nāc pie Manis …

ak, cik ļoti samaitāta tu varēji būt!

šī Sirds ir tava atpūtas vieta; Manas Gaismas trauks, šī Sirds ir Vienīgā, Pirmā un Beidzamā vieta, kurā jūsu izmocītās dvēseles atradīs nebeidzamu un mīlošu mieru un saldumu;

pieraksti to dvēseļu labumam, un arī Es no Savas puses papildināšu tevis teikto;

Es esmu bagātīgi izlējis pār tevi Savu labvēlību; tagad Es tevi lūdzu, lai tu šādā veidā paliec Manā Sirdī; paliec ar Mani, Mana mīļotā;

paliec šeit, paliec Manī, bet tad ej uz priekšu un saņem Mani; iepriecini Mani un paliec šeit;

tavs pilnīgais grēcīgums aizkustina Manu Sirdi un visu Manu Būtību tik ļoti, ka ikreiz, kad tevī paskatos, Manas Acis piepildās ar Žēlsirdības asarām;

nē; nerunā; piepildies ar Manu Mieru un remdē savu sirdi šajā klusumā; priecājies par šiem žēlastības mirkļiem un uzņem sevī to saldumu, kuru Kungs tev piedāvā; Mana mīļotā, atspirdzini savu sirdi un paliec Manos apskāvienos, un ļauj sevi mīlēt; neļauj savam prātam aizklīst projām pasaulē, jo no tās tu neko nesaņemsi; nāc pie Manis un baudi Manu saldo Mīlestību, ar kādu tevi mīlu un vienmēr esmu mīlējis;2 – tā vietā, lai teiktu „īpašu”, saki – „neizsakāmu vājību pret tevi”;

mīļotais dārgakmeni Manā Rokā, Manas Mīlestības svaidījums pār tevi ir tik spēcīgs, ka šajos mīlestības pilnajos mirkļos Manas Dievišķās Acis caururbj tevi ar savu skatienu; nopietni pārdomā Manis teikto, līdz Es nākšu pēc tevis;

Es nerodu nekur citur Sev prieka, kā vien mirkļos, kad esmu kopā ar tevi, kad tu Manā priekšā esi kā atvērta grāmata, kurā Es varu ierakstīt Savu jauno Mīlestības Himnu; vienmēr esi Man pieejama, vienmēr esi labvēlīgi noskaņota – šādā veidā tu izglābsi gan sevi, gan tos, kuri tevī klausās; Es tevi esmu veidojis, lai tu kļūtu Mana skolniece;

Kungs, kad pārdomāju šīs lietas, es saprotu, ka Tu mani esi audzinājis visapbrīnojamākā veidā. Tu mani esi veidojis klusumā caur Savu Svēto Garu un caur Viņu esi iedvesis manī Tavas Vissvētākās Sirds dievišķās atklāsmes! Tu mani esi mācījis citādi nekā Savus pirmos mācekļus – viņus tu uzrunāji sadzirdami!

jā! Es vēlējos, lai tu Man pievērstos no visas savas sirds, un Es spētu tavu sirdi vest pretim Savai Mīlestībai un Savam Spēkam; Es gribēju, lai tava dvēsele būtu sagatavota nest Manu Dievišķo Vēsti; ak, Vassula, visu, ko Es tev tagad saku, tu dzirdēsi vēlreiz, kad Es parādīšos tev atklātībā nozīmētajā laikā; tagad Mana Dvēsele priecājas, noraudzīdamās Savā dārzā,1 un Es priecājos par iespēju elpot tevī; katrs solis, kuru tu Man atļauj spert Manā dārzā, tiks paveikts lēnprātībā un nesīs tev mierinājumu;

Kad Tavs dievišķais skatiens nolaidās lejā uz zemi, lai savaldzinātu manu sirdi, – kā gan tas ir iespējams, ka, ieraugot mani, Tu nenovērsies, bet mans necienīgums Tevi tik ļoti sajūsmināja un pievilka?

