Es, Jahve, tev dāvāju Savu Mieru;

Es noskatos lejup no Debesīm un redzu, ka Mans Nams tiek izlaupīts, bet Es izklīdināšu atkritējus, tādēļ neļauj savai dūšai sašļukt papēžos … nekad neaizmirsti, kurš tevi ir piecēlis; Es tevi izcēlu no šūpuļa un kā maiga māte, kura bērnu pieliek pie savas krūts, Es tevi nesu un tevi pabaroju, lai tava audzināšana notiktu vienīgi Manos Pagalmos … Mana Griba bija tava dienišķā maize, un tādā pašā veidā Es turpināšu tevi barot; tavām bailēm nav nekāda pamatojuma – vai Man tiešām tev jāsaka, ka tu Man vairs neuzticies? atļauj Man tev atgādināt par tavu neprasmi un nespēju kaut ko paveikt bez Manis;

Es atzīstu, ka, lai gan esmu tavs Tēvs, Es esmu arī Loka strēlnieks, un tu esi viens no Maniem iemīļotajiem mērķiem – tā, lai tavu garu uzturētu atvērtu Man un labvēlīgi noskaņotu; Es vēlos, lai tu būtu bijības pilna Manā priekšā, tādēļ Es arī turpmāk mērķēšu tevī Savas bultas …

uzklausi Mani, lai arī daudzi cīnās pret tevi, nebīsties – viņiem neizdosies tevi pieveikt, jo Es esmu ar tevi; Vassula, lai arī pār tevi brāžas draudīga vētra, ko uzpūtis Mans Ienaidnieks1, nebīsties, jo Es esmu ar tevi; tavās dienās atklāti parādās viltus pravieši, kas, izbazūnējot visa veida maldus, tomēr netiek aizkavēti; turpretim Mani pravieši, kuri nāk no Manas Mutes, kas atklāti sludina Patiesību un Manus Likumus, šīs paaudzes atkrišanu un brīdina par tās bojāeju, – ja vien Es nesadzirdēšu no tās grēku nožēlas kliedzienu, – Mani pravieši tiek sakropļoti un vajāti …

līdz šim Es esmu klusējis un aizvēris Savas Acis; daudzkārt Es esmu atvilcis atpakaļ Savu Roku, neļaujot tai krist pār tevi, paaudze … daudzkārt Es esmu atteicies no Sava lēmuma labot tevi caur uguni; bet kā Es varu klusēt, noskatīdamies Negantībā, par kuru runāja Mans pravietis Daniels? uzklausi Mani: šajās dienās daudzi priesteri apbruņojas karam pret Baznīcas vikāru;2 tie ir tie paši, kuri sludina visu, kas tiem labpatīk, un pasaule viņus mīl! viņi ir pilni kompromisu; lai izpatiktu pasaulei, viņi ir gatavi pārdot Mana Dēla Asinis! kā Es varu tajā noskatīties un klusēt? kad viņi caur Maniem praviešiem dzird Manu Balsi, viņu rokas ļengani nolaižas, un tie neuztver šos vārdus kā brīdinājumu vai kā zīmi no Debesīm; turpretī tie priesteri, kuri ir krietni un ir kā Jēkabs, pakļaujoties savas Mātes autoritātei, – tos Es uz mūžīgiem laikiem saderināšu ar Sevi; Es saderināšos ar viņiem, un tie tiks saukti par Visaugstākā dēliem;

klāt ir Sātana stunda; kopš tās dienas, meitiņ, kad Es tevi augšāmcēlu, viņš nozvērējās tevi apklusināt; viņš vērš pret tevi savas neprātīgās dusmas, tomēr Es tev saku: ja vien tu paliec pieticīga un neļaujies ambīcijām, ja tu saglabā savu uzticības svētsolījumu Man, Manam Dēlam, Manam Svētajam Garam un Nemitīgās Palīdzības Dievmātei, tad viņš paliks melns un maziņš un pazudīs no tevis; arī turpmāk esi viss, kas viņš nav; Mani Vārdi tavā mutē arī turpmāk būs kā uguns visiem tiem,3 kuri, būdami atkrituši, paceļ Mana Dēla Miesu un Asinis ne tikai bez bijības, bet arī bez ticības; viņi To paceļ ar nodevību sirdī!

tev nav tiesību Man to vaicāt, Vassula, bet, no otras puses, – tu vēl arvien mācies, un Es tevi mīlu; bet Es ar tevi vēlos dalīties kādā lietā, un šīs Zināšanas Es tev neliegšu: pavisam drīz Mana Balss atskanēs kā pērkona dārdi; visi izdzirdēs Mani sakām: „pietiek! tagad gan pietiek!” zeme saplaisās, un tie, kuri sacēlās pret Mani, ieraudzīs, kā Mana Roka krīt pār viņiem; bet tos, kuri ir Mana Dēla trauki, Es balstīšu; Es nākšu uguns vētrā; dažiem tā nāks kā svētība, bet tie, kuri nekad Manis nav bijušies, – šai Dienā viņi to iemācīsies …

līdz pat šai dienai viņi nav iemācījušies godāt Manu Vārdu un pielūgt Mani; viņi nekad sev neuzdod jautājumu, vai atrodas uz īstā ceļa, viņi nekad nelūdz padomu Manam Svētajam Garam; viņi kļuvuši līdzīgi tirgoņiem, kuri staigā iekšā un ārā no Manas Svētnīcas, pirkdami un pārdodami Mana Dēla Vārdā …

