Vīna koka Zars, miers lai ir ar tevi; Es tev neliegšu dzirdēt Manu Balsi, Es nekad neliedzu Saviem bērniem to, ko viņi Man lūdz, – lai arī cik neapdomīgi un pārgalvīgi viņi nebūtu, Es vienmēr varu viņus disciplinēt un vest tos pie prāta; patiešām – viņi var būt grēcīgi, tomēr viņu uzticamais Karalis turpinās liet Savu Gaismu pār tiem, dāvādams mieru, lai viņi varētu sasniegt pilnību;

Manas Sirds dvēsele,5 radīta šai misijai, atver tagad savu sirdi un klausies, ko vēlos tev sacīt: Es tevi esmu aicinājis Man kalpot un vienlaikus esmu ielējis tavā sirdī prieku; tavs skrējiens vēl nav galā … kamēr tu traucies uz priekšu, arī Es skrienu – Es esmu tev blakus; vai Manis dēļ tu vari izturēt vēl kādu brīdi ilgāk?

izrotā Manu Svētnīcu;6 Manā Svētnīcā ir iekļuvis posts un iznīcība, atdzīvini Manu Svētnīcu; mierini sērojošos, viņi ir Mani ļaudis; saki tiem, ka paredzētajā laikā Es rīkošos strauji, jo Mans Gars tiks izliets pat pār vismazākajiem, un visniecīgākie no jums kļūs vareni;

tev ir jāiedrošina un jāstiprina savi brāļi un māsas; saki viņiem, ka Maiguma pilnā Žēlsirdība patlaban jūs visus apmeklē, lai jūs stiprinātu smago pārbaudījumu laikiem, kuriem jānāk, Es maigi rūpēšos par jūsu vajadzībām; vairāk lūdzies, jo šai laikā pieaug dumpīgums – tas nāk no Sātana, pirmā Dumpinieka; svētīgs ir tas, kurš tic, ka Manis dotais Apsolījums piepildīsies!

Es jums visā nopietnībā saku: dumpības stunda ir pienākusi, viņa stunda, kurš sevi ir pasludinājis pārāku par visu, ko cilvēki dēvē par „dievu”, ir klāt, un viņš ir jūsu vidū; viņš vēlas apsēsties Manas Svētnīcas tronī un tajā „iešņākt” savu mācību … viņš ir nolēmis apgānīt Manis iestādīto Euharistiju, viņš un viņam līdzīgie vēlas atcelt Manu Mūžīgo Upuri, viņš vēlas lauzt Manu Derību un Manu Likumu; kad tas reiz tiks paveikts, viņš liekulīgi glaimos daudziem, piešķirot tiem lielus pagodinājumus; tādēļ arī daudzi atzīs gan viņu, gan viņa mācību;

tomēr Manējie, Mani Jēkabi, kuri Mani pazīst, stipri turēsies Manā pusē un pretosies viņam; jau tagad viņš noliek citus, lai tie veiktu niknus uzbrukumus Maniem svētajiem,1 jo viņš ir nolēmis iznīcināt katru, kurš ir svēts; patlaban viņš pats paliek apslēpts, tomēr noteiktajā laikā viņš parādīsies atklātībā un darīs savus ļaunos darbus … Sātans ir viņu sasaistījis jau gadiem ilgi ... tomēr jums nav jāzaudē cerība; tāpēc Es esmu sacījis: „svētīgs ir tas, kurš tic, ka piepildīsies Manis dotais Apsolījums …”

Mana Māte un Es audzinām Sev mācekļus, kuri kļūst Mums par ļoti tuviem draugiem, – viņiem ir jānostājas kā gaismām lukturos un jāspīd šajās smago pārbaudījumu dienās; viņi kļūs par stiprākajiem Manas Baznīcas pīlāriem, jo Svētais Gars viņus balstīs un būs viņu iekšējais spēks;

ak, paaudze … šo gadu laikā tu daudzkārt esi atkritusi no Manis, bet tik spēcīgu atkrišanu, kāda ir pašreiz, Mana Baznīca vēl nekad nav piedzīvojusi …

pasaki Maniem ļaudīm, lai tie nebaidās, bet lai balsta savu cerību Manī; Es un Tēvs pazīstam viņu vajadzības; tiem, kuri vēl nav pievērsuši savu sirdi Man, saki, lai jau tagad viņi tiecas pēc Manas Valstības; nesakiet: „mūsu Kungs kavējas nākt”… Es jau stāvu pie jūsu durvīm ... bet vai jūs esat gatavi Mani pieņemt? Vassula, te vēl ir daudz kas paveicams, bet atceries, ka tu to darīsi kopā ar Mani un tu saņemsi Manu Spēku … tādēļ tagad ej laukā un vērsies pie Manas tautas, esi Mana skaņā atbalss …

Es, Jēzus Kristus, tevi svētīju; mēs, mums?

jā! Es nogāzīšu Dumpinieku no troņa; šī uzvara nāks ar uguni, un kā Es vēlētos, lai tā jau degtu! bet Manai Baznīcai vēl ir jātiek kristītai, un kā Es ciešu, kamēr tas būs padarīts!2 šī kristība nāks no Debesīm – tā nolīs no mākoņiem pār zemi; Mana skolniece, vai neesi lasījusi: „lieciet mirgot jūs, debesis, no augšas svētībai, un mākoņi lai liek līdz ar taisnību izlieties pār zemi veselām straumēm! lai zeme atver savu klēpi, lai uzplaukst svētība, un lai zeme liek tai pašā laikā dzīt asnus arī taisnīgumam un labklājībai! Es, Kungs, pats to tā esmu radījis …”3 Es neesmu radījis haosu, kurš patlaban ir tik dziļi iesakņojies Atkrišanas pilnajā pasaulē …

nāc, Es esmu ar tevi;

---