Mani pazīst kā To, Kurš aicina pie Sevis Savas radības vismaziņākos; Es palūkojos uz tevi un tevi iemīlēju …2

jau iesākumā Es tev sacīju: ja tu atļausi Man sevi audzināt un veidot, Es Savā žēlastībā vadīšu tevi, sasaistītu mīlestības saitēs, un iespiedīšu tavā dvēselē Savu dievišķo Tēlu, un ar šo Dievišķo Zīmogu, kurš ir Vissvētākās Trīsvienības nospiedums, tu tiksi ievesta Mūsu Dievišķības pilnībā – tādējādi darot pilnīgu tavu ciešo vienotību ar Mums Mūsu Dievišķajā Mīlestībā;

Es joprojām, mīļotā, turpināšu čukstēt tev ausī Savas apslēptās atklāsmes; kamēr Es Sev par prieku pārpilnībā liešu tevī Savas dāvanas un labvēlību, Es turpināšu tev atgādināt, ka, darot tavu dvēseli nešķiramu no Savējās, Mūsu vienotība kļūs pilnīga, un tavs gars Manā žēlastībā kļūs par vienu garu ar Mani;3

Es esmu tev devis lūgšanu,4 kurā tu Manai Vissvētākajai Sirdij nodod savu miesu un dvēseli, lai tavas domas kļūst par Manējām, tavi darbi – par Maniem darbiem, bet, brīvprātīgi atdodot Man savu gribu, tu piekrīti, lai tevī piepildītos Manējā;

Es tev atgādinu, ka, tev pieglaužot galvu Manai Sirdij un piedzīvojot iekšēju prieku, Es kļūstu par tavas sirds kustību, par tavu vārdu daiļrunību un burvību, Es kļūstu par tavu acu gaismu, kas palīdz tev dot labu padomu tiem, kam tas nepieciešams; katra tava kustība, ikviens tavs žests ir Manis iedvesmots; tu spēj ieklausīties katrā Manā nopūtā, saprotot5 tās nozīmi, lai varētu rīkoties saskaņā ar Manu Dievišķo Gribu; caur žēlastību tu ieelposi Manu saldumu, kā tu to darīji, kad tava galva atdusējās pie Manas Sirds, baudot Tās saldo aromātu;6

vai atceries Mana Tēva tev dotās pamācības?1 Tēvs tev sacīja: ja vien atļausi Viņam stiprināt vienotības saites ar Viņu, tad tava dvēsele būs tik vienota ar Viņu un tavs gars tik ļoti ietverts Manējā, ka viss, ko tu darīsi, tiks darīts saskaņā ar Manu Prātu; tavi darbi sakņosies Manā Labumā un visa tava rīcība – Mūsu Garā; tad Mans Tēvs tev deva piemēru, kā darbojas tavas miesas locekļi: „tev nav jāsaka rokai, kas tai būtu jādara, jo tā darbojas, paklausot tavai gribai;” tas būs veids, kā Mēs tevi vadīsim;

pasaule vienmēr centīsies tevi pievilt un ievainot to, kura Man ir tik dārga; kad tu ieklausies pasaulē, tava dvēsele tiek novirzīta no kontemplācijas – tas vien jau ievaino Manu Sirdi,2 žēlastībā Es esmu ievedis tevi Savā Svētajā Sirdī, lai tu piederētu Man vienīgajam, un žēlastībā Es esmu nolēmis tevi paturēt šajā atdusas vietā; kad aukstuma pilnā pasaule uzbrūk tev ar saviem kārdinājumiem, kad tā vēlas sakropļot tavu dvēseli, padarot to līdzīgu viņiem, tad skrien pie Manis un patveries Manā Sirdī; paļaujies uz Mani un uztici Man visas savas raizes; Mana izredzētā, Es to vien gaidu, lai parādītu tev savu žēlsirdību;

