|
1997. gada 28. janvāris
Kungs, dāvā man Savu Spēku ar degsmi sludināt Tavu Vārdu! Tik daudzi ar nepacietību gaida Tavu mīlošo Vārdu, tik daudzi, slāpju pilni, vēlas to klusumā klausīties.
Lai Tavi Vārdi pa vienam nopil pār tiem un viņus atveldzē. Palūkojies uz Saviem ļaudīm sapulču laikā – šķiet, ka tie ar atplestu muti cenšas satvert gada pēdējo lietusgāžu piles. Savas lielās Mīlestības dēļ liec Savam lietum nolīt pār neauglīgām zemēm un dari tās par dārziem. Dāvā veldzi pamestajām postažām un kailatnē liec sazelt zālei.
Nāc Savā ķēnišķībā un noved līdz neprātam tos, kas sirdī lepni. Nāc un ar Savu ķēnišķo scepteri nogrūd no troņiem augstprātīgos, bet paaugstini zemos un lēnprātīgos. Tad izgrūd mani ārā negaisā, jo es pilnībā paļaujos uz Tevi, es zinu, ka Tevī ir drošības cerība. Es ļaunuma nebīstos, jo man blakus ir Tava ķēnišķā Klātbūtne, un Tu man dziedi balādes par Savām Uzvarām.
Kad Tu smejies, Tavi smiekli skan kā plūstošas straumes, Tu pacel mani uz Saviem Spārniem, lai mēs kopīgi pārskrietu debesis. Esot divatā, Tu iečuksti man ausī Gudrības noslēpumus.
Mans Sargs un mans Iepriecinājums, Tu manai sirdij sagādā vairāk prieka, nekā citiem devuši visi šīs pasaules dārgumi un valstības.
Manas sirds prieks, parādi mums visiem Sava Svētā Vaiga gaišumu!
meitiņ, Es dodu tev Savas svētības un mieru;
Es darīšu brīnumainas lietas, jo no Savas Sirds avotiem Es pasmelšu ūdeni, kas atveldzēs jūsu drudzī degošās sejas; Es būšu jums paēna, kurā patverties no versmes; Es, meitiņ, nākšu Savā ķēnišķībā un Savā varenībā nogāzt no troņiem sirdī lepnos; tā kā tavā sirdī, meitiņ, Es esmu uzcēlis Savu troni, tu šajā vētrā netiksi sakropļota; tavs Iemīļotais nesīs tevi uz Saviem Spārniem – mēs kopīgi pārskriesim debesis, un kā lietu Es izliešu pār tevi Savas Sirds Gudrības vārdus; 2un tagad tavs Sargs un tavs Iepriecinājums lūdz, lai tu paļautos uz Viņa Sirdi ...
ak, Mana mīļotā kas gan liek tev bēgt no Mana uzaicinājuma? Es esmu tavs Radītājs,
un vai Man ir tiesības tevi uzaicināt 1 atpūsties Manī pēc sava darba? tava mute nemitīgi ir sludinājusi Patiesību visās Manās sapulcēs, un no tavām lūpām ir nākuši slavas un cieņas apliecinājumi Man, tavam Dievam; tavas acis nekad nav novērsušās no Manas Klātbūtnes, bet gan ievērojušas Manus ceļus – esi svētīta par to, ka esi darījusi savu Radītāju tik laimīgu! tava auss ir bijusi atvērta Mana Vārda skaņai, un ikviens vārds, nācis no Manas Mutes, tevī ir atskanējis kā melodija; kad tu atvēri savu ausi Maniem maiguma pilnajiem psalmiem, tie atbalsojās tevī kā tūkstošiem dziedoņu kopīgi izdziedāta himna; tikai nedaudz pievērsusi Man savu ausi, tu saņēmi Gudrības teicienus, lai jūs visi Mani pieminētu Manā Žēlsirdībā; lai neviens nevarētu teikt: „Viņš mūs ir atstājis ienaidnieka zobos …” ak … tad Es lūdzu, lai tu būtu nesavtīga un kā savas mīlestības apliecinājumu upurētu Man savu sirdi; būdama dāsna, tu Man to atdevi, nekavējoties ieliekot to Manā dievišķajā Plaukstā, lai Es, savukārt, to piepildītu ar Mīlestību, pastāvību un neatlaidību; kopš tā laika Es zvērēju, ka pasargāšu tavu sirdi, lai tā piederētu vienīgi Man, ka būšu par to nomodā kā par Savu acuraugu;
