|
1996. gada 27. septembris
Ja Tava Klātbūtne nebūtu mani izglābusi, tad es neceltos, lai piesauktu Tavu Vārdu, es necenstos satvert Tevi tā, lai Tu, mans Dievs, man piederētu.
Kurš gan apžēlotos par manu nožēlojamo stāvokli, ja ne Tu, mans Dievs?
Karali, manas dvēseles Sargkareivis, mans sirds Zīmogs, Pestīšanas Liesma un mūsu dvēseļu Balsts, trīskārt Svētais Rabbuni…1
Es Tevi lūdzu, lai arī turpmāk Tu mirdzētu pār mani un lai es mācītos no Tavas Mutes Vārdiem, un lai es, neko neslēpjot un nemeklējot pašas labumu, nodotu tos tālāk…
Es tevi apveltīšu ar žēlastību runāt Manā Vārdā – tu runāsi tā, kā Es vēlētos, lai tu runātu … dari visu, kas ir tavos spēkos, bet Es darīšu visu pārējo; tu dāvā Man savu laiku, bet Es savukārt izgreznošu tevi ar Savām dārglietām – tām, kuras tev nesušas pestīšanu; Es tev dāvāšu Savu Krustu, Savas Naglas un Savu Ērkšķu Kroni; Es ceru ieraudzīt tevi priecīgu … lai Mans Spēks paliktu tevī, esi arī turpmāk vāja un nespēcīga; Man patīk, ka tavi vajātāji ar savām vajāšanām un apvainojumiem tev cērt dziļas rētas;
lai dažiem no taviem draugiem tava klātbūtne liek nokaunēties paziņojuma dēļ, ko viņi dēvē par „piesardzību”… šī netaisnība Mani iepriecina, jo tā svētdara tavu dvēseli; nāc! Es esmu tavs Draugs, tavs greizsirdīgais Draugs … Manis dēļ pieņem grūtības un pieņem arī šaustīšanu; paliec vāja, lai Es tevī un caur tevi varētu lietot Savu Spēku …
nekad nepacel savu galvu un nerīkojies nekaunīgi, noliec savu galvu zemu, lai pasaule arī turpmāk saredz Manu Galvu; savukārt Es neatlaidīgi pulēšu tavu dvēseli, un tu ar aizrautību liecināsi Manā Vārdā un sludināsi par Mani kā par Augšāmcēlušos Kristu;
Es nekļūdījos, tevi pazeminādams, jo, to darot, Es tevi pacēlu pie Sevis; nevajag būt pārsteigtai par Manu Līdzjūtību, Manu bezgalīgo Līdzjūtību; Es esmu tavs Pestītājs, Kurš aiz mīlestības uz tevi ir atdevis Savu Dzīvību; tādēļ Es izmantoju ikvienu izdevību, kad tava sabiedrība tevi izsmej … tomēr paskaties uz visiem pāridarījumiem uz visām brūcēm, kas ir tikušas cirstas tev un Manai Sirdij; tagad Mana Sirds ir vēl atvērtāka tev, lai tu ienirtu tās dziļumos … ciešanas Manā izpratnē tuvina tevi Man, tās dara tevi līdzīgāku Man; ciešanas, kuras Mani iepriecina, dara tevi dedzīgāku, uzticamāku un aizrautīgāku kalpošanā Man; kā tu pati sacīji – Es esmu tavs Rabbuni, tavs trīskārt Svētais, un tev, Mana skolniece, Es saku: mēģini atklāt, ko Es no tevis sagaidu;
Es esmu dzīvais Dievs, Es esmu tev piedevis un kļuvis par tavu tuvāko Draugu; Es tevi esmu ievedis Savā Valstībā, lai tu vairs nepielūgtu elkus; Es tev esmu uzticējis darbu, kas pārsniedz tavas iespējas, lai tu tiktu pacelta Mana Svētā Gara Spēkā; Manā Svētajā Garā tu esi piedzīvojusi izaugsmi, tu esi tikusi izveidota Viņā, lai Viņā tu varētu kustēties un pieaugt spēkā; vai redzi, ar kādām žēlastībām Es esmu tevi apveltījis? ja tu esi drosmīga savās uzstāšanās reizēs, tad zini, ka šī drosme nāk no Mana Gara;
par visām šīm žēlastībām, kuras Es tev, Vassiliki, esmu devis, pretī no tevis Es vēlos, lai tu atjaunotu savu lēmumu pakļauties Manai Gribai; tu tikai iegūsi brīvību …
Kungs, es atjaunoju savus solījumus Tev, savam Kungam, un es pakļaujos Tavai Svētajai Gribai, mans Dievs.
„Alleluja!
Slavējiet Kungu Debesīs, slavējiet Viņu Debesu augstumos,
Slavējiet Viņu, visi Viņa eņģeļi, slavējiet Viņu, visi Debesu pulki!
Slavējiet Viņu, saule un mēness,
Slavējiet Viņu, debesu zvaigznes,
Slavējiet Viņu debesu augstumos!
Lai visi slavē Kunga Vārdu, jo Viņš pavēlēja, un viss tika radīts.
Lai zeme slavē Kungu – visi karaļi un tautas, prinči un zemes valdnieki,
Jaunekļi un jaunavas,”1 – nāciet visi un slavējiet mūsu Kungu,
Un pildiet Viņa Svēto Gribu.
pakļaudams tevi Savai Gribai, Es tevi sūtīšu visā pasaulē izplatīt Manus Vēstījumus …
runā un esi Mana Atbalss, saki vienīgi to, kas tev ir ticis mācīts; Es un tu – mēs … turpināsim savas atklātās, tuvības pilnās sarunas;
mīli Mani; ic;
1 Rabbuni (aramiešu val.) Mācītājs, meistars. Jņ 20, 16.
|
Saraksts pēc alfabēta 
