Es esmu tavs dievišķais Laulātais Draugs, kurš atvēra tev ausis, lai tu dzirdētu Manu maigo Balsi, un kā liesmu iededzināja tevī alkas; Es ienācu tavā dzīvē, lai atklātu tev Savu Skaistumu un lai tava dvēsele padotos Manam valdzinājumam; Es nācu, lai sagatavotu tavu sirdi, atmodinādams tavu mīlestību; Es vēlējos, lai tu dzertu no Manas Sirds Avota, Kurš ir saldāks par vissaldāko vīnu; tad tu meklētu Manu mirdzošo pilnību un labprātīgi upurētos Man; bet Es, savukārt, uzvarējis tevi,1 svinētu Savu Spēku un Godību;

ak, Ķēniņa meita,1 Es tevi esmu aicinājis Savu eņģeļu priekšā, lai tu un tava paaudze varētu nobaudīt Manu Mīlestību; un tagad, mīļotā, kas visu laiku trīci aiz bailēm tikt pievilta, tavs Kungs, Tēvs un tavas dzīves Dievs tev saka: nebīsties, jo sirds, kas sakņojas lūgšanā, mīlestībā un pazemībā, kritiskā kārdinājuma brīdī nesvārstīsies, bet gan padzīs dēmonus;

vai neesi ievērojusi, ka Es esmu izdvesis pār tevi smaržu kā vīraku, lai piesaistītu tavu uzmanību? un tagad, kad esam kopā, ļauj Man tev pavaicāt: vai tu zini, pēc kā ilgojas Mana Vissvētākā Sirds?2 lai tu nāktu pie Manis kā lilija, un Es, pilnībā iegremdējis tavu sirdi Savā Vissvētākajā Sirdī, priecātos par to, – Es vēlos mīlestību par Mīlestību un sirdi par Sirdi; nāc – Es vēlos, lai tāpat, kā ūdens lāse izzūd okeānā, tu izzustu Manī;

Es tevi neprātīgi mīlu, un Es vēlētos tevi ievest Savas Sirds laulību istabā; Es vēlētos, lai tu piederētu vienīgi Man – tikai tu un Es, lai mēs kopīgi varētu baudīt vientulību … bet varbūt tomēr tu izvēlies svētceļojumu? vai to3 tu vēlies?4 mēs pastaigāsimies Manas Sirds dārzos, un mūsu draudzības dēļ pat eņģeļi vēlēsies būt tavā vietā;

ak, Mana mīļotā, ja vien tu zinātu, cik ļoti Es tevi mīlu … lai arī ko tu izvēlētos – svētceļojumu vai divvientulību ar Mani –, tev nebūs jāiet pašai savām kājām, jo Es tevi nesīšu Savās Rokās, Es atpūtināšu tavas kājas, kuras Manis dēļ ir stundām ilgi stāvējušas misiju laikā, kalpojot Man;5 vai rasa neatveldzē dienas svelmē? tieši tāpat Es vēlos atpūtināt tavas kājas;

Vassula, vai esi sapratusi, kādēļ Es esmu nācis pie tevis kā Vissvētākā Sirds? Es esmu nācis, lai no šīs pašas Sirds6 tu iemantotu Žēlsirdību … jā, un ne vien tu, bet jūs visi; tagad nāc; kādēļ tu trīci? vai Es neesmu salaulājies ar tevi, dāvājot tev gredzenu? vai Es neesmu tev ļāvis ieskatīties Manā Sirdī apslēptajos iepriecinājumos? vai neesmu tev parādījis Savas Sirds labestību? tad kādēļ tu vēl vilcinies?

Kungs, es vienkārši mazliet nesaprotu Tavas vēlmes, es nesaprotu tavu piedāvājumu –svētceļojums vai divvientulība.