kamēr Manas Acis raudzījās šajā trauslajā sirdī, Es sacīju: „šis trauslums sludinās Manu Vārdu visām tautām, un tās dzirdēs Mani sakām: „Dievs ir jums tuvu, Viņš atbrīvos ikvienu, kurš sauc uz Viņu; Viņš dos ūdeni ikvienam, kam slāpst; Viņš apžēlosies par nabagu un par vājo, Viņš izglābs daudzu dzīvības, pirms nāk Viņa lielā Diena;”
pateicoties tavam augstsirdīgajam Upurim, Es apsolīju tavu sirdi darīt par gaviļu upuri; „Es, viņas Radītājs un Laulātais Draugs, 2 izdziedāšu viņai Savu tuvumu, lai šī sirds meklētu vienīgi Manu Svēto Vaigu; iemājojusi Manā Sirdī, tā noraidīs visu, kas neesmu Es, bet slāps un ilgosies pēc visa, kas Es Esmu;” tad tava sirds būs gatava gaidīt uz Mani, tavu Dievu; visas citas tavas pieķeršanās, kas tev kādreiz bijušas, centrēsies vienīgi uz Manu ķēnišķo Sirdi; jā, tavi labie vai sliktie noskaņojumi, tavi iepriecinājumi un skumjas, tavi prieki un raizes, tavas izklaidēšanās un asaras – viss tiks upurēts Manai Sirdij, tāpat kā iemīļotajam cilvēkam tiek uzdāvināta rožu buķete; pēc tā Es ilgojos, to Es no Savas Sirds dziļumiem sagaidu no jums katra;
kad beidzot būšu ievedis tavu sirdi Manējā, Es zinu, ka šajā tuvībā radīšu Sev mierinājumu un iepriecinājumu; lai iepriecinātu tavu dvēseli, Es tai neapslēpšu nevienu no Saviem noslēpumiem; Manas Rokas, kurās tu ieliki savu sirdi, ir jūtīgas un līdzjūtības pilnas, tādēļ, Mana mīļotā, nebīsties… 3 izstiep savas rokas pretim Svētnīcai… 4 Es tev esmu devis roku pāri, kuras esmu noskūpstījis un svaidījis ar svētību izraut ērkšķus, kuri apņem Manu Sirdi; Es esmu tās svētījis, lai viņas nepagurtu rakstīt un uz mūžiem paliktu vienotībā ar Manām Rokām; Es tās esmu svaidījis, lai ceremonijas 5 beigās tās uzliktu Manā Galvā godības kroni; vai neesi lasījusi: „prasmīgu roku darbs izpelnīsies sev slavu;” 6 Mana izredzētā, ko gan Es spētu tev sniegt pretim par tūkstošiem jūdžu, kuras tu Manā labā esi pārvarējusi, par visām tām stundām, kuras Manis dēļ lūgšanu sapulču laikā esi pavadījusi, stāvot kājās? Tu, lai remdinātu manu izsalkumu, esi man devis maizi1 no Debesīm, bet manas slāpes esi remdējis ar dzīvo ūdeni, kas šļācas no Tava Sāna…
Tu esi bijis žēlsirdīgs un mīlošs, un pāri plūstošs Savā labvēlībā, un Tu nekad neesi mani pametis…
Es uzaugu Tavos pagalmos, kur Tu pievērsi uzmanību manai dvēselei, un viss, ko es ieguvu, ir saņemts no Tevis. No sirds uz sirdi Tu esi runājis ar mani un ļāvis man piederēt Tev. Kā lāpa virs manas galvas Tu apgaismoji manu ceļu un parādīji, pa kuru ceļu man būtu jāiet.
Esi slavēts, mans Kungs un mans Dievs, no mūžības uz mūžību! Tu pats esi mani apgādājis – kādēļ gan man būtu jāsaņem kāds atalgojums par Tevis paša veiktajiem darbiem?
taisnība, Es pats esmu tev visu sagādājis, tomēr tava darba augļi ir aizskāruši Manu Sirdi; tu labprātīgi esi Man kalpojusi, un šie vērtīgie upuri Mani ļoti aizkustina; tādēļ ļauj, lai uzdāvinu tev atpūtu un svētceļojumu Manā Miesā …
Vai tas ir tas, ko vēlas Tava Vissvētākā Sirds?
