True Life In God - Vassula Ryden  Karstākie jaunumi Pravietojumi no „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem.
Atbalsti ziedojot: Biedrība „TLIG Latvija”
Reg. Nr. 40008157102
Juridiskā adrese Rīga, Celmu iela 2 – 33, LV 1079
AS „SEB banka”, kods: UNLALV2X
Konts: LV82UNLA0050015325666
Informācija visiem tiem,
kas vēlas iegādāties "Patiesas dzīves Dievā " izdevumus-
grāmatas, diskus u.c. gaidīsim jūs mūsu birojā,
Pērses ielas (pretī Pērses 8) TLIG birojā.
Lūgums iepriekš piezvanīt t.20231229,
Videoierakstus skatieties mājaslapā www.tligvideo.lv
|
|
Pravietojumi no „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem. |
Pravietojumi no „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem.
Vassula Rīdena
2010.gada aprīlis
Viens no daudzajiem piemēriem par Dieva rīcību atkrišanas un dumpības laikmetā ir lasāms Jerremijas grāmatas 4.nodaļā. Jeremija saka:
"Es uzlūkoju zemi, un redzi, tā ir izpostīta un tukša! Es uzlūkoju debesis un tur nebija vairs gaismas! Es uzlūkoju kalnus, un redzi, tie trīc, un visi pakalni šķobās! Es raugos visapkārt, un redzi, tur nav neviena cilvēka, un visi putni apakš debess ir aizlidojuši! Es raugos visapkārt, un redzi, - auglīgais tīrums ir kļuvis par tuksnesi! Un visas tā pilsētas ir sagrautas pēc Kunga prāta Viņa dusmu karstumā! Jo tā saka Kungs: „Visa zeme kļūs par tuksnesi, tomēr Es to neizpostīšu pavisam. Tādēļ sēro zeme, un debesis augšā tērpjas sēru drēbēs, jo Es to esmu nolēmis un noteicis, ka Es no tā neatkāpšos un, ka Man nebūs tā žēl.”” (Jer 4, 23 – 28)
Dievs mūs nemitīgi ir brīdinājis un aicinājis atgriezties pie Viņa, izlīgt ar Viņu un vienam ar otru. Kristus ir lūdzis Savu Baznīcu izlīgt un apvienoties. Viņš jau vairāk nekā 25 gadu garumā ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu starpniecību ir aicinājis Savus ganus nožēlot grēkus, izlīgt un spert soli pretim vienotībai, apvienojot Lieldienu svētku svinēšanas datumus. Visa pasaule grimst savā ļaunumā un bezdievībā, tā pārkāpj ne vien Dieva Likumu, bet visu, kas ir Svēts tādā veidā nemitīgi apvainojot Dievu. Tad kāpēc dažus pārsteidz tas fakts, ka šajā tumsības laikā Dievs dod tik lielas Svētā Gara žēlastības, kuras ir paredzētas, lai mums palīdzētu? Tomēr Tumsība kārtējo reizi vajā Gaismu. Visu šo gadu garumā ir cilvēki, kuri nemitējas likt šķēršļus, vajāt, izsmiet, aizliegt un apmelot, apgrūtinot manus centienus liecināt un nest pasaulei Dieva Vārdu. Šo cilvēku dēļ mana misija ir kļuvusi ļoti sarežģīta, pie tam daudzi no viņiem domā, ka viņi ar savu rīcību izdara pakalpojumu Dievam…
Rakstos ir teikt: "Un iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva un Vārds bija Dievs.” (Jņ 1, 1) "Vārds bija patiesā Gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kas ienāk šajā pasaulē. Tā bija pasaulē un pasaule caur to ir radusies un pasaule to nav pazinusi. Viņš nāca pie Savējiem, bet Savējie Viņu nepieņēma.” (Jņ 1, 9-11).
