|
 “Tie, kuri nedzers no Manām Brūcēm, iznīks…”
“Ko nozīmē šie vārdi? Mums tie būtu jāaplūko to kontekstā…”
Tēva Džona Abertona pārdomas, 2006. gada 15. marts
(1990.gada 30.jūlija vēstījums – skatīt apakšā)
Tēvs Džons Abertons
Iesūtīts 2006.gada 15.martā
Ko nozīmē šie vārdi? Mums tie ir jāaplūko to kontekstā:
“Palūkojies uz Manu roku plaukstām, Manu sānu un Manām pēdām; sajūti Manas Brūces… tie, kuri nedzers no Manām Brūcēm, iznīks…”
Vēstījuma turpinājumā tiek runāts par “Mīlestības Aicinājumu” un mūsu vajadzību tam atbildēt.
Divās augstāk minētajās vēstījuma rindās Jēzus mums lūdz palūkoties uz Viņa Brūcēm, bet pēc tam runā par dzeršanu no šīm brūcēm.
Vārdu “dzert” mums nevajadzētu attiecināt tikai uz svētās Euharistijas saņemšanu – Visdārgāko Asiņu dzeršanu – tas vairāk nozīmē to, ka mums ir jādzer visu, kas Viņš ir; visu, ko Viņš māca. “Dzert” mums ir jāsaprot kā barības uzņemšanu mūsu dvēseļu dziļumos. Ja mēs pārdomājam, ko mistiskā valodā nozīmē dzert no “avota”, kas simbolizē Vissvētāko Sirdi, tad mēs saprotam, ka tajā mēs saņemam ne vien Kristus Asinis, bet arī Svēto Garu (Jāņa evaņģēlijā minētais Ūdens un Asinis, kuri izplūst no Jēzus Sāna). Šajā nozīmē mēs varam domāt arī par dzeršanu no “Gudrības avota” – mēs esam tikuši aicināti uzlūkot Svētās Brūces. Tas nozīmēs, ka uzaicinājums dzert ir aicinājums uz kontemplāciju. Prātā nāk 41. (42.) psalms:
Kā briedis slāpst pēc ūdens avotiem,
Tā mana dvēsele slāpst pēc Tevis, Dievs;
Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc manas dzīves Dieva –
Kad es iešu un redzēšu Dieva Vaigu?
Briedis, kurš meklē ūdeni, tradicionāli simbolizē sirdi (vai dvēseli), kura meklē Dievu. “Plūstošā straume”, kura tiek aprakstīta Ezehiēla pravietojumā (Ez 47), kura ieplūst jūrā (bieži vien jūra ir visas cilvēces simbols) un kura nes dziedināšanu un dzīvību visiem tiem, kuri ar to saskaras, simbolizē straumi, kura izplūst no Kristus sāna un par dziedinošajām Asinīm, kuras izplūst no piecām godājamajām Brūcēm. Dažos angļu tulkojumos straume, kura izplūst no ‘tempļa sliekšņa’ tiek aprakstīta kā tāda, kas plūst no labās tempļa puses. Tradīcija vēstī, ka šķēps ir ticis iedurts Kristus labajā sānā un tā uzgalis ir skāris labo plaušu, bet pēc tam caurdūris arī sirdi.
Tomēr mums šķiet, ka aicinājums “dzert no Brūcēm” ir aicinājums atvērt mūsu sirdis žēlastībai un dzīvībai, kuru Kristus izlej mūsos no Sava Krusta. Tā kā mēs gatavojamies Lieldienām, šis var kļūt par vienu no tiem svētajiem noslēpumiem, kuri mūs tuvina Tam, kurš mūs uzrunā ar vēstījumu starpniecību. “Brūču Gudrība” mums māca dzīvot kā Tā mācekļiem, kurš mūsu pestīšanai pazemoja pats Sevi.
|
|
|
1990.gada 30.jūlijs
Rodas sala – svētā Nektārija klosteris
(Uzkavējos klosterī piecas dienas, pavadīju tās gavēnī un klusumā. Laiku veltīju lūgšanai un pārdomām.)
Kungs?
Es esmu, nekad nešaubies; Es tev dāvāju Savu Mieru; ienāc Manā Sirdī;
(Kad Kungs sacīja vārdus „Es tev dāvāju Savu Mieru”, ieraudzīju atvērtas Debesis un sevi pašu ieejam Viņa Sirdī.)
