Mana Vassula, tagad ļoti uzmanīgi ieklausies Manī:

Kungs Savā Žēlsirdībā ir tev uzticējis šo Dārgumu6 tieši no Savas Vissvētākās Sirds; Viņš ir parādījis Savas Rokas spēku, aiznesot Labo Vēsti līdz pat zemes galiem; ja vien jūs visi zinātu, ko Kungs jums dāvā šais laikos! tomēr Kunga Gars nāks tikai pie vienkāršajiem un sirdī šķīstajiem, lai tos piepildītu ar Savām dāvanām; līdz pat šai dienai Viņa Godība atmirdz pār zemajiem, bet bagātos Viņš sūta atpakaļ tukšām rokām …

caur šiem Vēstījumiem Viņš jūs aicina uz dzīvi Mierā; Dievs aicina jūs visus, jo Viņš ir Tēvs; Viņš jūs aicina izmainīt un izlabot savas dzīves, lai dzīvotu svēti; Es, jūsu Māte, svētīju visus, kuri atgriežas pie Dieva, un slavēju To, Kura Žēlsirdība sniedzas uz paaudžu paaudzēm; turpretim Es vēlos lūgt, lai jūs lūgtos un gavētu par tiem, kuri ietiepīgi turpina paļauties paši uz savu filozofiju un dzīvot netikumīgu dzīvi; Mana Mātes Sirds tiek viņu atteikšanās un akluma plosīta … ak, Mans bērns, cik daudz dzelkšņu un sāpju tas sagādā Manai Sirdij! bet tu turpini liecināt Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā;

dodies it visur, kurp Tēvs, Dēls un Svētais Gars tevi sūta, un turpini darīt zināmu Viņu Vārdu; Viņi tevi nepametīs, tāpēc uzticies Viņiem; Manu meitiņ, Es esmu it visur, kur ir Jēzus; Mēs esam ar tevi, tādēļ nebīsties; beigās Mīlestība gūs uzvaru … nebīsties no sirdī lepnajiem, jo, lai arī viņi lepojas ar savu spēku, tomēr Kunga Acīs viņi nav nekas; vai neesi dzirdējusi: „Kungs neskatās uz cilvēka ārieni, un Viņš nesajūt bijību tā lieluma priekšā …”1 „nežēlīgs spriedums gaida augstos un varenos, bet zemie līdzjūtībā saņems piedošanu;”2 Viņš turpinās sakaut tos, kuriem ir lepna sirds …

šajās dienās Jēzus tev ir atklājis Manu Sirdi; zini, Manu meitiņ, ka Es tavu vārdu esmu ierakstījusi Savā Sirdī, – tajā ir ierakstīti to visu vārdi, kuri mīl Manu Dēlu un mīl Mani;

pagodini Mani ar upuriem, pagodini Manu Sirdi ar bērnišķu nevainību, pagodini Savas Mātes Sirdi, atsakoties no ļaunā; dari labu un lūdz Savam Debesu Tēvam Svētā Gara dāvanas; audz Manā Bezvainīgajā Sirdī, un Es dziedināšu visas tavas dvēseles rētas,3 lai tu kļūtu par Jēzus. sava Pestītāja Prieku un par šīs tumsības pilnās paaudzes vakara gaismu;

audz Savas Mātes Sirdī, lai visa tava būtne zaigo kā dārgakmeņi tai Gaismā,4 kurā Es esmu ietērpta; lai tavs skaistums5 pievelk tautu tautas, un, kad tie vaicās: „no kurienes šis tūkstoš dārgakmeņiem līdzīgais mirdzums?”, tad liecini un saki: „Es esmu tikusi veidota Visšķīstākajā no Sirdīm, es ieguvu savu apveidu tai pašā Sirdī, kur uzplauka un pieņēma miesu mūsu Pestītājs, tāpēc es arī esmu Dieva Mātes bērns; tas mani ir darījis spējīgu paust Visaugstākā dāvanu cienīgas domas;”

