1996. gada 4. jūlijs
miers lai ir ar tevi;
Es sacīju, ka nākšu svelmainā ugunī; turies, nepadodies un lūdzies ar paļāvību;
paklausies, Manu bērniņ, Es zinu, ka tev nebija iespējas rakstīt, tomēr tas notika, lai samaksātu to parādus, kuri darīja Man ļaunu; Mans mīļais brālis atklāti noliedz Mani, un tas notiek tik bieži … ar savu skarbumu viņš apbēdina Manu Svēto Garu; Es noliku viņam blakus bērnu; lielā paļāvībā Es atvedu Savu bērnu pie Viņa ... ak, kā gan viņš nespēja ieraudzīt Mani šajā bērnā, kuru Es biju piecēlis no mirušajiem? cik ilgi Man vēl būtu viņš jāpacieš? kādēļ viņš pazudina pats sevi? Manas drēbes ir slacītas asinīm, Mana miesa ir pletnes saplosīta – agonijas mokās Es guļu viņam blakus … bet tu, Mana Vassula, nes šo Krustu Manā vietā, lai tev nekā nepietrūktu; labāku upuri tu nevarētu atrast … Mans Tēvs pacels tavas acis, lai tu ieraudzītu vēl lielākas lietas, kurām ir jānāk;
Es, Jēzus, esmu tevi pagodinājis ar Savu Krustu, meitiņ, saņem Manu Mieru;
Es tevi svētīju; Gudrība ir tev līdzās; Es Esmu;
|