|
1997. gada 26. oktobris
Kungs, manas dzīves Tēvs un Meistar, neļauj kārdinājumam viest manī šaubas. Manā sirdī ir ilgas, kuras līdzinās degošai krāsnij – tās nevar tikt remdētas, kamēr nebūs apdzēstas, – vest dvēseles pie Tevis. Tomēr man ir kārdinājums šaubīties, vai Tu patiešām esi atvēris manu muti un iecēlis mani Savos Pagalmos.
Es esmu tavs Cietoksnis; neprātīgais bērniņ, vai tu neesi sapratusi? Es esmu Tas, Kurš tevi piepilda ar Savām Zināšanām; Es esmu Svētais, kurš piepilda tavu sirdi ar prieku; Tas esmu Es, tavs Tēvs; nesatraucies par savu apjukumu; no visas sirds lūdzies; paļaujies uz Mani un atļauj tikt iegremdētai Manas Žēlsirdības okeānā; remdē Manas slāpes pēc dvēselēm;
Labums un Žēlsirdība ir gaisma taviem soļiem; Es tev esmu atklājis Savu Mīlestību, lai tu saprastu Mani; esi kā runājoša grāmata – izrunā vārdus, kurus Es tev esmu teicis; salauz nāves klusumu un citē Manus Vārdus; dari Mani zināmu tiem, kuri līdz šim Mani nekad nav meklējuši, liec viņiem pārdomāt, ka Es Esmu kas Es Esmu ir viņu Līgavainis; šis ir noslēpums, kurš met izaicinājumu ne vien atkritējiem, bet arī tiem, kuri, lai arī sludina Manu Vārdu, tomēr nekad nav Mani sastapuši un nepazīst Mani;
Es, tavs Kungs, Tēvs, Līgavainis un tavas dzīves Skolotājs, svētīju tevi Mūsu Trīsvienīgajā Svētumā; vai redzi? arī tu svētī Manus ļaudis Manā Vārdā;
|
Saraksts pēc alfabēta 