pasaule vienmēr centīsies ievilkt tevi atpakaļ savās dzīlēs, tumšajā ielejā, kurā ir vienīgi posts; tomēr Es tevi esmu izvēlējies starp tūkstošiem – tad kādēļ tu Mani apbēdini ar savu paļāvības trūkumu? Mana vienotība ar tevi Manas dievišķības Gaismā ir tik pilnīga, ka tu vairs nedrīksti zaudēt uzticēšanos, bet noguldi savu galvu pie Manas Sirds un nekad vairs nešaubies par mūsu svētīgo vienotību; tagad nāc un lūdz Mani šādiem vārdiem:

„Mans Jēzu, Dievišķā Žēlsirdība,

man nav bijis pietiekamas paļāvības uz Tevi –

tā es esmu likusi Tavai Sirdij piedzīvot ciešanas.

Savā trūcībā es visā pazemībā lūdzu Tev piedošanu,

lai Tu Savā Žēlsirdībā un Labestībā spētu atjaunot manu dvēseli,

kas tika sakropļota un ievainota pret mani vērstajos

pasaules uzbrukumos un viņu izteikumos.”3

 

Es ar prieku esmu pieņēmis tavu lūgšanu;

Es izlabošu tavas nepilnības, lai pagodinātu Manu trīskārt svēto Vārdu; no šī mirkļa nekad neļauj Man piedzīvot sāpes un ciešanas, kuras redzot, nespēdami Mani mierināt un Man palīdzēt, noskumst arī Mani eņģeļi un svētie; ja pasaule kādreiz turpina apšaubīt Manu izvēli, tad lai viņu grēki nāk pār viņu pašu galvām; Es iejaukšos šajā situācijā ar taisnību; ja pret Manu izvēlēto – to, kurai Mana Vissvētākā Sirds ir īpaši pieķērusies, viņi izturas, kā viņiem patīk, Es tos bargi norāšu;4 bet, ja tu gandarīsi par viņiem, tad Es Savā bezgalīgajā Žēlsirdībā likšu tiem ieraudzīt viņu grēku;

kā jau sacīju iesākumā – Es Savā Mīlestībā esmu tevi piesaistījis Sev tik stipri, ka tev būs grūti šīs saites atraisīt;1 pēc tava jāvārda Man Es Savā šķīstajā Mīlestībā saistīju tevi ar Sevi; Mana greizsirdības pilnā Mīlestība nepieļaus, ka mēs kādreiz tiktu šķirti un mūsu vienotība tiktu sagrauta;

apreibinoša prieka pilnā mirklī Es tevi apveltīju ar šādu žēlastību: laulības saitēm ar Mani, kuras tevi ieved saldajā Manas dievišķās Sirds kontemplācijas atdusā; šajā priekpilnajā vienotībā ar Vissvētāko Trīsvienību tu kļūsi par Mūsu Arfu, un Mēs tevi ar prieku lietosim, gūstot caur tevi lielas uzvaras; savukārt tu gūsi baudu, mājojot Mūsu Pagalmos; Mūsu Dievišķajā Žēlastībā tu kļūsi par Mūsu Litāniju;2 Manas Sirds lilija, tev ir ticis parādīts bezgalīgs Maigums, lai arī citi no tevis mācītos un saņemtu to pašu vērtību, ko esi saņēmusi tu; Manas Sirds lilija, Mūsu tuvums ir tava svētība;