Mana iemīļotā, kuru esmu izaudzinājis un aicinājis Savam Godam, tagad nāc un līksmojies Manī; Es būšu tavs prieks un tavs smaids, Es būšu tavs mielasts;

Es ļaušu tev gūt labumus no Savas Sirds Dārgumiem; paraugies uz Mani, uzlūko Manu sirdi … vai Es neesmu tev atvēris Savas Sirds vārtus? tev ir tikusi pasniegta Mana ķēnišķā Sirds; nāc un rodi savu prieku Manī;

ja pasaule ir nozvērējusies tevi ievainot, tad Es esmu zvērējis tevi pasargāt no viņu indes un izraudzīt tevi Manai Godībai; ja pasaule ir nodevības pilna, tad tas ir tāpēc, lai tev pierādītu, ka Es vienīgais esmu vienmēr uzticams Savā Mīlestībā un draudzībā; tāpēc tev, kuru esmu izaudzinājis, Es saku: nezaudē drosmi tā dēļ, kas ar tevi ir noticis: Es esmu pieļāvis šīs nastas smagumu, lai tiktu vairots Mans Gods;

tagad, Mana dārgā mīlestība, esmu gatavs darīt visu tavai garīgajai izaugsmei un tavas dvēseles svētdarei; tava vienība ar Mani būs pilnīga, un Es jutīšos daudz brīvāks, lai tevi nestu Savās Rokās; Es būšu brīvāks, lai aizbēgtu kopā ar tevi un stiprinātu mūsu vienotību;

Es jau reiz tev sacīju, ka pat tavi tuvākie draugi tevi nesapratīs un cirtīs tev dziļas brūces, – šī iemesla dēļ tu kļūsi par viņu domu upuri, bet viņi – par savas vainas upuriem; tomēr vēlāk Es viņus varu atalgot par visu to labo, ko viņi ir paveikuši, un Es neaizmirsīšu viņu upurus, tomēr Es viņus stingri norāšu par viņu skarbumu pret Manis izvēlēto, par žēlsirdības un lēnprātības trūkumu …

Manu dūjiņ, šajā pasaulē tu nekad neatradīsi pilnīgu sirdi, jo tādas vienkārši nav; vienīgi Mana un Manas Mātes Sirds ir pilnīgas un neatkārtojamas Savā Mīlestībā un Uzticībā;

nāc pie Manis, lai Es varētu tev uzdāvināt Savas Mīlestības dāvanu; Mana mīļotā, Es esmu tev sagādājis vēl tik daudz citu dāvanu; nāc pie sava Laulātā Drauga un ļauj Man tevi iekļaut Savā Miesā, kur kopā ar Mani tu varētu rast mierpilnu patvērumu; Es paņemšu tevi pie rokas un ievedīšu Savas Sirds istabā, kur mēs apskausim viens otru mīlestībā; Es Savā Mīlestībā ar Savu lūpu skūpstiem atjaunošu un mierināšu tavu dvēseli;1 Es tevi atjaunošu, stiprinādams tavu mīlestību; un tu šajā mīlestībā, lai arī tā ir nepilnīga, mierināsi savu Mierinātāju un kļūsi par balzāmu Manām Brūcēm;

kamēr Es, tavs Karalis, atdusēšos tavās rokās un baudīšu ikvienu tavas mīlestības lāsi, Es laiku pa laikam ļaušu tev, Mana māsa, ieraudzīt Savu ķēnišķīgo Sirdi – Sirdi, kura audzināja tevi Mūsu2 Pagalmos, Sirdi, kura ir Viss; Es tev parādīšu Sirdi, kura pārpilnībā atdod Sevi visai cilvēcei, Sirdi, kura ir sacerējusi melodijas un dziesmas Saviem iemīļotajiem; jā, tev šai mirklī dzied Tas, Kurš mīl cilvēci – visas zemes Laulātais Draugs;3

lai arī dažiem no jums nav atmiņu par savu Dievu, Es līdz pat šai dienai Savā Uzticamībā un Savas Mīlestības lielumā nāku pie jums un dāvāju jums Savu Sirdi, un ko lielāku par šo dāvanu neviens nespētu jums piedāvāt;