laiks ir īss, stundas paskrien ļoti ātri… nāc Man tuvāk un ieklausies, ko vēlos teikt Rodas baznīcai:
palūkojies Manu roku plaukstās, ielūkojies Manos Sānos un Manās Pēdās; sajūti Manas Brūces… tie, kuri nesmelsies Dzīvību Manās Brūcēs, pamazām to zaudēs, tie noklīdīs un izžūs; Es esmu jūsu Pestīšana – kādēļ gan šī tauta baidās ēst Manu Miesu un dzert Manas Asinis? tie sauc pēc palīdzības, bet neviens nenāk pie Manis, lai taptu dziedināts; vai Es neesmu sacījis, ka jūs esat dziedināti Manās Brūcēs? šajā bezgalīgajā tuksnesī speriet soli Man pretim, un Es to sadzirdēšu; nāciet un pieņemiet Mani;
šī tauta neizprot Manas Mīlestības aicinājumu; Es noskatos no Debesīm uz jums visiem un vēlos glābt ikvienu no jums, Es izleju pār jums Savu Sirdi, Es sūtu jums Savu Gudrību, atļaujot tai nonākt līdz pat jūsu slieksnim; Es vēlos, lai jūs saprastu, ka esmu MĪLESTĪBA, bet vai kādam ir ausis, lai to sadzirdētu? esmu jums sacerējis jaunu Mīlestības dziesmu un Sava Svētā Vārda dēļ Es nonāku līdz pat jums, Mani maziņie; Es, Kristus, nāku atdzīvināt jūsu sirdis ar Savas Mīlestības dziesmu – Es pats ar to iepriecinu Savu Sirdi; nesakiet, ka esat Mani meklējuši, bet neesat atraduši, ka esat Mani saukuši, bet Es neesmu atsaucies, ka esat Mani gaidījuši, bet Es neesmu nācis… mīļotie, meklējiet Mani sirds vienkāršība, un jūs Mani atradīsiet, sauciet uz Mani no savus siržu dziļumiem, un jūs saņemsiet atbildi; atveriet gan savas ausis, gan sirdis, un jūs sadzirdēsiet Manas Atgriešanās soļus; vīģes koks ir nobriedis un drīz vien jūs ēdīsiet no tā augļiem;
daudzi ir noklīduši no taisnības ceļa un baidās Mani pieņemt, tie ir nobijušies un grēkus glabā tikai savas sirdīs tādēļ viņiem Es jums saku: atgriezieties; atbrīvojiet sevi, iedami pie grēksūdzes, patiesi nožēlojiet grēkus un pieņemiet Mani sirds šķīstībā un svētumā; Manas durvis ik mirkli ir atvērtas jums, Mani mīļotie, Es neesmu nejūtīgs un kurls pret nabadzīgo lūgšanām; nepārbaudiet savu Dievu, šaubīdamies par Viņa bezgalīgo Žēlsirdību;
cilvēki, kurus lietoju, lai runātu uz jums, ir necienīgi, nabadzīgi un ļoti ikdienišķi; Es izvēlos tos, kurus pasaule uzskata par parastiem un nicināmiem; Es izvēlos niecības, lai liktu kaunā tos, kuri paši savās acīs šķiet vareni un viszinoši; 1 Gudrība tiek atklāta bērniem un nevis tiem, kuri paši sevi dēvē par gudriem; uzklausiet Mani: Gudrība vēl arvien būs mīkla tiem, kuri sevi uzskata par prātīgiem un svētiem; Es sagraušu gudro gudrību un bargs būs pār tiem nākošais sods; viņu vidū Es likšu mājot pazemīgajiem un zemajiem, tiem, kuri dienu un nakti spēj saukt uz Mani: „Alleluja, alleluja!” un kuri šo slavēšanas dziesmu pievieno eņģeļu koru dziedātajai: „Svēts, svēts, svēts ir Kungs, Visvarenais Dievs, Kurš bija, Kurš ir un Kurš nāks”; 2 patiesi – pavisam drīz neviens vairs tiem netraucēs, jo visus lepnos Es izvedīšu laukā no viņu vidus; tomēr jums Es saku: pirms nāk Mana stunda, tiecieties pēc pazemības un nabadzības; bet jums, kuri mācāt Manus Baušļus, Es saku: zemojaties; netiesājiet un jūs netiksiet tiesāti, nenosodiet un neviens jūs nenosodīs; nožēlojiet savus grēkus un Es izlabošu visu to gadu kļūdas, kuru laikā jūs esat slāpējuši Manu Garu; šajās pēdējās dienās Es esmu nolēmis vadīt šo laikmetu ar laipnību un iecietību, esmu to piesējis Mīlestības saitē; Es nokāpju pie jums, lai jūs pabarotu ar Savu Barību; Es vienmēr būšu Patvērums nabagam un tam, kuram patiesi ir vajadzīga Man palīdzība; nāciet un atdusieties pie Manām krūtīm, esiet līdzīgi Manam apustulim Jānim un ieklausieties Manos sirdspukstos; šie Sirdspuksti aizvedīs jūs Mana Krusta pakājē…
Es, Kungs, esmu jūsu vidū un Es jūs svētīju, apzīmējot jūsu pieres ar Savas Mīlestības zīmi; neaizmirstiet par dāvanām ar kādām jūs šodien esmu apveltījis un parādiet Man savu mīlestību, iedami Manās pēdās; Manas Acis noraugās uz jums; esiet vienoti;
|
|
