Mana Vassula, tavu acu priekšā Es esmu nolicis Savu Mīlestību;3 vai neievēroji, ka Es tevi ieskāvu ar atbrīvošanas dziesmām? vai tu vēlies, lai Es tev nodziedātu vēl kādu no tām?

Es dziedāšu šo dziesmu,4 kura skanēs visu mūžību un skanēs jums visiem; un tu, Mana mīļotā, vari būt Mana arfa un Mana lira, kas pavada Manu Balsi;

nāc, nāc un saki savai dvēselei:
”Jēzus ir mana pestīšana;”

Es esmu tava pestīšana; vai redzi, kā Es nāku, nesdams Savu vissmalkāko vīraka un mirru smaržu līdz pat tavai istabai? Mana trauslā būtne, neklīsti vairs apkārt kā bezpajumtniece, bet ļauj Man tevi ievilkt Sevī; priecājies par Manu Klātbūtni, priecājies par Manām lielajām Sirds bagātībām – ar tevi Es saistījos laulības saitēm;

Es esmu kļuvis par tavu ķēnišķīgo padomdevēju; lai tevi iedrošinātu, laiku pa laikam

Es parādīšos;1 nevaicā: „kas ir Tas, Kurš parādās kā gaismas stabs?”2 pirms saceļas rīta vējš, pirms pagaist nakts ēnas, nāc pie sava Iemīļotā un patveries Viņa apskāvienos, tad tava dvēsele priecāsies Viņa skaujās; neviens netraucēs tavu atpūtu, neviens nespēj iztraucēt tevi, ja esi Manā Sirdī, jo Tajā Es tevi, Mana iemīļotā, pasargāšu no visa; neviens neuzdrīkstēsies tevi traucēt, neviens neuzdrīkstēsies tev tuvoties, jo jau no tālienes tie ieraudzīs, kā Manās Acīs liesmo Manas greizsirdīgās Mīlestības uguns, greizsirdīgi tevi sargājot;

tagad Es ļaušu runāt Savai greizsirdīgajai Mīlestībai; kā Dāvids ir sacījis savā psalmā:

„Tu svaidi ar eļļu manu galvu …”

tāpat, turēdams Plaukstā Savu Sirdi, arī Es tev saku: Mana līgava, par to, ka Manis dēļ esi gājusi cauri grūtībām un vajāšanām, Es tev parādīšu cieņu, atkal no jauna svaidot tavu galvu ar eļļu; lai šī eļļa, Mana mīļotā, pārklāj tavu galvu un dziedina visas tavas nepilnības; un kā lilija starp ērkšķiem, tā lai tava klātbūtne ir tik starojoša un skaista, ka ieved daudzas dvēseles Manas Sirds laulību istabā; Es vēlos, lai arī šīs dvēseles līksmojas Manī, nākamajās dienās liecinādamas par Manu svētlaimi; tad ar gaviļu dziesmām viņas svētīs Manu Svēto Vārdu; un Es, savukārt, došu tām mīlestību, kura viņām liks ilgoties pēc Manis; Es vairošu viņās slāpes, kas liks tām meklēt vienīgi Manu Sirdi;

kā karalis, kurš sēž savā ķēnišķīgajā tronī, tērpies savā parādes mantijā, kas laistās zeltā un dārgakmeņu mirdzumā, un tur savā labajā rokā valdnieka zizli, par Savu pienākumu un galveno uzdevumu Es uzskatīšu pasargāt Savu Troni jūsu sirdīs tā, lai jūsu sirdis arī turpmāk būtu izgreznotas ar jūsu Kunga un Karaļa bagātību; šī bagātība ir – pazīt Mani Manā trīsvienīgajā godībā; šī bagātība ir bijība Manā priekšā un izvairīšanās no jebkāda veida grēka, un visbeidzot – tā ir Manas Dievišķās Gribas pildīšana un viss, kas iepriecina Mani, jūsu Dievu …

