|
1997. gada 17. decembris
... pie Tevis nāk visi mirstīgie savu nepildīto solījumu dēļ. Kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini! Svētīgs ir tas, kuru Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, Tavas svētnīcas svētumu!
(Ps 65, 3 – 5)
Mana Vassula, ļauj Man izmantot tavu ausi, lai tu Mani sadzirdētu; ļauj Man lietot tavu roku Savu vārdu pierakstīšanai; ļauj Man izmantot tavu prātu, lai piepildītu to ar Savām Zināšanām, bet visu tavu būtību – ar pamācībām, kas nāk no Gudrības; Mana mīļotā draudzene, pieņem visus Manus piedāvājumus, un tu virzīsies uz priekšu pa ceļu, kuru Es tev esmu paredzējis;
Mana Vassula, šai un nākamajām paaudzēm Es vēlos atstāt mūžīgu Savas Žēlsirdības piemiņu; neviena no šīm Manas Sirds bagātībām netiks piedēvēta tev, jo tai brīdī, kad cilvēci Mīlošais tevi aicināja, tu neko nezināji – visa tava miesa atradās tumsībā; lai arī Es esmu svēto Kungs, tomēr Es esmu arī grēcinieku Kungs; Es tevi uzlūkoju un iemīlēju … Es esmu izslavēts Savas Žēlsirdības un Savas Sirds Maiguma dēļ … Es esmu pazīstams kā tāds, Kurš ļoti mīl bērnus;
tādēļ priecājies, meitiņ, ka tavs Karalis ir nokāpis no Sava Troņa, lai trīsreiz noskūpstītu tavu dvēseli ar Augšāmcelšanās skūpstu; Manu skūpstu salduma apreibusi, tava dvēsele tagad dzied slavas dziesmas, pagodinādama savu Iemīļoto; Es zināju, ka Man pietiks tikai paskatīties uz tevi, un tavas pašas gribas cietība tiks mīkstināta, un garoza, kura ieskauj tavu sirdi, saplaisās; un tā Es arī izdarīju … ak, uz ko gan Es neesmu gatavs tik trauslas dvēseles dēļ, lai to ievestu pilnīgā garīgā vienotībā ar Savu Dievišķību un darītu to par vienu garu ar Mani!
Mana iemīļotā, Es tev esmu licis uzcelt savā iekšienē svētu templi, altāri pilsētā, kur Mēs 3 varētu uzsliet Savu telti, tā svētā tabernākula kopiju, kuru jau iesākumā Mēs bijām sagatavojuši, un tu, mazā, uzticamā draudzene, tā arī izdarīji; tieši tādēļ Gudrība spēja tev palīdzēt, bet caur tevi – arī tūkstošiem citu dvēseļu; Gudrība caur šo Dievišķo Darbu ir audzinājusi tevi un daudzus citus, tā ir jūs katru vedusi pa brīnumainu ceļu; šis Darbs ir Manas pāri plūstošās Mīlestības pierādījums; Ak, svētīgā un žēlastībās pāri plūstošā Jēzus Sirds, dievišķā Labestība… Ar vienu vienīgu Savu skatienu Tu nogrūd no troņiem ķēniņus un sagrauj viņu valstības, grēka saindētās pilsētas un ciemus. Tu līdz neprātam apreibini sirdis, turot tās mīlestības gūstā un liekot tām uz mūžīgiem laikiem iemīlēties Tavā Dievišķībā.
Tavas Acis, mans Kungs, ir Ēdenes Dārzs, to skaistums ir īpaši izsmalcināts, Tava Sirds ir kā Žēlastībā mītošs bezgalīgs žēlastības izplatījums. Visa Tava būtība līdzinās ziloņkaula tornim ar tā sienās iestrādātiem mirdzošiem dārgakmeņiem. Mūžīgā Gaisma, Tavas abas Dabas iekustina mūsu sirdi.
Ak, Dievs! Es apzinos, ka nespēju izteikt nevienu sakarīgu vārdu, kurš spētu atbilstoši aprakstīt to Varu un Godību, kāda piemīt manam Kungam.
ak, Vassula, Mans mierinājums! Es biju nolēmis, ka darīšu tevi līdzdalīgu Savā Valstībā! šī Mīlestība un slāpes pēc dvēselēm dedzina Manu Sirdi; Mīlestība, Kas nedomā par kaunu, bija tā, kura aizveda Mani līdz Krustam; tā ir Mana Mīlestība, kas ved Mani pie tevis, paaudze, un kas Man lika aicināt vienu no visnepiemērotākajām radībām jūsu vidū, tādu, kurai nebija zināšanu ne par Rakstiem, ne par Manu Gribu; Es aicināju radību, kura tai mirklī ieļaunoja Manus svētos un eņģeļus; aicinādams ārā no nāves tik grēcīgu dvēseli, paceldams viņu pie Savas Dievišķās Sirds un ievezdams Savos ķēnišķīgajos Pagalmos, Es vēlējos pateikt, ka arī jums pārējiem ir jāpieaug paļāvībā un jāiemācās saprast, ka Es aicinu ikvienu dvēseli atstāt šodienas ļaunos darbus un no visas sirds pievērsties Man, lai arī viņa varētu kļūt līdzdalīga Manā Godībā;
nāc, Mana iemīļotā, Es, Jēzus, tevi mīlu;
3 Vissvētākā Trīsvienība.
|
Saraksts pēc alfabēta 