jā! jā… nāc un Manā Miesā tu saņemsi atpūtu; esot Manī, aizmirsti pati sevi, lai tu smeltos savus spēkus Manī, sākot jau no Manām Kājām; tikai Es un tu … tu, kas ilgojies pēc Manis – tuvojies Man un no Manis atkal piepildi sevi; Es tev dāvāšu šo atdusu un svētceļojumu Savas Miesas dārzos; Es tevi pavadīšu it visur un aizvedīšu līdz pat Savas Vissvētākās Sirds laulību istabai, kurā Es vienmēr vedu Savus izredzētos un kā vissmalkāko mirru smaržu dvešu pār tiem Savu valdzinājumu; kamēr viņi ir nolikuši savu galvu uz Manas Vissvētākās Sirds, Es tos atveldzēju ar dzīvo ūdeni no Sava Sāna; tāpat kā saskaņā dzīvojoši brāļi un māsas, tāpat kā vīrs un sieva, kas dzīvo laimīgi kopā, tā arī mēs baudīsim viens otra klātbūtni; 2nāc, Mana mīļotā, pie Manām Kājām iegūsti spēku, lai tavai dvēselei nekāda nasta vairs nešķistu par smagu; ja liksi savus soļus Manās pēdās, tas palīdzēs tev sekot Maniem principiem, un tavs gājums netiks traucēts; kad savā svētceļojumā tu iesi Manās pēdās, kā tu to jau dari, tad tu nekad nestaigāsi grēcinieku ceļus vai arī ļaunuma takas; Manas Pēdas tevi vadīs tā, ka tu izvairīsies no jebkāda ļaunuma, tu pagriezīsi tam muguru un paiesi garām;
ej savu svētceļojumu Manās pēdās – tās tavus soļus vedīs uz līdzenas takas, kur var droši spert ikvienu soli; tu nenovērsīsies nedz pa labi, nedz pa kreisi, tu sargāsi savus soļus tīrus no ļaunuma un izvairīsies no ikvienas iespējas nomaldīties no Patiesības ceļa;
šajā svētceļojumā Mana iemīļotā sauks uz Maniem eņģeļiem un svētajiem: „cik pareizi un labi ir mīlēt Viņu!”, un Es tevi no jauna ievedīšu savā laulības istabā, lai tev parādītu, cik ļoti Es rūpējos par Savējiem, un likšu tev izbaudīt Manu saldo Mīlestību … Mana mīļotā, kādēļ tavas acis pārklāj ēna?
Ko gan mani pareizticīgie atkal teiks par šo visu!3 Tu esi šeit un izlej pār Mani savu eļļu, gan Tavas Vissvētākās Sirds iekšienē, gan arī aiz tās mūriem, Tu mani svaidi ar Savu smaržu, apskaudams mani ar Savu labo Roku … Viņi nav pieraduši pie šādiem vārdiem un šāda izteiksmes veida!
viņi pieradīs pie tā, tiklīdz viņu dvēseles nokļūs Debesīs … vai vēlies, lai Mani Vēstījumi izplatītos pēc iespējas ātrāk?
Jā, Kungs! Es vēlētos, lai nevienam netiktu liegts dzirdēt Tavus Vēstījumus … Es vēlos to, ko vēlies arī Tu, – lai katrs ieklausītos Tavās melodijās, un ikviens varētu teikt: „Es esmu kā meita un dēls Visaugstajam, kura mīlestība uz mani pārsniedz manas mātes mīlestību.” (Sīr 4, 10)
tad nāc un esi saprātīga meita, atpūties Manā Vissvētākajā Sirdī un no Tās Avotiem atjauno savus krājumus; vai tu nekad agrāk neesi dzirdējusi, kā Es rūpējos par Savējiem? Es vēlos tevi garīgi izaudzināt Savā Miesā, Es vēlos, lai tajā tu kļūtu stipra, iemācītos patiesi mīlēt un valdīt pār sevi; Es esmu kā māte, kas pabaro un rūpējas par saviem bērniem; Manu dūjiņ, tev jau tagad ir vajadzīga barība, lai saņemtu spēkus un pieaugtu Manā Mīlestībā ...