Visus šos gadus, nemitīgi sūtot mums atgādinājumus, mūsu Kungs ir centies atmodinot mūsos patieso sapratni. Viņš mums ir atgādinājis visu to, ko ir runājis agrāk ar Savu svēto praviešu starpniecību un, ko ir teicis Savos baušļos. Gan Kunga, gan mūsu svētās Mātes aicinājumi ir aicinājumi un grēku nožēlu, mieru, mīlestību, vienotību un lūgšanu dzīvi. Mūsu Kungs ir nācis un turpina nākt šajā pasaulē ar vēstījumu starpniecību, lai apgaismotu tos, kuri ir noklīduši, tomēr līdz pat šai dienai tikai retais ir atpazinis Viņa žēlsirdības pilno klātbūtni, bet vēl mazāk ir to, kas ir pieņēmuši Viņa aicinājumu. Viņš nevairījās pirmais spert soli pie Savējiem, tomēr miesīgā sirds sava nocietinātībā kārtējo reizi noraida Mīlestību. Līdz pat šai dienai ļoti maz ir tādu, kuri pilnībā Viņu ir pieņēmuši Žēlsirdības pilnajā aicinājumā uz grēku nožēlu – cilvēki ne vien mazina Viņa Žēlsirdību, bet arī pilnība to noraida, neļaujot Viņam valdīt to sirdīs.
Mūsdienu pasaules attieksme līdzinās faraona attieksmei – tā ir noraidoša, ietiepīga un neticīga attiecībā pret visu, kas ir Svēts. Kungs pat saka, ka šī attieksme ir sliktāka nekā tā bija Sodmas un Gomoras laikos.
1991.gada 11.septembrī, tieši 10 gadus pirms Ņujorkas torņu sabrukšanas ASV, Kungs, ar nepatiku uzlūkodams pasauli, mūsu brīdināja šādiem vārdiem:
"Es savukārt noraugos lejup, uz šīsdienas pasauli, un Manas Acis pārlūko tautu pēc tautas, dvēseli pēc dvēseles, meklēdamas kaut nedaudz siltuma, nesavtības vai mīlestības… tomēr tikai ļoti nedaudzi novērtē Manu labvēlību, tikai daži cenšas dzīvot svētu dzīvi; dienas paskrien ātri, un līdz atmaksas brīdim stundas ir skaitītas; (…)
(Jēzus pēkšņi mainīja balss toni, un pēc dažu sekunžu pauzes Viņš runāja ļoti nopietnā tonī, kas iedvesa manī bijību.)
zeme notrīcēs un drebēs, un katrs Torņos iebūvētais ļaunums sabruks, pārvērzdamies par gruvešu kaudzi, tas tiks aprakts zem grēka putekļiem! arī Debesu augstumi nodrebēs, bet zemes pamati sakustēsies! lūdzies, lai Tēva Roka pār šo pasauli nenāk ziemas laikā;
ar pērkonu un uguns liesmām Es pavisam negaidīti apmeklēšu salas, jūras un kontinentus; uzmanīgi, kamēr vēl ir laiks, ieklausies Manos pēdējos brīdinājuma vārdos; lasi Mūsu Vēstījumus
un neesi vairs tik nicinošs un kurls pret Debesu balsi; (…) drīz, pavisam drīz Debesis atvērsies un Es likšu jums ieraudzīt Tiesnesi;” (1991.gada 11.septembrī)
2001.gada 11.septembrī pasauli nošokēja torņu sabrukšana, kuras rezultātā aizgāja bojā tik daudz nevainīgu cilvēku. Pasaule ieraudzīja šausminošas apokaliptiskas ainas, tomēr, neskatoties uz šīm šausmām, ko mums nācās piedzīvot, tā vietā, lai atgrieztos pie Dieva un nožēlotu, pasaule kļuva vēl ļaunāka un izraisīja karu. Tā vietā, lai izprastu, ka notiekošais ir mūsu grēku, vainu un atkrišanas sekas, mēs turpinām klausīties nevis Dievā, bet gan Sātanā un iet viņa norādītos ceļus.
Vairākas reizes Kristus mūs brīdināja arī par cunami nelaimi. Viens no šādiem brīdinājumiem tika saņemts vēl 1987.gada 10.septembrī:
Savā piezīmju burtnīcā es ierakstīju: „Pēkšņi Jēzus man atgādināja par pagājušā naktī redzēto, bet aizmirsto, sapni. Tas līdzinājās nesen redzētai vīzijai, tomēr sapnī šī vīzija izskatījās daudz šausminošāka” Tad Kungs sacīja:
„Paklausies, Es tevi nakts laikā ļāvu ieraudzīt vīziju, lai tu to sajustu. Nē, izvairīties nav iespējams!”
Es uzrakstīju: „Es atceros, ka redzēju tādu kā milzīgu vilni. Es centos aizbēgt un paslēpties vienlaikus skaidri apzinoties, ka tas nav iespējams!”