Mana Dievišķā Griba, kas sakņojas tevī, ir vislielākā dāvana, kuru Es tev varētu dot apmaiņā pret tavu gribu; Mana Dievišķā Griba tevī spēj izlabot visus tavus trūkumus un nepilnības; vārdi, ko tu runāsi, būs Mani Vārdi, jo Es būšu tavs Ietērps un tev būs Mans Prāts; lai gan tev bieži tiek pārmests skarbums, īstenībā tas nav tavs, bet Mans skarbums; tie, kuri tev pārmet skarbumu, patiesībā nav pilnīgi atteikušies no sava grēka … viņi aizmirst, ka ar Dievu vienota dvēsele kļūst par vienu garu un prātu ar Viņu; Es tevi esmu apveltījis ar visām šīm dāvanām gan aiz Mīlestības uz tevi, gan tādēļ, lai tu spētu piepildīt tev uzticēto misiju – atjaunot Manu Namu;

ak, Vassula, daži vaicās: „kādēļ Kungs tik ļoti uzsvērti runā par Savu vienotību, dāvanām un žēlastībām?” Es jums atgādinu visas šīs lietas, jo pasaule Manis izredzētajai centīsies uzspiest šaubas par Manis dotajām dāvanām; Mana Vassula, tavas misijas aizsākumos Es tevi tiku brīdinājis, ka tavi mīlestības darbi tiks pārprasti, tu tiksi vajāta kā medījums un piedzīvosi naidīgu attieksmi; tomēr Mana tēvišķā aizsardzība vienmēr būs pār tevi, Es steigšos tev palīgā, lai tevi mierinātu un izrautu no ļaunā gara ķetnām; Es jau esmu tev teicis, ka Mani ķēnišķīgie Vēstījumi ļoti bieži tiks apspļaudīti, atgrūsti un izsmieti, tomēr Es vienmēr būšu tev līdzās, lai tevi iedrošinātu; tu vēl arvien mājo virs zemes, bet Es mājoju tevī, tādēļ nebīsties; kamēr vien tu būsi virs šīs zemes, pasaule tās tumsonībā centīsies tev nodarīt ļaunu un tevi apvainot;

Es nesaku, ka tev būtu jāšķiras no draugiem, tomēr atceries: neuzticies cilvēkiem;3 daži no viņiem vēlēsies piespiest tavas rokas darīt to, kas ir pretrunā ar tavām vēlmēm, un tas būs pretrunā arī ar Manām vēlmēm;

būs arī tādi, kuri netieši norādīs, ka Manis dotās godājamās dāvanas un arī Mana labvēlība nav dievišķas un nenāk no Manis; tādiem Man ir kas sakāms: „ja jūs apgalvojat, ka šīm dāvanām nav dievišķa izcelsme, tad saskaņā ar jūsu mājieniem tās var nākt vienīgi no melu tēva vai arī no zemapziņas; vai jums nekad nav ienācis prātā, ka, uzskatot Manu Darbu par ļaunu, jūs grēkojat pret Svēto Garu, un šis grēks netiek piedots? ja jūs sakāt, ka visu šo Dievišķo Darbu ir radījusi zemapziņa, tad paskaidrojiet Man, no kurienes šajos Vēstījumos ir tāda meistarība un zināšanas, ja tos ir sarakstījis cilvēks, kuram nav zināšanu par Gudrības Darbiem un kurš nebija mācījies pat katehisma pamatus?”

līdz šim4 Es viņiem esmu devis pietiekami daudz pierādījumu, un tagad Es tos vairāk nedošu; būs arī tādi, kuri, kaut arī lūgs tev padomu, tomēr to neievēros, jo viņu dvēseles joprojām tieksies piepildīt savas kārības un pakļausies savām cilvēciskajām vēlmēm, nevis Manai Gribai;

Es tev esmu teicis – kamēr tava galva atdusēsies pie Manas Sirds, šajos atdusas mirkļos tu lasīsi Manos Sirdspukstos; pēc tam tu savukārt spēsi dot labu padomu tiem, kam tas ir nepieciešams; tomēr pasaule, kura vēl nebūs pārvarējusi savas ļaunās domas, aizbildinādamās, ka tu vēl neesi apstiprināta,1 par zemu novērtēs Manis tev dotos dārgumus …

tagad pārvari savu pārliecības trūkumu par dāvanām un labumiem, ar kādiem Es tik dāsni esmu tevi apveltījis, un no visas sirds atkārto Manis tev doto lūgšanu … (Es tā izdarīju.) neraizējies vairs, Es turpināšu rūpēties par tavām vajadzībām;