Es tev esmu uzticējis atbildību par Manas Mīlestības Himnas izplatīšanu visām tautām, un tev vēl priekšā ir garš ceļš; bet pirms tu, Mana māsa, atkal dodies ceļā, tev kāds mirklis ir jāpavada ar savu vecāko Brāli, lai mācītos domāt tāpat kā Viņš; 1tagad Es tevi ieaicinu Savas Sirds laulību istabā; Mana mīļotā, pat ja tu esi noraizējusies vai uztraukusies, Manā Sirdī tu atradīsi sev mieru, jo Es tev atgādināšu, ka nekad nekas nevar nostāties starp tevi un Manu Mīlestību; Es tev atklāšu Savu Skaistumu, lai tava dvēsele padotos Manai burvībai; tad, dedzībā iegūt Mani sev, tu dāvāsi sevi Man, bet tad ... tad Es jau būšu apzīmogojis tavu pieri ar Savu laulības skūpstu;
parādi Man savas rokas ... tad paskaties uz Manējām … nāc un dodies savā svētceļojumā Manās Rokās; tās ir darījušas daudz labu darbu, kuri nav aprakstīti Grāmatā; 2 par nevienu no ķēniņiem nav zināms, ka tas būtu kalpojis saviem padotajiem tā, kā to darīju Es – ķēniņu Ķēniņš; Es, „būdams Dieva veidā, neuzskatīju par ieguvumu līdzināties Dievam, bet gan iztukšoju pats Sevi, pieņemdams verga veidu;” (Flp 2, 6 – 7) pēc tā Es arī pazīšu Savējos – kad viņi sevi iztukšos un sekos Manai dievišķajai Gribai; Mana Vassula, dod man savas rokas, lai es tajās varētu ierakstīt Savus norādījumus un jūsu pestīšanas labā paveikto; Es esmu tās svaidījis, lai tās savukārt svaidītu slimos un pagurušos; Es tās esmu svētījis, lai viņas, nesaudzēdamas sevi, upurētu Man labus darbus; Es esmu tās skūpstījis atkal un atkal, lai dotu tām spēku turpināt izraut dvēseles no Sātana varas un vest tās pie Manis; Manas Rokas ir veidojušas tavējās, un Es esmu vēlējies, lai tās Man upurētu vīraku un upurus; Manu Roku svētceļojumā tu iemācīsies saprast Manu uzticamo kalpošanu un darbus, kādus neviens nekad nav darījis;
tad Mana iemīļotā atkal atpūtīsies pie Maniem Avotiem; 3 kamēr tava galva būs pieglausta Manai ķēnišķīgajai Sirdij, bet tavu labo roku turēs Manējā, Es vainagošu tevi ar Savu Mīlestību un Maigumu, Es piepildīšu tavu dvēseli ar mierinājumu un atjaunošu tevi kā ērgli, Es tevi atveldzēšu, lai tavi gadi neizplēnētu kā ēna; un, kamēr Mans skatiens nekad no tevis nenovērsīsies, Es priecāšos mīlēt to, kura mīl Mani, Es atcerēšos ikvienu mirkli, kad tu rotaļājies Manā Klātbūtnē; Es pārliecināšos arī par to, ka, saucot uz Mums: „Abba!”, tu Man veltī nedalītu mīlestību un uzmanību; Savā vēlmē tikt mīlētam, Es tevi turēšu Savas Sirds gūstā; kā tornī nolikts sargs Es vērošu, vai tev netuvojas uzbrucēji; Mana mīlestība, Es tevi sargāšu kā Savu acuraugu … tu, priecājoties par Manu dedzīgo vēlmi pasargāt tevi Sev vienīgajam, steigsies paslēpties Manu spārnu ēnā; kā cālīši steidzas patverties zem savas mātes spārniem, tā arī tu saritināsies Manā siltumā, un Es tevi pasargāšu Savas Sirds siltumā;
tad mēs abi kopā atkal dosimies laukā … Es tevi ievedīšu Savas Mutes dārzā, un tu atkal dosies svētceļojumā; tajā tu iemācīsies saprast, cik Es varu būt izmisis, kad mutes, kuras uzņem Mani, 1 pēc tam piesārņo jūsu garu un dvēseli ar indīgiem vārdiem, kurus jūs izsakāt cits par citu; iemācies no Manas Mutes Patiesību un, lai arī kurp tu dotos, sludini vienīgi Patiesību – lai tava mute pagodina Mani, slavējot Mani nakti un dienu; lai tava mute Man nodzied dziesmu un uzsmaida Man – ļauj tai izskanēt Manās Ausīs kā miljons melodiju, kā psalmista vissaldākais psalms; lai tava mute ir kā abpusgriezīgs zobens, kuram jāizārda ķecerības un jānogāž pie zemes Manas Baznīcas nodevēji; lai tava mute ir Mana atbalss to vidū, kuriem slāpst pēc Manis, lai tā ir kā salds vīns, mācot ikvienu, kā iemantot Manu draudzību;
Manu balodīt, no Manas Mutes tu saņemsi padomus un mācīsies runāt tā, kā Es vēlos, lai tu runātu, tu iemācīsies izteikt savas domas saskaņā ar Manu prātu, un tad, neko nepaturēdama pie sevis, tu iemācīto nodosi tālāk citiem; tad kā dūju, kura atgriežas savā ligzdā, lai atpūstos, Es tevi atkal aicināšu Savas Sirds laulību istabā, un Mans neatlaidīgais skatiens tikmēr meklēs tavas acis;
Mans Kungs, Tu rūpējies par mani vairāk nekā jebkurš cits. Tu esi mans nenovērtējamais Dārgums, un nekas un neviens cits visā pasaulē Man nesagādā tādu prieku kā Tu! Pietiek ar vienu Tavu Acu skatienu, lai mans gars aizdegtos kā ugunī un mana sirds izkustu kā vasks. Viens vienīgs Tavu Acu skatiens, un mana dvēsele ir Tavas Mīlestības dziļuma savaldzināta.