„Es esmu Mīlestības Dievs, bet vienlaikus arī Taisnības Dievs.” Tad es pavaicāju: „Ko mēs varam darīt, lai tas nenotiktu?” Dievs atbildēja: „no jums visiem tiek sagaidīti nopietni gandares darbi; jums ir jāapvienojas un jābūt vienam; jums ir jāmīl citam citu un jātic Maniem Debesu darbiem, jo Es vienmēr esmu jūsu vidū;”
Ziņa par cunami mūs visus satrieca, tomēr mēs nevaram teikt, ka Dievs nebūtu mūs brīdinājis. Kad tie, kurus Dievs ir izvēlējies par Saviem vēstnešiem, brīdināja, daudzi teica: „Mums šādi brīdinājumi nav vajadzīgi – mums pietiek ar to mierinājumu, ko mums dod Svētie Raksti un Baznīcas tēvi, pie tam mēs uzticīgi upurējam upurus un lūgšanas… Ko gan vēl Kristus varētu mums pateikt?” Un viņi neklausījās.
Vēl kāds brīdinājums tika saņemts 1991.gada 24.decembrī, Piedzimšanas svētku priekšvakarā. Kristus jutās aizvainots:
”šodien Es nāku pie visas cilvēces un dāvāju tai Savu Mieru, tomēr tikai retais no jums klausās; šajās dienās Es nāku ar miera līguma noteikumiem un Mīlestības Vēsti, tomēr zeme zaimo Manu Mieru, bet Manu Mīlestību, ko Es viņiem nesu, Manas Piedzimšanas svētku priekšvakarā tā izsmej; cilvēce svin šīs dienas, pat nepieminēdama Manu Svēto Vārdu; Mans Svētais Vārds ir ticis anulēts, bet Manas Piedzimšanas diena padarīta par brīvdienu, kurā tiek pielūgti elki;
Sātans ir atradis Manus bērnus vājus un aizmigušus, un iegājis viņu sirdīs; Es esmu brīdinājis pasauli…” (1991.gada 24.decembris)
Kristus mums atklāj, ka Ziemassvētku svinēšana bez Viņa Svētā Vārda pieminēšanas Viņu ļoti aizvaino.
Ziemassvētkos ikviens kristietis ir aicināts svinēt Kristus Piedzimšanu, priecīgi apmeklējot baznīcu un pieminot Viņa – Pestītāja un Glābēja – Svēto Vārdu. Dauzi savā atkrišanā Kunga vietā pielūdz Ziemassvētku eglīti, dāvanas, pārēšanos un pārmērīgas izpriecas.
Pēc šī brīdinājuma tika saņemti arī vairāki citi, viens no tiem – 1993.gada 18.februārī:
”redziet – nāk dienas, kad Es nākšu ar pērkonu un Uguni, bet, Sev par postu, daudzus atradīšu neziņā un dziļā miegā!
Es pie jums, radība, sūtu vēstnesi pēc vēstneša, lai izlauztos cauri jūsu kurlumam, bet tagad esmu ļoti noguris no jūsu pretošanās un apātijas; tikpat ļoti Mani nogurdina arī jūsu aukstums, bet, kad notiek sarunas par vienotību – jūsu lepnība un nespēja piekāpties; jūs esat piepildījuši līdz malām Apstulbuma kausu, un tas jau plūst pāri; saindējušies paši ar savu balsi, jūs esat nostājušies pret Manējo, tomēr mūžīgi tas neturpināsies – drīz jūs kritīsiet, jo jūs esat pretojušies Manai Balsij un klausījuši savējai, kura jūs ir novedusi pie bezjēdzības, nav brīnums, ka jūsu šķelšanās dēļ Mana Baznīca ir drupās; jūs neuzklausāt Manus padomus, nedz arī ticības trūkuma dēļ piepildāt Manas ilgas, tomēr pavisam drīz Es jums un visai pasaulei atklāšu to, kas ir jūsu sirdīs, un to, kā jūs slepenībā plānojāt iznīcināt Manu Likumu;
sestajam zīmogam ir jātiek salauztam, un tad jūs visi tiksiet iegremdēti tumsībā, kurā nebūs nekādas gaismas, jo no Bezdibeņa nāks dūmi kā no milzīgas krāsns un tie aptumšos sauli un debesis; Sava Taisnības Kausa dēļ Es jūs darīšu līdzīgus odzēm un čūskām, šajās tumsības dienās Es likšu jums līst uz vēdera un ēst zemes putekļus; Es jūs piespiedīšu pie zemes, likdams saprast, ka jūs neesat labāki par odzēm… jūs slāpsiet un smaksiet savos grēkos;
