1998. gada 29. maijs
Neremdināmās sāpēs ir mans gars, un mana dvēsele vaimanā savā rūgtumā, nāc, es Tevi lūdzos, uzlūko mani. Vai tiešām Tu mani esi atstājis?
Manas saknes ir Tevī, un tomēr pie sevis klusībā es saku: „Es droši vien esmu apbēdinājusi Kungu Dievu, un kādus dienu Viņš, protams, mani nocirtīs …”
Es meklēju gaismu, lai saprastu, bet visapkārt ir vienīgi tumsa. Varbūt es esmu bijusi nevērīga pret Tavu Labestību, varbūt esmu Tevi pievīlusi vai skumdinājusi? Varbūt saule savā krāšņumā vai arī mēness blāzma, kas atspīd debesīs, ir laupījuši Tev manu sirdi, un tāpēc mana roka viņiem ir sūtījusi skūpstu?
Mana mīļotā laulātā draudzene, atļauj Man izliet pār tevi Savu saldo smaržu un atceries vienu: Es, Jēzus Kristus, Dieva Vārds, vienmēr piepildīšu visas tavas vajadzības; 1
tu bieži pakrīti, tomēr Es jau iepriekš paredzēju visus tavus kritienus, Es to paredzēju, vēl pirms pasludināju tev Savu Vēstījumu; tomēr Savā neizmērojamajā Mīlestībā, ar kādu tevi mīlu, esmu tev devis vietu Manī – šajā īpašajā vietā Es varu ievest tavu dvēseli tajā pilnībā, kādu sagaidu no Saviem svētajiem; ak, Vassula, Es esmu pāri plūstoša lēnprātība, Es esmu neierobežotā Mīlestība, un tomēr tu, Mana dūjiņa, vēl arvien Mani gandrīz nemaz nepazīsti; kādēļ tu par Mani domā tumšas domas? viss, kas ir Mans, uz mūžīgiem laikiem pieder arī tev, 2 tādēļ esi labā garastāvoklī un aiztaupi Man šo nevajadzīgo Biķeri; tev bez maksas ir ticis dots Dzīvības Vārds, lai tu, savukārt, bez maksas to dotu arī citiem; Manam Darbam, kā redzi, ir noteikts veids, un Es vēlos, lai tu turpinātu darīt visu, ko no Manis esi iemācījusies, un visu, kas tev ir mācīts, lai tu to darītu Manā Vārdā;
nebīsties ne no viena, kad jūs sapulcējaties kopā Manā Vārdā, lai darītu kristīgu šo nekristīgo paaudzi; viss, ko tu dari, tiek darīts Manam godam un slavai; Es esmu Tas, Kurš ceļ; Es esmu cēlājs, un tādēļ bēdas tiem, kuri izstiepj savu roku, lai izjauktu Manis celto celtni! tagad veltī sevi Manām lietām un atceries, ka starp mums nav robežu; Mana mīļotā, Es vienmēr esmu ar tevi;
Es tevi svētīju; ic;
1 Jēzus runā par manu nolaidību un kritieniem.
2 Kungs šos vārdus izrunāja ļoti lēnām un skumjā Balsī, Viņš bija noskumis, ka radība, kurai Viņš Savā dievišķajā labvēlībā ir tik daudz devis, vēl arvien Viņu neizprot.
|