Es esmu šeit, lai tev atgādinātu; Es vienmēr nākšu un atvedīšu tevi atpakaļ no katras bīstamas takas, pa kuru tu varēta tikt kārdināta staigāt; Es arī turpmāk tev parādīšu Savas vismaigākās rūpes, ar kādām rūpējos par Saviem izredzētajiem; nāc, šodien Es gribu, lai tu justos laimīga, jo Es tev varu teikt visā patiesībā: tu esi padarījusi Manu Vārdu par savām mājām, tu esi kļuvusi par Manu skolnieci un patiešām esi Manējā;

Es pacēlu tavu dvēseli arī Savas Baznīcas labad;

Vassiliki, Es tev esmu uzticējis ārkārtīgi svarīgus Vēstījumus; visus šos gadus Es tevī esmu dvesis Dievišķās atklāsmes, kas nāk no Manas Vissvētākās Sirds; tevi ir vadījis un turpina vadīt Mans Gars, Viņš ir tava Gaisma; Es patiešām esmu izlējis pār tevi Dievišķās žēlastības, lai arī citi varētu no tām gūt kādu labumu;

visi Mani Darbi ir labi; sirdsšķīstie un pazemīgie pieņem tos ar visu savu sirdi, bet grēcinieka mutē nav atrodams neviens pateicības vārds par Maniem Darbiem; kā jau teicu, Es esmu jums devis pietiekami daudz pierādījumu caur šo Dievišķo Dārgumu, kuru esmu izņēmis no Savas Vissvētākās Sirds dārgumu krātuves, – tas jums ir ticis dots, lai jūs vairs nešaubītos;

Vassula, nemaz nerunājot par to, ka esmu tev devis ārējas Manas Mīlestības zīmes, Es esmu tev devis arī Zināšanas un Pamācības, kuras ar Vēstījumu palīdzību nepārtraukti bagātina gan tevi, gan citus; Manu dūjiņ, vai tu apzinies visas tās Dievišķās iedvesmas, kuras tevī ir dvesis Mans Svētais Gars?

šodien Es esmu šeit, kopā ar tevi, un vēlos tev palīdzēt pārvarēt visas tavas vājības; Es vairs nespēju samierināties, ka savas kautrības dēļ tu noklusē par Manis dotajām Dievišķajām dāvanām;

dārgā, Mani neatstāj vienaldzīgu tas smagais mīlestības darbs, ko tu Manā Vārdā esi aizsākusi, nedz arī grūtības, kuras tu, Manu dūjiņ, Manis dēļ pacietīgi panes; Es neesmu nedzirdīgs arī pret taviem šā brīža lūgumiem un priecājos, ka tu paļaujies uz Manu          Žēlastību;

nepagursti ceļā kopā ar Mani;

lai tu to varētu, tev ir jāatbalstās pret Mani, un tavam garam ir jāsaņem veldze no Mana Gara, lai tu spētu izdziedāt Manu Mīlestības Himnu visām tautām; tieši tādēļ, Mana uzticamā palīdze, Es tevi uzaicināju uz svētceļojumu un atdusu Manā Miesā; līksmojies Manā žēlastībā un priecājies par Manu Tuvumu šajā siltajā žēlastības gaismā, kuru tev ir devis Mans Tēvs; un, kā jau tu to esi darījusi, nobaudot pieņem Manas Sirds saldumu;