Savās dusmās Es jūs notriekšu zemē un niknumā samīdīšu! vai redzat? Mani četri eņģeļi satraukti stāv apkārt Manam Tronim, gaidīdami Manas pavēles; dzirdot pērkona dārdus un redzot zibeņu liesmas, ziniet, ka Mana Taisnības Stunda ir klāt; zeme sakustēsies un līdzīgi krītošai zvaigznei tā sāks šūpoties, kalnus un salas izraujot no savām vietām, veselas tautas tiks iznīcinātas; debesis izzudīs kā satīts rakstu ritulis, kā tu, meitiņ, to redzēji savā vīzijā; smaga agonija piemeklēs visus zemes iedzīvotājus, un bēdas neticīgajiem! uzklausi Mani: un kaut arī cilvēki tev šodien teiktu: „ak, Dzīvais Dievs taču apžēlosies par mums, un tavs pravietojums nav no Dieva, bet gan nācis no tevis pašas gara;” pasaki viņiem: lai arī jūs tiekat uzskatīti par dzīviem, tomēr esat miruši; jūs apsūdz jūsu pašu neticība – jūs atteicāties ticēt Manas Žēlsirdības laikam un aizliedzāt Manai Balsij izplatīties caur Maniem vēstnešiem, lai brīdinātu un izglābtu Manas radības; arī jūs nomirsiet kopā ar ļaunajiem;”
Zinātnieki bija konstatējuši, ka notiekot zemūdens zemestrīcei, sašūpojās visa zeme un sekundes simtdaļu tā izgāja no savas ierastās ass. Par vairākiem metriem no parastās atrašanās vietas novirzījās gan Sumatras sala, gan citas šī reģiona salas. Par vienu no tām bija aizdomas, ka tā ir pavisam izzudusi, kamēr šī sala netika atrasta citā vietā. Tad, 2002.gada 7.februārī no Dieva tika saņemts pēdējais brīdinājums. Lūk, šī brīdinājuma fragments:
„Mana Ķēnišķīgā Valdīšana stāv pie pašām jūsu durvīm, bet vai jūs esat gatavi Mani uzņemt? ar ķēnišķīgu dāsnumu un vērienu Es esmu klājis garīgā Mielasta galdu, lai atdzīvinātu jūsu garu; kad Es tur stāvēju, gaidīdams, lai jūs pabarotu Pats ar Savu Roku un izglābtu jūs no nāves, jūs atteicāties spert soli uz priekšu; tomēr, pārdomājot jūsu nevēlēšanos patiesi atgriezties un jūsu naidīgumu pret Maniem brīdinājumiem, tad iepriekš redzētās raudu un vaimanu ainas (tas attiecas uz 2001.gada 11.septembra notikumiem) nav nekas, salīdzinot ar tiem bēdu pilnajiem rītiem, kuri vēl nāks pār jums un kurus jūs paši būsiet uz sevi izsaukuši;
(…) pasaule jau tagad bauda sevis pašas uzliktā lāsta augļus, izsaucot dabā sacelšanos dažādu satricinājumu un dabas katastrofu veidā, nosmacējot sevi ar jūsu pašu izdomātajiem plāniem;”
Mūsu Kungs mūs brīdina, ka atkrišana apdraud visa kosmosa stabilitāti – tas attiecas ne vien uz zemi, bet arī uz Visumu, jo mēs liekam dabai sacelties pret mums.
Tomēr tas nav viss – Kungs mūs brīdina par vēl ļaunākiem notikumiem, kas varētu atgadīties, ja neatgriezīsimies pie Viņa un nemainīsim savas sirdis. Kungs saka:
„Redzi, meitiņ, drīz Es atklāšu arī Savu Taisnību, jo Manam Plānam ir noteikts laiks; arī Maniem Žēlsirdības aicinājumiem ir noteikts laiks; kad Žēlsirdības laiks būs galā, Es parādīšu visiem, gan ļaunajiem, gan labajiem, ka Mana bardzība ir tikpat liela kā Mana Žēlsirdība, bet Manas dusmas tikpat varenas kā Mana piedošana; viss, ko esmu pravietojis, šai laikā ļoti ātri piepildīsies, un nekas no tā netiks atņemts…” (1993.gada 19.februārī)
2008.gada 7.janvārī Dievmāte mani pamodināja aptuveni trijos no rīta un lika saprast, ka šajā mirklī Kristum uzbrūk. Šajā Dievmātes vēstījumā mēs lasām par notikumiem, kuri ir pavisam tuvu un ar kuriem cilvēcei nāksies saskarties. Šos notikumus ir izraisījis pasaules grēcīgums, egoisms, mīlestības trūkums, Dieva Vārda atmešana, ietiepība, liekulība un bezdievība.
