1996. gada 23. septembris
Kungs, es Tev pateicos, ka man, tik necienīgai, Tu parādi Savu Godību.
Kungs, Tu runāji, bet pasaule neklausījās … Lai arī Tu it visur atklāj Savu Godību, pasaule atsakās to ieraudzīt un ticēt.
Cik vēl ilgi mums būs jācīnās? Mums nepietrūkst Tavu zīmju, tomēr pasaule ir apņēmības pilna iznīcināt savu dvēseli.
Es patiešām esmu atvēris Savu Muti un runājis, paskatieties paši uz sevi … tomēr mūsdienu pasaule nepievērš savas domas un sirdi savam Radītājam … tomēr pasaules uzticamības trūkums neatcels Manu Uzticamību; Sava Svētā Gara spēkā Es pārveidošu tos, kuri nav izveidoti; viss, kas tiks darīts Manā trīskārt Svētajā Garā, tiks darīts, lai Mūs pagodinātu; Es turpināšu izliet uz jums Savas žēlastības, lai samulsinātu jūsu laiku gudros un mācītos;
neviens cilvēks nav bijis spējīgs pilnībā novērtēt un izprast Manu Svēto Garu; Mans Gars darbojas ļoti dažādos veidos, bet vienmēr ar nodomu darīt labu; tādēļ ilgojieties svētīt Mana Svētā Gara Vārdā; lai jūsu apziņu pilnībā pārņem Mans Svētais Gars, lai tā ir pilnīgi vienota ar Viņu, un viss, ko jūs darāt, ir Mana Gara izpausme; lai jūsu garu pārpludina Mans Gars … lai tas varētu notikt, jums ir jānomirst pašiem sev; jo pazemīgāki jūs kļūsiet, jo vieglāk Mans Gars jūsos atradīs Savu ceļu;
mēs, mums? ic;
|