Pēkšņi Jēzus it kā pagrieza Savu Svēto Vaigu un pievērsās lasītājam (cilvēkam, kurš lasa šīs rindas). Viņa Sejā bija redzama svinīga izteiksme, bet Jēzus caururbjošais skatiens bija piekalts lasītājam. Jēzus bija mani apskāvis ar abām Rokām un pilnībā pārklājis ar Savu apmetni – Viņš līdzinājās cilvēkam, kurš vēlas pasargāt upuri no gaidāmā uzbrukuma. Tad Viņš sacīja:)

lai atveras tā lasītāja sirds, kurš lasa šīs rindas! lai atveras viņa acis un ausis! līdz pat šim brīdim jūs neesat pilnībā izpratuši Manu Debešķīgo Dārgumu, nedz arī novērtējuši Manu dāvanu;1 jūs vēl arvien neesat iedziļinājušies tajā, kā vērtība pārsniedz jūsu saprašanu un ko Es jums esmu dāvājis katru jūsu dzīves dienu: milzīgo žēlastību, ko dod Manas Tuvības pazīšana; jūs vēl neesat sapratuši, ko nozīmē ieiet Manas Sirds laulību istabā un nobaudīt Manu saldumu un Dievišķos skūpstus; laimīgi ir tie, kuri klausās Manī un iegūst šo žēlastību; bēdas tiem, kuri sava grēcīguma un aptraipītā prāta dēļ pretojas šai žēlastībai; kādu dienu tie savas nožēlojamības dēļ rūgti raudās;

tas ir apsveicami, ja cilvēks dara labus darbus Manis dēļ, pievēršas kādai dievbijības formai, dara mīlestības, pateicības un gandares darbus … tomēr Es būtu ārkārtīgi vīlies un noskumis, ja jūs nomirtu, neiepazinuši Mani;2 Man būtu ļoti skumji, ja jums būtu jānomirst, pirms esat Mani izpratuši;3 daudzi no jums ir ļoti aizņemti ar saviem ikdienas pienākumiem – ja tie tiek veikti mīlestībā un ir saskaņā ar Manu Prātu, tas Mani iepriecina, tomēr viss tas būtu nepilnīgs, ja jūs neatvērtos žēlastībai un neatzītu Manu Tuvumu; tādēļ nāciet un pieņemiet Manu tuvo draudzību, savukārt Es, Sev par prieku, ievedīšu jūs Mūsu Sirds4 apslēptajos noslēpumos un mistērijās; tad jūs un Mēs kļūsim nedalāmi vienoti Mūsu Mīlestībā uz mūžīgiem laikiem;

tagad, tāpat kā agrāk, Es runāju ar tevi no Savas Sirds, jo vēlējos tev, Manu bērniņ, atgādināt par Savu bezgalīgo Mīlestību, kā arī izņemt no tevis sēklu, kuru pasaule bija tevī iesējusi; Es vairs nespēju noskatīties, kā Manu pieņemto bērnu un līksmo vēstnesi plosa bažas, kuras pasaule ir centusies iesēt viņas prātā;5 tavas bailes, Vassula, ka Es  tavā sirdī Savas Dievišķās žēlastības vietā būtu ielicis ledus gabalu, noniecina Manu Varenību un nav pamatotas Patiesībā … cilvēku nelabvēlības dēļ tu neesi zaudējusi Mieru, kuru Es esmu dāvājis tavai sirdij, un tas ir labi; tomēr Manis dēļ, Manu dūjiņ, nekad vairs nešaubies par Manām žēlastībām un neizmērojamo Mīlestību, kas Man ir uz tevi un paliks mūžīgi;

nezaudē paļāvību uz Mani; vai tiešām neesi pamanījusi, cik dievišķi neprātīgi Es tevī esmu iemīlējies? tādēļ Es tevi lūdzu – uzticies Man … kamēr vēl esi virs šīs zemes, paliec Manī, lai mūsu vienotība kļūtu vēl pilnīgāka, un, cik vien bieži iespējams, pieņem Mani Svētajā Komūnijā, liec pieaugt tavai mīlestībai uz Mani un pilnībā nodod sevi Man; uz mūžīgiem laikiem paliec šai Atdusas Vietā,1 atļaudama Man tevi paturēt šajā Mīlestības Krāsnī un dot tev nobaudīt Manas Mīlestības saldumu;2

 

---