Mana ceļabiedrene, tagad atdusies Manos apskāvienos un ļauj, ka Es tevi nesu Savās Rokās; ļaujies skūpstiem un glāstiem – neviens, kad tas sastapsies ar Manu skatienu, neuzdrošināsies traucēt tavu atpūtu; ja kāds3 būtu tik neapdomīgs, ka uzdrošinātos Mani izaicināt, Mana Elpa to aiznestu projām, samaldama putekļos;4

nāc, lai tavs gars uzsūc Gudrības noslēpumus, lai tavs gars lepojas par patiesajām Zināšanām, kuras Es Pats esmu tev devis; lai tavs gars priecājas, ka Es, vienīgais Dēls, kas esmu vistuvāk Tēva Sirdij, esmu pietuvojies arī tavējai tik tuvu, cik vien tas ir iespējams; lai tavs gars uzņem Manu saldumu; Es, Jēzus, esmu tava Pestīšana un tavs Svētais Ceļabiedrs; Tas, Kurš tev dzied šo dziesmu, ir apslēpts kopā ar tevi un ir tevī; Es esmu Viņš;5

Mana Vassula, padomā, cik daudz dāvanu Es esmu tev devis, lai tu kļūtu ne vien par Manu vēstnesi, bet arī par Manu visdārgāko līgavu; tevi ir audzinājis Mans Vārds, Mana Gudrība ir ienesusi tevī kārtību, tevi ir nodrošinājis Mans Gars, bet Mana Ķēnišķīgā Sirds ir izrādījusi tev uzmanību un labvēlību, tādēļ priecājies! priecājies un līksmojies, ka Es, Jēzus, esmu tava Pestīšana! tādēļ pacel savas acis, Mana mīļotā, un palūkojies uz To, Kurš ir par tevi atdevis Savu Dzīvību;

neklausies tajos, kuri ir nodevības pilni un runā niekus; viņi nekad nav Mani sastapuši, viņi pat Mani nepazīst, bet pār tevi ir uzlēkusi Mana Godība un caur tevi tā ir uzaususi daudzās citās sirdīs; šī ir tā Manas Vissvētākās Sirds bagātība, par kuru jau sen iepriekš ir ticis pravietots, bagātība, kas atvedīs atpakaļ pie Manis un ievedīs Manos Pagalmos daudzas tautas; tāpēc pacel savas acis un palūkojies uz savu Godības pilno Karali, vienmēr tik maigo Iemīļoto; paturot acīs šo krāšņo redzējumu, tu arī pati arvien vairāk starosi, jo Manas Sirds bagātības plūdīs pie tevis kā jūra un dos tev spējas žēlastībā turpināt Manu Darbu;

Mana iemīļotā, Es tevi esmu svaidījis, lai tu ietu un sludinātu, ka Es atjaunoju Savu radību un ka Mana Atgriešanās ir neizbēgama; bet pašreiz mēs abi – tu un Es – atkal dosimies pie tautām un it īpaši tur, kur vairāk ir tuksnesis nekā dzīvība; ļauj Man atjaunot tavus spēkus Savā Sirdī un piepildīt tavu sirdi ar Savu Mieru; mēs abi atkal parādīsimies kopā, kad pienāks laiks; katrā Manā solī tiks sveiktas Manas uzvaras, iekarojot dvēseles, un tu, steigdamās pie Manis, skriesi un nepagursi, tu runāsi, bet nekad nebūsi izslāpusi, tu stāvēsi un nejutīsi nogurumu; tu dosies uz priekšu kopā ar Mani, tā ka tavas pēdas tik tikko skars zemi, un Es tajā pašā laikā pacelšu tavu roku, lai tā svētītu cilvēkus Manā trīskārt Svētajā Vārdā;