lai jūsu acis apbrīno Manas Sirds skaistumu; šī Sirds ir lielā Upura Sirds, tā ir Jaunās Derības Sirds; tā ir patiesā Vīnakoka Sirds, Sirds, kura ir vistuvāk Tēva Sirdij; tā ir Sirds, Kura mirdz tumsībā, un tumsībai nav varas pār to; tā ir par miesu kļuvusī Vārda Sirds, Kura dzīvoja jūsu vidū; tā ir Sirds, Kura mājo jūsu sirdīs, lai jūs visi kļūtu par Manas Sirds sirdi; tā ir mocekļu un praviešu Sirds, to sirds, kuri no visas sirds ir darījuši Tēva Gribu un pagodinājuši Viņu caur savu izturību, pakļāvību un pilnīgo paklausību; tā ir pilnīgās Vienotības Sirds, Kura jūs nešķiro savā starpā, jo visi Tai pieder vienādā mērā; tā ir Sirds, Kura ir lūgusi Tēvu, lai jūs visi būtu Mūsos kā viens…

kam gan līdzinās Kunga Sirds? Kunga Sirds ir kā bezgalīgs Mīlestības un Žēlsirdības okeāns, nesalīdzināms un nenovērtējams dārgums; kuram tas pieder, tas nekad to neatlaidīs, zinādams, ka šajā Sirdī ir mūžīgā dzīvība;

Mana Sirds ir līdzīga kvēlojošai Mīlestības krāsnij, kura ir gatava pilnībā pārņemt Savā Mīlestībā jūsu sirdis; Mana Sirds ir Gaisma, kura mirdz spožāk par visiem debesu zvaigznājiem kopā; laiks slīd starp rītausmu un krēslu, un viss paskrien ātri, tomēr Mana Mīlestība ir nemainīga un pastāv uz mūžiem; nāciet pie Manis visi, kam slāpst, bet kas par to pat nenojaušat;

nāciet un atzīstiet sava Dieva Sirdi, lai jūs Mani izprastu un iepazītu Manu trīskāršo Svētumu; nāciet un iemantojiet šo Sirdi, lai jūsu sirdis tiktu pievērstas Manai Valstībai un visam, kas ir taisnīgs; nāciet, ielieciet savas sirdis Manējā, lai kādu dienu Es jums visā patiesībā varētu teikt: „nāc, Mans bērns, nāc un sēdi kopā ar Mani Manā Tronī”;

Es vienmēr esmu tevi pazinis, tu esi Manējā, Mans atlikums; kauls no Mana Kaula, miesa no Manas Miesas, nāc, daļa no Manis; nāc un saņem mantojumā to, kas jau kopš zemes radīšanas ir piederējis tev; Manas Elpas elpa, tu piederi Tam, kurš virza tevi uz tuvības pilnu vienotību Mūsos;

ak, Manas Sirds augli, to visu Es tev atklātu, kamēr kā apmierināts bērns atdusētos tavos apskāvienos; Mana Vassula, Mana mīļotā, apsoli, ka ļausi savam Līgavainim netraucēti atpūsties tavā sirdī;1

mācies no sava Iemīļotā: Es esmu lēnprātīgs un Sirdī pazemīgs – Manī tava dvēsele vienmēr atradīs atpūtu; ļauj arī Man tevī atrast to pašu – lēnprātību un pazemību;

Mans saldums, kuru sajutīsi savā sirdī, atgādinās par tajā esošo Manu Svēto Klātbūtni; tomēr atceries – tev pietiek vienīgi pateikt: „es slīdu”, lai Es Savā Mīlestībā tevi, Mana mīļotā, nekavējoties atbalstītu un pārpludinātu ar tūkstošiem mierinājumu;

Es tevi svētīju, sniedzot tev Savu Mīlestības skūpstu; Es, Jēzus Kristus, vienmēr esmu ar tevi; mēs, mums? ic;

---