Mans Svētais, Tavs skatiens ir kā ķēniņa kāzu dziesma, tā ir kā vēja atnesta liliju pušķa smarža. Tavs skatiens līdzinās Cietoksnim, kuru apjož ziloņkaula torņi …
Ķēniņa meita, 2 vai redzi, cik ļoti tavs Ķēniņš vēlas priecāties par tevi? tavs Dievs ir tevi svaidījis ar Savām Lūpām; Manas Lūpas ir slacinājusi žēlastība, tās dziedās tev pestīšanas dziesmas, lai mēs tās kopīgi nodziedātu Ķēniņa dēliem un meitām, 3 lai viņi iemācītos Mūs 4 patiesi slavēt un arī godināt; Tad … uzplauks tikumu dienas, 5 piepildot Debesis un zemi ar Mūsu Godību; 6 Mana māsa! tagad atļauj savam vecākajam Brālim aiznest tevi svētceļojumā uz Viņa Acīm, lai tava dvēsele ierauga pilnīgo gaismu, miesas spīdekli; Es esmu sacījis, ka acs ir miesas spīdeklis, un, ja tava acs ir vesela, tad arī visa tava miesa būs gaismas piepildīta, bet, ja tava acs ir nevesela, tad arī visa tava miesa būs tumsība; tāpēc uzmanies, lai tevī esošā gaisma nekļūtu par tumsību, lai tu neiemācītos un nepazītu ļaunumu; arī brāzmains vējš pats par sevi ir neredzams – kad ļaunums darbojas, tad viņš darbojas tumsībā, lai viņa darbi netiktu atklāti …
Manas Acis ir redzējušas daudzas šādas lietas, tādēļ lūdzies par viņiem ar tādiem vārdiem:
„Visa Svētuma Kungs, pasargā Savas svētnīcas 7 no jebkādas apgānīšanas, šķīstot to iekšieni no mirušiem darbiem Savās Upura Asinīs. Āmen.” neļauj savām acīm kavēties pie jebkura pārkāpuma, bet pacel tās uz Debesīm, un Es tev parādīšu Sava trīsvienīgā Svētuma gaismu – katru savas dzīves brīdi tu varēsi raudzīties Mūsu Vaigā, kas būs vērsts uz tevi;
ienāc Manās Acīs, 1 lai tu ieraudzītu lietas tā, kā Es tās redzu; nedomā, ka Es apslēpšu tavam skatienam tos baisos skatus, kas liek riesties Manās Acīs asins asarām; tā kā Es esmu tev dāvājis patiesu dzīvi Manī, Es tev parādīšu šīs negantības, lai tu vairāk lūgtos; Manā Miesā mājo dievišķības pilnība, un tomēr daudzi no Manējiem vajā Mani tieši Manas dievišķības dēļ; lasi Manu Vārdu ar Manām Acīm 2 – tas tev palīdzēs iemantot pilnību, kura nāk caur ticību Man; tagad, Mana izredzētā, uzrunā Manu Sirdi … Ko lai es saku? Par ko lai pastāstu Tavai Sirdij? Tu taču esi mani novērtējis neizmērojami augstu, Tu esi dziedinājis manas acis…3 Tu esi pati Pilnība! Tu pats man pastāstīji par Savu uzticamību un ievedi mani Savos Ķēniņa Pagalmos, lai es tajos brīvi varētu staigāt.