tagad, Mana izredzētā, Es turu tavu labo roku un vēlos tevi ietērpt Savās visdārgākajās drānās; Es tevi ietērpšu pats Sevī; kad būsi ietērpta Manī, šis tērps tev dāvās ļoti lielu spēku ciešanu brīžos, tas tevi mierinās grūtību un bēdu laikos; līdz ar Savu ietērpu Es tev palīgā sūtīšu arī Savu Māti, kura vienmēr būs tev līdzās; Savā Žēlsirdībā Viņa vadīs tevi, lai Dieva bijībā tu sasniegtu svētuma pilnību;

tagad iepriecini Mani un arvien piesaisti Manus Vārdus savai sirdij, lai viss, ko tu darītu, tiktu darīts ar cieņu un godu; tevi ir sūtījis karaļu Karalis, un, ja kāds vaicātu, kurš ir šīs dziesmas autors, tad atbildi viņiem, sacīdama: „Tas, Kurš dzīvo Godības augstumos; Tas, Kurš Savā trīsvienīgajā Svētumā ir dvesis tevī dzīvību; Tas, Kurš sacīja samarietei: „Ūdens, ko Es došu, kļūs par avotu, kas verd mūžīgajai dzīvei;” Tas, Kurš neskaitāmiem izkaltušiem kauliem sacīs: „izkaltušie kauli, uzklausiet Vārda vārdu, piepildiet sevi ar Manu Elpu un celieties augšā!” Mana māsa un iemīļotā, saki viņiem: „šīs dziesmas Autors ir Tas, Kurā jūs dzīvosiet visu mūžību, kur jūs Viņam sekosiet”;

Manas Dvesmas dvesma, Manu Acu liesma, nepagursti pierakstīt Vēstījumus, bet lai arī turpmāk tava auss ir cieši piespiesta Manām Krūtīm; pat vissvinīgākie Manam godam veltītie svētki nevarētu līdzināties tiem dārgajiem mirkļiem, kurus pavadām divatā, un kuru laikā tu pret Mani esi kā atvērta grāmata, kurā Es varu ierakstīt Savu Mīlestības Dziesmu; šajā Mīlestības Dziesmā Tas, Kurš ir Nepazīstams nepazīstamajiem,1 viņiem tiks atklāts visā Savā Godībā; jo Es, Kungs, neatraidu cilvēci, un arī Mana labvēlība pret to nav pagaisusi; lūk, ko nepazīstamie tad sacīs ar lielu prieku:

„Jēzus ir mana Pestīšana!”

Mana Vassula, Dievs ir tavs Draugs; Tas, Kurš pārzina visas lietas, ir tavs Draugs; Tas, Kuru tu esi uzaicinājusi pie sava galda, ir tavs uzticamais Draugs; lai tautas zina, lai tās iepazīst, Kurš ir Tas, Kurš stāv pie viņu durvīm un klauvē; ja vien viņi dzird Manu Balsi un atver Man durvis, tad Es ienākšu, apsēdīšos tiem blakus un dalīšos ar viņiem šajā mielastā; tad, laikam pienākot, arī Es tiem parādīšu pateicību, aicinādams viņus uz Savu Debesu Troni;

tās lielās mīlestības dēļ, ar kādu tu Mani mīli, Mans Tēvs un Es esam tevī izveidojuši Sev mājvietu …1

ak, Vassula, Man vēl ir daudz kas tev sakāms, tomēr tagad ir pienācis laiks, kad tev jāpabeidz arī citi pienākumi; Es esmu ar tevi un priecāšos, noskatoties, kā tu rūpējies par savu ģimeni; Mana iemīļotā, jau kopš tavas dzimšanas un tavas bērnības laikā Manas Acis vienmēr ar prieku ir lūkojušās tevī, kuru Manas Sirds bija izraudzījusi, lai kādu dienu darītu par Koku; Dēla meita,2 Es tevi mīlu;

mūžīgā dzīve ir pazīt Mani, vienīgo Patieso Dievu; nāc;

 

---