ak, ļaunās noslieces, ak, apgānītā zeme! kādēļ jūs,5 kas esat veltījuši sevi Mana Dēla kalpošanai, tagad esat pavērsušies pret Viņu, pārdodami Viņa Miesu un Asinis? atgriezieties pie kalpošanas Viņam, un Es jūs darīšu par brīnumu citu acīs, par brīnumu tām dvēselēm, kuras jūs patlaban velkat sev līdzi pa pazušanas ceļu; nāciet, nožēlojiet un atgriezieties, un Es atdzīvināšu jūsu garu un apskaidrošu jūsu acis, lai tās ieraudzītu Mana Gara Godību, – Viņš jums palīdzēs palikt tajā vietā, kur jums vajadzēja atrasties jau kopš savas kalpošanas sākuma; nāciet, tuvojieties Man jau tagad, lai Es dvešu jūsu teltī, un jūs ieelposiet dzīvību;

Manu meitiņ, pasaki Maniem ļaudīm, pasaki Manam atlikumam, ka visām viņu pūlēm ir jābūt ar nodomu mazināt Manas dusmas; iedrošini Manus ļaudis, pasaki viņiem, ka, ja viņi no visas sirds lūgsies par pasaules atgriešanos, Es, Jahve, viņu Mūžīgais Tēvs, atlīdzināšu viņiem uz visu mūžību; „Man pieder gan žēlsirdība, gan dusmas, Manā varā ir gan piedot, gan izgāzt Savas dusmas; liela ir Mana Žēlsirdība, bet tikpat liela ir arī Mana bardzība;”1

Es šodien skatos uz zemi un nožēloju, ka esmu uz to paskatījies … Manas Acis redz to, ko tās nekad nav vēlējušās redzēt, bet Manas Ausis dzird to, ko Es vienmēr esmu baidījies dzirdēt! Mana Tēva Sirds slīgst skumjās; Es esmu radījis cilvēku pēc Savas līdzības, bet viņi ir morāli pagrimuši, un šodien tik daudzi no tiem ir pieņēmuši Zvēra līdzību! viņu sirdis piepilda iekāre, visatļautība, lepnība un izvirtība; viņu mute ir radusi visur izkliegt lamu vārdus; viņi ir nozvērējušies pret visām Debesīm karot pret Mani un Manu Dēlu … ak, viņi dara visu to, ko Mana Sirds ienīst; ļoti bieži Mana Roka sniedzas pēc Biķera, kurā Mana Taisnība jau tagad līst pāri malām …

meitiņ, pasaki Man … Es saucu tevi no Debesu augstumiem, nevis lai izbiedētu, bet gan tādēļ, lai dotu tev padomu; Es tevi mīlu … raksti:

šodien Sātans ir izstiepis savu roku, lai aizsniegtu Manu priesteru dvēseles; pār tiem, kuriem viņš ir pieskāries2, rēgojas letarģijas un maldīgu uzskatu gars; tie bez ticības paceļ Mana Dēla Miesu, viņu sirdī nav patiesas slavēšanas, augu dienu viņi sagroza Manus Vārdus un Baznīcas tradīciju; kā gan lai Es klusēju, ja redzu šos priesterus kļūstam par Sātana laupījumu? kā Es varu jūs visus nebrīdināt par to, kas notiek viņos? vai viņiem ir jāpaliek nesodītiem par tādu noziegumu?

Es esmu atvēris Debesis, lai jums palīdzētu; Es izleju Savu Garu pār tiem, kas Viņu piesauc, lai Viņš nāktu un sniegtu Savu padomu; tomēr – kad atveru Debesu durvis un izleju pār cilvēci Savas dāvanas, kad izmantoju vējus par Saviem vēstnešiem, tad zeme atstumj Manas veltes un noraida Manus vēstnešus, apgānīdama gan vienus, gan otrus;

Es rādu zīmes un brīnumus, bet zeme atkal nespēj novērtēt Manas lielās Mīlestības augļus … Mani pārņem dusmas, kad noskatos, kā ik dienas tiek mīdīts kājām Mana Dēla Vissvētākais Sakraments … paaudze, Es taču zinu, ka, neskatoties uz jūsu grēcīgumu un ļaunumu, līdz pat šai dienai Mans Dēls, ja vien tas būtu nepieciešams, vēlreiz būtu gatavs atdot Savu Dzīvību par jums;

Viņš3 atver Savu Muti, smokot aiz sāpēm, un Viņa Acis nepārstāj liet asaras, jo Viņš ir vīlies Savējos, kuri ļaunajam ir ļāvuši ņemt pār sevi virsroku; cik tālu viņi ir no Patiesības … un tomēr … neskatoties uz visu viņu netaisnību, Mans Dēls izturas pret tiem ar sirsnību, jo Viņa Mīlestībai nav robežu; Manu meitiņ, vai Man vēl arvien būtu jāpacieš šī negantība?1 šodien viņu miesas ir nolemtas nāvei, ja vien Es nedzirdēšu no viņu sirdīm nākam nožēlas saucienu;

meitiņ, nāc un esi neatlaidīga, pildot savu pienākumu; dari labu un esi Mana Atbalss;

Es, Jahve, tevi svētīju;

---