cik ļoti Es ilgojos, lai tu būtu Manējo pulkā, un cik ļoti vēlējos tev dot Savu Miesu … 4 Es tik ļoti vēlējos dziedināt tavu neuzticību un redzēt tevi Savu līgavu vidū … Manas visdedzīgākās ilgas bija, lai tu Mani iepazītu tik tuvu, cik vien iespējams, un lai tu ieraudzītu Patieso un dzīvo Dievu, mūžīgo Ķēniņu; lai 5 šai pasaulei neizdodas apklusināt Manu liliju, lai viņu sazvērestības neskar ne viņu pašu, ne viņas dvēseli … lai Mani psalmi gan viņai, gan visiem, kuri tajos klausās, turpina skanēt kā laulību dziesma, un lai tie iepazīst Trīsvienīgo Patieso Dievu – Visa Tēvu; tagad, Mana lilija, Es tev došu nemainīgu iemeslu sacīt: „Mans Kungs ir liels!” tagad tu drīksti ienākt Manas Sirds laulību istabā; 6vai neesi lasījusi: „Bet visi, kas cer uz tevi, lai priecājas un gavilē uz mūžiem! Tu viņus sargāsi, un Tevī līksmosies tie, kas mīl Tavu vārdu ;” (Ps 5, 12) un – „bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums” (Ps 73, 28); tagad nāc pie Manis – tavs Laulātais Draugs tevi aicina; nāc, tu, kas rūpējies par Manu Vīna dārzu, nāc un plauksti Manā Klātbūtnē, un tu pāri visam slavēsi Manu Mīlestību; un, atkal ieraugot Manas Vissvētākās Sirds spožumu, tava sirds padosies Manam valdzinājumam, kā atbalss tās atmiņā atausīs Manas parādīšanās aina 7 tavā bērnībā; toreiz Es tev atklāju visu Savu burvību, lai tevi pievilktu Sev klāt; un kamēr Es tevi, Mana pilsēta, vilku sev klāt, Es sacīju: „Es atveldzēšu Savu pilsētu ar straumi, kas tek no Manas Sirds, un Es to svētdarīšu, lai Savu apmešanās vietu pasargātu no krišanas;” un tavs Karalis dvesa pār tevi Savu Elpu kā vissmalkāko smaržu, un nekavējoties Es uzspiedu Savu Svēto Vaigu uz tavējā – Vaigs uz vaiga, un mēs tikām apzīmogoti uz mūžiem; nedaudz apstājies un pārdomā šos vārdus … lai Mani vārdi tev sagādā prieku … Tagad Tu esi mans Meistars, un es noliecos Tavā priekšā.
Iemāci man to, kas Tev ir patīkams, lai viss, ko es darīšu, būtu Tev pieņemams. Manis pašas domās nav pārliecības, un šī pilsēta, kuru Tu aicini, ir darināta no māla, un tai ir grūti izprast kopīgos uzskatus.
Mans Karali, Tu sacīji, ka uz manas sejas esi atstājis Savējās nospiedumu…
jā; 1 būdams tuvu šai sejai, Es noskūpstīju tās lūpas, kurām bija jākļūst par Manu Atbalsi un jāsludina Patiesība; Es tās mācīju slavināt Manu Vārdu un sacīt: „dziediet Miera Princim, dziediet Nemirstīgajam un Varenajam Dievam; atveriet savas sirdis un ļaujiet Viņa greizsirdīgajai un dedzīgajai Mīlestībai tās pārņemt; dziediet Kungam un Karalim, un gavilējiet, kad Viņš nāks;”