Dievmāte sacīja, ka zeme ir briesmas un cietīs no uguns. Dieva dusmas nevar tikt atturētas un pavisam drīz kritīs pār cilvēkiem, jo tie atsakās atteikties no grēka. Dieva Žēlsirdība ir centusies pēc iespējas daudzus tuvināt Viņam un Dieva roka ir centusies dot pestīšanu, tomēr tikai nedaudzi ir klausījušies un sapratuši. Viņa Žēlsirdības laikmetam pienāks gals un pienāks laiks, kad ikviens virs šīs zemes tiks pārbaudīts – pasaules cilvēki sapratīs savu bezpalīdzību, to, ka bez Dieva viņiem nav nekādas vērtības. Dievs ir uzticams Savam Vārdam. Ir pienācis laiks, kad Dieva saime tiks pārbaudīta, bet tie, kuri ir atteikušies no Viņa Žēlsirdības, piedzīvos Dieva Uguni. (Šajā gadījumā es vaicāju par tiem Baznīcas cilvēkiem, kuri mūs vajā un neredz Viņa Žēlsirdības darbus). Dievmāte sacīja, ka arī viņi saņems pēc nopelniem.
Tālā savā vēstījumā Dievmāte turpināja runāt par upuri. Viņa man lūdza ikvienam atgādināt, ka Dievs, mūsu Radītājs lūdz, lai mēs vairāk veltītu sevi Viņam. Ar atgriešanos nepietiek – ir vajadzīgs upuris un nopietnas lūgšanas. Ja kāds sakās esam atradis Dievu ar „Patiesas dzīves Dievā” starpniecību, tam ir vairāk jāupurē un jāgandara. Ir vairāki veidi kā parādīt Dievam mīlestību un nesavtību – neviens nevar sacīt, ka dzīvo saskaņā ar vēstījumiem, ja nespēj Dievam parādīt upurgatavu mīlestību. Tie, kuri patiešām mīl Dievu, ir svētīti, viņiem nevajadzētu baidīties no šīm dienām. Mūsu svētā Māte sacīja, ka svētīti tie, kuri pastāv ciešanās. Viņa teica, ka priecājas par visiem priesteriem, kuri izplata Dieva darbus (tas attiecas gan uz „Patiesas dzīves Dievā” priesteriem, gan tiem, kuri ir atvērti Garam) – viņiem ir jāsaglabā paļāvība, jo viņi ir saņēmuši īpašas Dieva Gara žēlastības – Viņš tos stiprinās Kungā un Viņa pestīšanas plānā. Kristus šiem priesteriem dāvā Savu mieru.
„Ja kāds kalpo un upurē sevi, tad šī uguns tiesa šo cilvēku neskars ar visu tai piemītošo bardzību, jo savā garā tie priecājas par Dieva aicinājumu, kurš tos ir ievedis dzīvībā.”
Dievmāte sacīja, ka daudzi ir atkrituši, tomēr ļoti daudzi tiks piecelti. Daudziem nav izdevies saglabāt savā sirdī Dieva Vārdu – viņi ir izkaisījuši ne vien vēstījumu vārdus, bet arī tos, kas viņiem ir tikuši doti ar Rakstu starpniecību. 2009.gada 28.novembrī Kungs mani aicināja un deva lūgšanu, kura man bija jāizplata, lai mēs ar tās starpniecību izlūgtu Dieva Žēlsirdību. Lūk, ko teica Kungs: „Vassula, vērsies pie Manis ar šādiem vārdiem”
Maiguma pilnais Tēvs, neļauj nākt pār šo paaudzi Tavām dusmām, lai tie visi kopā nepiedzīvotu iznīcību;
Lai arī ūdeņi izsīks un dabas zaļums zudīs,
Un zem Tavu dusmu sloga viss iznīks neatstājot pat savas iepriekšējās esamības pēdas,
Tomēr neļauj postam un izbailēm nākt pār Tavu Ganāmpulku, Tavas Dvesmas svelme aizdedzinās zemi un pārvērtīs to posta vietā! Pie horizonta parādīsies zvaigzne – Nakts tiks pāršķelta un pelni kritīs līdzīgi sniegam, pārklājot cilvēkus un darot tos līdzīgus rēgiem; Dievs, apžēlojies par mums un neesi pret mums bargs; piemini sirdis, kuras līksmojas Tevī un sagādā Tev prieku! piemini Savus ticīgos – lai Tava roka nekrīt pār mums visā tās spēkā, bet gan Savā Žēlsirdībā piecel mūs un liec ikvienā sirdī Savus priekšrakstus. Amen.”
