|
1998. gada 22. aprīlis
(Par šo dievišķo vēstījumu Jēzus pravietoja 1998. gada 21. aprīlī, un to es saņēmu no Svētās Trīsvienības trešās Dievišķās Personas – Svētā Gara. Viņa dievišķā žēlastība mani aicināja to pierakstīt vairākos etapos, un tas tika pabeigts 1998. gada 29. jūlijā.
Runāja Svētais Gars:)
miers lai ir ar tevi;
tas, ko vēlos tev atklāt Baznīcas labumam un godam, tai Baznīcai, kuru Kristus izpirka ar Savām Paša Asinīm, būs viena no cēlākajām melodijām, kurā tiek apdziedāta Mana Persona;
Man šīs bagātības ir jāatklāj taviem brāļiem un māsām, lai arī viņi varētu pabarot sevi ar šiem neizsmeļamajiem dārgumiem, kas pārpilnībā plūst no augšienes Baznīcas labumam; tagad novērs savas domas no visa pārējā un pilnībā veltī savu uzmanību Man; 1lai Es šīs lietas tev varētu atklāt, tev ir jāatļauj Man pilnībā ienākt tavā prātā un dot tev sapratnes cildeno gaismu; Savā cilvēkmīlestībā Es noliekšos, lai uzrunātu ne tikai tevi, – pats Brīnums atklās Savas Zināšanas visai cilvēcei;
redzi, pats Līgavainis noliecas pār tevi, lai uzrunātu tevi ar Dzīvības vārdiem, kuri tevi ietērps ķēnišķīgā purpurā; ja tu atvērsi Man savu sirdi, caur žēlastību tu saņemsi no Manis svētdarošas žēlastības, kuras stiprinās tavu dvēseli un vedīs tevi pretim pilnībai;
tiem, kuri lasīs šos Dzīvības Vārdus, bet nav tiem atvērti un neatrodas patiesībā, šie vārdi šķitīs bezjēdzīgi, jo viņi ir pieraduši dzīvot Neauglībā – tie netiks aizskarti;
bet pār tiem, kuri savas sirds vienkāršībā meklē Paradīzi un necenšas Mani pārbaudīt, Es izliešu Savus Starus un Savu Gaismu, un Es viņus apspīdēšu;
tad Es viņos izbūvēšu Sev ceļu un viņus šķīstīšu; kad viņi nāks, drebēdami no atmaksas par savu nešķīstību un grēkiem, kad viņi kliegs skaļāk par jaundzimušajiem, tad tie, Manas Greizsirdīgās Mīlestības uzvarēti, piedzims jaunai dzīvei Manī;
pēc tam, kad Es viņus esmu uzvarējis Svētībā, Es viņos plūdīšu kā dzīvību nesoša Upe; Mana dzīvinošā Klātbūtne viņiem nepaies garām nepamanīta; Es nebūšu kā kuģis, kas, šķeldams smagus viļņus, neatstāj aiz sevis nekādas pēdas; Es nebūšu arī kā putns, kurš debesīs neatstāj nekādu zīmi vai pierādījumu par savu lidojumu;
Es nākšu pie viņiem un salaulāšos ar tiem, un ietērpšu viņus Kristū; Es pārveidošu viņu dvēseli Ēdenes dārzā, jo viņu Gaismas avots būs Dievs; tā būs zīme, kuru Es tiem došu Savā neuzvaramajā Svētumā;
Es palikšu viņos un rūpēšos par viņiem; Es Pats viņus ietērpšu līgavas tērpā – vainagošu viņus ar Savu Dievišķību, ar ķēnišķīgo spožuma kroni, ar skaistu diadēmu, kuru viņi saņems no Svētās Trīsvienības Rokām; neviens nav tādas labvēlības cienīgs, bet Es Savā neizsakāmajā Mīlestībā sacīju: „tagad ir pienācis laiks, kad naktij ir jādod vieta gaismai, bet tikumam jānomaina netikums”; Es darbošos viņu dvēselēs tā, lai mērenība, apdomība, taisnīgums un spēks kļūtu par viņu lielākajām bagātībām;
ak, Vassula, Es audzināšu tavu paaudzi un likšu tiem saprast, ka netikumībai nav nekā kopīga ar Mums, Trīsvienīgo Dievu; kas gan var būt vērtīgāks par šo Žēlsirdības Darbu, kuru Es, Dievs, gatavojos viņos paveikt? tad, kad būšu iedvesis šajās dvēselēs Dzīvību, Es no Sava Godības Troņa nosūtīšu viņiem Gudrību un kļūšu par viņu Brīnumu;
tad Es uzlūkošu visu, kas zemes neauglībā visu šo gadu garumā bija ticis pārvērsts pelnos, un tiem, kuri to vēlēsies, Es Savā dievišķajā labvēlībā likšu atdzīvoties un uzplaukt; tev, paaudze, Es saku: saņēmusi auglību Manas Gaismas siltajos staros, tu tiksi dievišķota Mūsu Trīsvienīgajā Dievišķībā;
šodien, Mana Vassula, ikviens redz tik tālu, cik tas ir spējīgs redzēt, bet pēc tam, kad Es jums visiem būšu izgājis cauri, jūsu redzeslauks vairs nebūs ierobežots jūsu personiskajā spējā redzēt; Manā Gaismā jūs spēsiet visneparastākajā un dievišķā veidā ieraudzīt Dieva noslēpumus; 2 visa jūsu miesa atmirdzēs spožā Gaismā, Es būšu jūsu miesas Gaismas avots, 1 kas jūs pildīs ar Mūsu Valstības greznumiem: veselumu, lēnprātību, mīlestību, žēlsirdību, prieku, mieru, pacietību, patiesumu, labestību un laipnību; jau iesākumā Mēs tevi radījām pēc Mūsu Pašu Dabas attēla; Mēs teicām: „radīsim cilvēci pēc Mūsu Tēla un pēc Mūsu līdzības”… tomēr ļaunā gara skaudība jūs visus ir ievedusi nāvē;
patlaban zeme vaid sāpēs, sodīdama pati sevi, tā nopūšas un raud, pagurusi pati no savas neesamības, smokot no gaisa trūkuma, 2 tās iekšiene ir sapelējusi un tās dzīles ir satrūdējušas; jā, tu esi mitējusies būt … nāc, Mana Vassula, pagaidām pietiks ar šiem vārdiem; esi vienota ar Mani!
(Šai mirklī Svētais Gars pārtrauca Savu dievišķo diktātu un lika man saprast, ka turpinās vēlāk. Vēstījuma turpinājums atrodams 1998. gada 7. jūnija vēstījumā.)
1 Tas tika teikts par mani.
2 Svētais Gars runā par gaidāmo „Gara laikmetu”.
2 Es sapratu, ka gaisa trūkums nozīmē Svētā Gara trūkumu. Zeme cenšas to apslāpēt, neļaujot Viņam brīvi darboties mūsos. Mēs patiešām varam teikt, ka šī paaudze ar visneiedomājamākajiem līdzekļiem cenšas apslāpēt Svēto Garu.
|
Saraksts pēc alfabēta 