tagad, mīļotā, nāc, un lai tavas acis līksmojas par neizmērojamajiem Manas Sirds dārgumiem, un tad Visspēcīgais tevi aizvedīs svētceļojumā uz Manām Ausīm … Mana mīlestība, tu iemācīsies klausīties un saprast gudrus sakāmvārdus; ja vien tu ieklausīsies, tu mācīsies no Manas Gudrības un slāpsi pēc ikviena padoma, kas nāk no Manis; Manu Ausu dārzā tu sapratīsi, ka Tās ir atvērtas ikvienam, kurš Mani piesauc patiesi, tiem, kuri nāk pie Manis 2 ar šķīstu sirdi, tiem, kuri nāk pie Manis, nožēlodami grēkus ar asarām un neatlaidīgi atgādinādami savu grēcīgumu un necienīgumu; Manas Ausis ir atvērtas tiem, kuri atzīst, ka ir Mani pievīluši; to dzirdot, Mana Sirds salecas, un nožēlas izteikšana aizved viņus Manos Pagalmos; lai tavas ausis sadzirdētu Manu Balsi, tev būs jāpieklusina sava balss; nāc un saproti, kā Es atbildu grēciniekiem un nabagajiem, kuri Mani piesauc, un viņus atbrīvoju; sauc uz Mani, un Manas Ausis sadzirdēs tavu lūgumu, un Es nākšu, lai tevi izglābtu; Es sadzirdēšu tavu saucienu, Man ir jūtīgas Ausis; bet tu, būdama radība, neesi bezrūpīga un neizliecies nedzirdam nabago saucienus pēc palīdzības, bet atver savas ausis viņu lūgumam; nesarauc pieri, viņus uzlūkojot, bet gan sniedz tiem palīdzīgu roku; vai nezini, kā Es nodrebu aiz šausmām, ja tiek lūgts, bet Manas radības neuzklausa un neatbild lūdzējam;
Mana Vissvētākā Sirds smeldz Manās Krūtīs; Manu Ausu dārzos tu uzzināsi, kā jūsu Dievs noraugās uz cilvēku dēliem un meitām, Viņš noliecas no Sava Troņa un pieliek Ausi pie pašām viņu lūpām; tu, kas esi redzējusi tūkstošiem miriāžu eņģeļu, kuri stāv ap Manu Godības Troni, 3 saki viņiem: „nāciet un klausieties: Vissvētākais mani mācīja jums liecināt, ko Viņš man ir darījis, kad es izdvesu savu metanoijas 4 saucienu, un Viņa slava bija manā mutē – ja pēc savas metanoijas es vēl būtu bijusi vainīga savā sirdī, Kungs mani nekad nebūtu uzklausījis; tomēr Dievs mani ne tikai sadzirdēja, bet arī uzklausīja manu lūgumu un atbildēja manu lūgšanu; lai ir svētīts Savā Svētumā trīsvienīgais Dievs, kurš nenoraidīja manu lūgšanu, nedz arī liedza man Savu Mīlestību;” tev viņiem jāsaka šie vārdi; 5 tagad ienāc savā pastāvīgajā Mājoklī, Manas Sirds laulību istabā, kur tavs Ķēniņš gaida, lai priecātos par tevi, bet tu – par Viņu; nāc, Mans eņģeli un Mana līgava, Es ilgojos ietērpt tevi Savā Vārdā, Savā Klātbūtnē; tavs tērps būšu Es pats, jo Es esmu Viss; Manā Miesā mājo Dievišķības pilnība, tādēļ Manī tu atradīsi piepildījumu; tu būsi apslēpta Manī, un šādā veidā, kad Laiks pienāks, Es tevi vedīšu Tēva priekšā;
Vassula, Es esmu tava saldā smarža, un Es vēlos, lai tu līdzinātos spožai zvaigznei,
kas atspīd šīs paaudzes tumsībā, Es vēlos, lai tu tajā 1 izplati Manu smaržu; tu arī turpmāk mirdzēsi, jo dāvāsi pasaulei to, kas nāk no Manas Mutes, – tu ikvienam dāvāsi Dzīvības Vārdu; un daudzi tevī ieraudzīs Mani; 2 Es tevi esmu ieģērbis Savā Vārdā, lai tu patiešām būtu Mana ceļabiedre; tagad tavs Patiesais Dievs, tavs Kungs Jēzus Kristus no visas sirds tevi aicina Savā Vissvētākajā Sirdī – tavās Mājās … Mana māsa, Mans īpašums, Es tev esmu atklājis Savu valdīšanu … Mana žēlastība ir ar tevi … ic;
3 un Mana labvēlība saista tevi pie Mums …
4 Manī Mēs tev esam devuši žēlastību ieraudzīt to, ko cilvēks pats nav spējīgs redzēt; Mēs tev dodam Savu Mieru …
(Iepriekšējais vēstījums man tika nodiktēts vairākos etapos un aizņēma 50 lapas.)
