|
1998. gada 29. augusts
Kungs, Žēlsirdīgais Dievs, nāc pie manis!
Mani bija apvijuši nāves valgi, bet Tu nokāpi no Debesīm Savā Godības pārpilnībā un Mirdzumā, un Savā ķēnišķīgajā dāsnumā Tu mani atbrīvoji.
Man bija rokas, bet tās nebija spējīgas sajust, man bija kājas, bet tās nespēja staigāt, man bija sirds, kura nepukstēja, un no manas mutes nekad neatskanēja vārds, kurš Tevi pagodinātu. Tomēr Tu, cilvēkus Mīlošais un Savas radības Līgavaini, Savā uzticamajā Mīlestībā no Saviem augstumiem noliecies pie manis, visnecienīgākās, lai mani atdzīvinātu un pārveidotu dziesmā, kas tiktu dziedāta Tev un Tavam Namam.
Redzi, ko esi darījis grēcinieces labā, pat ne reizes neiedomādamies, ka Tu riskē pazemināt Sava Darba vērtību. Tu Sevi esi ietērpis manī,1 lai Tu varētu mani ievest Savos pagalmos, un ar lielu līksmību Tu man esi mācījis Savus ceļus, Tu man iemācīji, ka Veselums ir tas zizlis, ar kuru man jācīnās Tavā pusē.
Savā labvēlībā Tu man ļāvi iedziļināties Tavas rīcības motīvos, lai es spētu saprast Tavas rīcības veidu. Par zīmi mūsu laulībai Tu mani esi uzpotējis Savai Sirdij, lai mēs abi varētu gūt iepriecinājumu Tavā Dievišķajā Mīlestībā.
Tu man esi mācījis ienākt Tavā Priekā un mīlēt Tevi, lai tad, kad es runāju par Tevi, es sludinātu Tavu bijājamo Spēku un izstāstītu par Tavu Lielumu un Dāsnumu.
ak, Vassula, dziedi Man un esi arī Mana arfa;
Savā Mīlestībā Es tev esmu dāvājis dzīvību; Manas gādības paēnā ir noticis ikviens tavas elpas vilciens; Mans Vārds ir Dzīvība; vai kāds var teikt:
„Dievs nav darbojies”?
žēlastības gaismā Es tevi esmu aizplīvurojis, lai tu piederētu Man un nemitīgi uzlūkotu Manu Sirdi;
ja citi saņem Manu Vārdu kā dāvanu, un Es tos apmeklēju, kad Es Pats to vēlos, tad tev Es esmu devis vienreizēju dāvanu: aicināt Mani tad, kad vien tu to vēlies;
vai redzi? Es tev esmu dāvājis šo īpašo privilēģiju, kas atbilst uzdevumam, ko esmu tev uzticējis, un Manai nastai, kas gulstas pār tevi;
vai redzi, kā Es visu apsvēru, kad to ieplānoju? tev pašai nepiemita nekādas spējas šim cildenajam uzdevumam – atdzīvināt un apvienot Manu Namu, tās visas tev ir devusi Mana Labvēlība; Es tevi esmu darījis par trauku, kurš nes šīs neizmērojamās bagātības – trauslu, bet skaidru, lai tik pāri plūstošs spēks nāktu nevis no tevis, bet gan no Manis, tava Dieva; Es mājoju tevī, tādēļ tu nezaudē spēkus;
vai Man nebūtu tiesības tevi darīt par to, kura pārējiem atgādina par Manu Žēlsirdību?
Tu mani uzaicināji uz Savu Mielastu…
Es esmu aicinājis tevi uz Savu Mielastu, un caur tevi – arī daudzus citus …
Mani saista Tev dotie solījumi, es vēlos Tev atmaksāt pateicības parādu un uzticami strādāt Tava Nama labumam – jo Tu esi ne vien izglābis no nāves manu dzīvību, bet Savā Mīlestības neprātā esi ļāvis man brīvi staigāt Tavā Klātbūtnē jebkurā laikā un dienas stundā, peldinādams mani Savā Gaismā.
Tu mani esi sasaistījis ar Mīlestības un Draudzības saitēm, Tu mani esi piespiedis pie Savas Vissvētākās Sirds tā, ka nevienam mirstīgajam vairs neizdosies izjaukt mūsu dievišķo savienību.
Savā pāri plūstošajā Mīlestībā Tu mani esi darījis stipru kā torni to priekšā, kuri man brūk virsū. Dzirdot par Svēto Garu, manu Līdzbiedru un manu Prieku, pašā dienas vidū viņus pārņem paniskas bailes…
Mans pīlār, kas atbalsti Manu Vienotības Krustu, izstaro Manas Godības Zināšanu gaismu, izstaro šai tumsībā Mana dāsnuma gaismu un nebaidies; Es tavā mutē esmu ielējis svaidītu eļļu, lai tu spētu runāt Manā labā; esi Mana dziedone, esi vienmēr labā noskaņojumā; dziedi šai paaudzei, ceļodama apkārt pasaulei, un paļaujies uz Manu žēlastību;
lai visi tie, kuri žēlastībā ir tikuši aicināti lasīt šo Mīlestības Himnu un mudināti baudīt šo apslēpto Mannu, uzplaukst, vēl dzīvodami trimdā;
visiem tiem, kuri ir tikuši aicināti lasīt Manu Mīlestības Dziesmu ar nožēlas pilnu sirdi, Es esmu devis svētdarošas žēlastības; lai viņu sirdis uzlūko Manas Augstības un Manas tēvišķās Mīlestības Godību un saredz Manī ne vien Visvareno, bet arī Labestības pilno Dievu, vismīlošāko un tuvāko Draugu; lai viņu ausis sadzird Manas Sirds nopūtas un vaidus un viņi sevī iegūst pārliecību par Manu Lēnprātību;
Es tev blakus esmu licis sargu, 1 kurš ir nomodā par tavas sirds vārtiem, – tas lūko, lai neviens iebrucējs nenovērš tevi no tev uzticētās sūtības; Mana Mīlestība, kad tu runā, nenovērsies no mērķa; jā, atkārto Manis teikto, bet dari to dažos vārdos; ieliec katrā sirdī Manis tev dotos dārgumus;
lai ikviens saprot, ka Manas Sarunas ir saldas pašas par sevi;
Es esmu ar tevi; ic;
1 Tas nozīmē: es esmu ietērpta Kristū.
1 Es sapratu, ka tas ir kāds īpašs eņģelis.
|
Saraksts pēc alfabēta 
