1996. gada 4. decembris
(Lasvegasa.)
Mans Kungs, es Tevi mīlu.
ak, Vassula, Es tevi aicinu atpūsties Manā Vissvētākajā Sirdī;
nāc, Mana Tēva bērns … nāc, Es esmu tavs Dievs, tava Klints un tava Daļa; Es esmu Viens un Vienīgais, Kurš tevi ar Gudrību ir izaudzinājis Savam Godam; Es tevi esmu vadījis ar maigumu un devis tev Savas Sirds padomus …
ak, Vassula … 2 šajā pasaulē ir neskaitāmas mirstošas dvēseles, un Mana Sirds sāp, Mani pārņem izmisums, redzot tās mirstam … 3 Vassula, vai esi gatava nest vairāk upuru, lai šīs dvēseles varētu atgriezties mājās? jā, Manā Vissvētākajā Sirdī?
Jā, Kungs…
tad uzticies Man; nepagursti, kalpojot Man un kopā ar Mani; paliec pavisam neredzama, lai Mans Svētais Gars varētu tevi aizvest turp, kur Es vēlos; slavējot pasludini Manu Vārdu visām tautām, pie kurām Es tevi sūtu Sava Svētā Gara Spēkā; neatlaid Manu Plaukstu un ļauj Man turēt tavu plaukstu Manējā;
nāc, tavs Uzticamais Dievs Savā Uzticīgajā Mīlestībā ir ar tevi; mīļā dvēsele, Es tevi svētīju; tagad ej un pievienojies viņu lūgšanām; atgādini tiem, ka Dievs, pēc Kura viņi tik ļoti ilgojas, vienmēr ir tiem līdzās, ikvienu svētīdams; uz mūžīgiem laikiem iemājo Manā Sirdī un lūdzies par dvēseļu atgriešanos; paliec uzticama, tāpat kā Es esmu Uzticams; ic;
3 Jēzus, pirms uzdot jautājumu, uz mirkli apklusa.
|