2 Es ieraudzīju mūsu Kungu un Karali jājam debesīs. Es sēdēju Viņam līdzās, Viņš bija noliecies pār mani un pārklājis manu galvu ar visskaistāko balto mežģīņu plīvuru, kas savā baltumā laistījās tā, it kā būtu pārklāts ar dimantiem. Viņš šo plīvuru bija man uzklājis tā, ka redzama bija vienīgi mana seja. Es sapratu, ka plīvurs simbolizē Viņa Gudrības vārdus, kurus Viņš izlej pār mani un kuri pilnībā mani apklāj.
1 Jēzus atsaucās uz Savu uzaicinājumu, kuru bija izteicis 1997. gada 26. janvāra vēstījumā, kad aicināja Mani vai nu uz atpūtu, vai arī svētceļojumu Viņa Miesā. Es nebiju tā īsti atbildējusi Viņa uzaicinājumam.
3 Tad, palūkojies uz manām rokām un satvēris tās Savās Rokās, Kungs turpināja.
4 Ar Svētnīcu Kungs bija domājis pats Sevi. Viņš satvēra abas manas delnas un turpināja.
5 Ar vārdu „ceremonija” Jēzus vēlējās pateikt „misija”.
2 Es sapratu, ka Jēzus vēlas, lai es kādu brīdi būtu kopā tikai ar Viņu. Šī iemesla dēļ Viņš jau vairākas nedēļas man neļāva ieplānot nekādas tikšanās. Jēzus vēlas, lai katrs laiku pa laikam veltītu laiku vienīgi Viņam.
3 Šai mirklī es ar abām rokām saķēru savu galvu.
1 Es zināju, ka patlaban Jēzus vēlas, lai es atpūstos Viņa Miesā un atjaunotu gan savus garīgos, gan fiziskos spēkus.
2 Jēzus runā par Bībeli. Viņa iemīļotais māceklis rakstīja: „Un daudzas citas lietas Jēzus ir darījis; ja visas tās aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jņ 21, 25)
3 Jēzus vēlējās pateikt, ka pēc misiju braucieniem man vienmēr vajadzētu atdusēties pie Viņa Sirds, lai atjaunotu savus spēkus.
1 Jēzu svētajā Euharistijā.
2 Kristus mani nodēvēja manā vārdā, jo Vassiliki nozīmē „ķēniņa meita”.
3 Visai Dieva radībai. Kungs šajā teikumā atgādina, ka mēs esam ķēnišķa cilts, dzimuši no Radītāja, Kurš ir arī Karalis, sēklas.
4 Vissvētāko Trīsvienību.
5 Jaunas Debesis un jauna zeme, kad Otrajos Vasarsvētkos tiks atjaunota visa Dieva radība.
6 Šos vārdus Jēzus izteica ļoti majestātiski, un tie mani piepildīja ar cerību.
7 1 Kor 3, 17: „Dieva svētnīca ir svēta, un jūs tā esat”.
2 Jēzus runāja simboliski.
4 Jēzus šeit runāja par svēto Euharistiju.
5 Jēzus runāja stingri, bet reizē klusām, un nākamie vārdi izskanēja kā pavēle. Šķita, ka Viņš sarunājas pats ar Sevi, tā sakot, „skaļi domāja”.
6 Ikreiz, kad mūsu Labais Kungs mani aicina ienākt Savā laulību istabā, tas ir aicinājums būt divatā ar Viņu. Kungs man ir licis saprast, ka vēlas, lai es bieži veltītu laiku Viņam, un vienīgi Viņam.
7 Vīzija, kuru redzēju bērnībā. Jēzus skatījās uz mani un smaidīja, un es redzēju Viņu līdz pat viduklim. Ikreiz, kad Viņš sacīja: „Nāc pie Manis,” neredzams spēks pievilka Mani tuvāk Viņam – es biju tik tuvu Viņam, ka mūsu sejas saskārās, un šķita, ka Viņa seja absorbē manējo.
1 Kā jau agrāk rakstīju – šajā vīzijā tiku pievilkta ļoti tuvu pie Viņa tā, ka mana seja saskārās ar Viņa Seju, it kā tiktu ievilkta tajā.
2 Es sapratu, ka Jēzus to attiecina ne tikai uz Sevi, bet arī uz biktstēviem.
3 Es sapratu, ka Tronis arī simbolizē Viņa Vissvētāko Sirdi.
4 Grēku nožēla (gr.val.).
5 Svētais lūdza, lai es ieskatos 66. psalmā no 16 – 20. pantam.
2 Kristus Svēto Vaigu, kurš parādās manas sejas vietā.
3 Pēkšņi ierunājās Mūžīgais Tēvs.
|
Saraksts pēc alfabēta 