2010.gada 14.aprīlī sākās Evjafjallajokull vulkāna izvirdums un tā rezultātā, kā mēs visi dzirdējām izveidojās pelnu mākonis. No vulkāna apkārtnē esošajām apdzīvotajām vietām tika evakuēti cilvēki. Daži fotografēja, bet pelnu mākoņa dēļ bija iespējams redzēt tikai dažus metrus tālāk. Viss bija pelēks un pelnu klāts. Lidsabiedrības daudzo atcelto reisu dēļ cieta miljoniem dolāru lielus zaudējumus. Noliktavās uzglabātie augļi, zivis un citi produkti vienkārši aizgāja postā. Daudziem ceļotājiem visā pasaulē nācās atcelt paredzētos braucienus.
Iepriekšējo reizi šī vulkāna izvirduma laikā pelni turpināja izplatīties pusotru gadu. Tagad, rakstot šīs rindas, vēl arvien nav skaidrs, ar ko beigsies šis izvirdums.
Tomēr, ja cilvēki līdzīgi faraonam, turpinās ignorēt Dieva dotās zīmes, zeme piedzīvos vēl lielāku postu. 1993.gada 18.februārī Dievs mūs brīdināja, sakot:
„sestajam zīmogam ir jātiek salauztam, un tad jūs visi tiksiet iegremdēti tumsībā, kurā nebūs nekādas gaismas, jo no Bezdibeņa nāks dūmi kā no milzīgas krāsns un tie aptumšos sauli un debesis; Sava Taisnības Kausa dēļ Es jūs darīšu līdzīgus odzēm un čūskām, šajās tumsības dienās Es likšu jums līst uz vēdera un ēst zemes putekļus; Es jūs piespiedīšu pie zemes, likdams saprast, ka jūs neesat labāki par odzēm… jūs slāpsiet un smaksiet savos grēkos;
Savās dusmās Es jūs notriekšu zemē un niknumā samīdīšu! (…)
kad pienāks Tumsības Stunda, Es jums atklāšu to, kas ir jūsu iekšienē, Es apgriezīšu uz āru jūsu dvēseli; ieraugot savas dvēseles melnas kā ogles, jūs ne vien piedzīvosiet nebijušas ciešanas, bet savā agonijā jūs sitīsiet sev pa krūtīm, atzīdami, ka jūsu iekšējā tumsa ir daudz ļaunāka par to, kas jums apkārt;
kas attiecas uz tevi, (…) šādi Es tautām atklāšu Savu Taisnību un visas tautas sajutīs Manu spriedumu, kad pienāks Mana Stunda; cilvēka dzīvību Es darīšu vēl retāk sastopamu nekā jebkad agrāk; tad, kad Manas dusmas tiks remdētas, Es jūsos uzcelšu Savu Troni, un jūs vienā balsī un vienā valodā, un sirds vienotībā slavēsiet Mani, Jēru;”
Mums kārtējo reizi tiek dots laiks, lai pirms šī pravietojuma piepildīšanās mēs nožēlotu grēkus un atgrieztos. Lai arī Dievs saka, ka nekas no šī pravietojuma nevar tikt izņemts laukā, tomēr mēs ar savu lūgšanu, gandari un svētu dzīvi varam samazināt šī soda apmērus un spēku. Mēs esam aicināti dzīvot patiesu dzīvi Dievā – Dievs var vilcināties un novērst savas dusmas tieši tāpat kā tas bija Ninives gadījumā.
„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi nav kas tāds, kas vēstī postu un pazušanu. Dievs mums dod šos vēstījumus šajos žēlsirdības laikos, lai tie mūs audzinātu – tas Dieva augstsirdīgās Mīlestības sauciens. Dievs mums neļaus vienmēr nicināt Viņa Svēto Vārdu un dzīvot bezdievīgi. Tieši tāpēc Viņš Savā Žēlsirdībā, dod mums šos daudzos brīdinājumus.
.gif)
|
| | |
|