nāc un audz Manā Sirdī, un kļūsti par sirdi no Manas Sirds; pasmel tajā visas Bagātības, kuras Gudrība Man ir dāvājusi, lai tu iemācies mīlēt Tēvu, Manu Dēlu un Svēto Garu; tā tu kļūsi par Dieva Mātes bērnu; nāc, nāc un pasmel Manā Sirdī Man dotos tikumus,6 jo tie ir paredzēti arī tev, Manu bērniņ, ak, kā Es vēlos, lai tu būtu skaista Manam Dēlam un patīkama Tēvam, Es vēlos, lai tu būtu pilnīga Emanuēla Sirdij; no Savas Bezvainīgās Sirds Es ieliešu tavā sirdī visas Savas žēlastības, Mans bērns, lai arī tava sirds kļūst par altāri Visaugstākajam, par vīraka trauku, kas pildīts ar degošu vīraku, lai arī tu varētu staigāt Žēlastībā un Uzticamībā;

Dieva noslēpumi var tikt atklāti vienīgi sirdī šķīstajiem; Mūsu Abu Sirdis nepagurušas seko grēciniekiem, jo Mūsu Mīlestība uz jums visiem ir bezgalīga; ak, bet liekas, ka tik daudzi to nesaprot un neņem vērā, un tie izsmej Mūsu Aicinājumus; kad šis

Žēlsirdības laiks beigsies, mirušie vairs neatgriezīsies dzīvībā1;

Mūsu Abu dievišķās Sirdis ir ievainotas, un sāpju pilnas Tās sauc uz jums, lai jūs visi gandarītu, gavētu, lūgtu un patiesi mīlētu Manu Dēlu Vissvētākajā Sakramentā;

Es tevi aicinu ienākt Manā Sirdī – tajā Es tevi apslēpšu, sargāšu un aizstāvēšu no visa ļaunā, kas ir tev apkārt, un no visiem kārdinājumiem; Es tevi pasargāšu, Mans bērns, un izcelšu no sabangotajiem grēka ūdeņiem, un paslēpšu tevi Savā Mātišķajā Sirdī; Mana mīlestība un pieķeršanās tev ir tik dziļa, ka pat eņģeļi labprāt vēlētos būt tavā vietā; Jēzus Vissvētākajai Sirdij nav mīluļu, tāpat arī Manai Sirdij tādu nav, jo Dievs ir taisnīgs un labs;

šodien un turpmākajās dienās, meitiņ, tu otro reizi izdzīvosi Jēzus Ciešanu nedēļu;2 tu aptver, cik ļoti Mūsu Sirdīm sāp jūsu sašķeltība, jūs tām liekat piedzīvot neskaitāmus triecienus … Kunga Ganāmpulks ir sašķelts un izklīdināts, un zeme ir pārvērsta tuksnesī; ja dumpis pret Dieva Svētajiem Likumiem ir sasniedzis savu virsotni, ja šodien kardināls nostājas pret kardinālu, bīskaps pret bīskapu un priesteris pret priesteri, tad tas ir tāpēc, ka jūsu paaudze ir atteikusies klausīties Manos Vārdos; Es biju Visaugstākā sūtīta, lai jūs brīdinātu un ar lēnprātību aizrādītu uz jūsu kļūdām,3 tomēr līdz pat šai dienai jūsu paaudze atsakās Mums sniegt mājvietu savā sirdī un neņem nopietni Mūsu Vārdus; izvēle ir jūsu ziņā – jūs savāksiet to, ko būsiet nopļāvuši;

Mana Mātišķā Sirds ir ļoti noskumusi, ka tai ir jāpavēstī jums šie vārdi, Manas Acis lej asins asaras, redzot to, kas notiks, kad Tēva Roka nāks pār jums, un pērkondimdoša Balss izsauksies: „pietiek! tagad pietiek!”, un uguns vētrā Viņš piepildīs Savu spriedumu …

Mūsu Abu Sirdis vēl arvien jūs brīdina visā nopietnībā, un Mēs nepārstāsim jūs aicināt mainīt savas sirds nostāju un pievērst sirdi Dievam; cilvēks var dzīvot vienīgi Dievā, jo Viņš ir jūsu dienišķā maize, Viņš ir jūsu dzēriens un jūsu elpa … lai visi Mūsu Abu Sirdīs mītošie tagad zina, ka pavisam drīz Mūsu Sirdis, savienotas Vienā, uzvarēs, un piepildīsies daudzas lietas, kuras Mēs esam pravietojuši;

Jēzus Vissvētākā Sirds un Mana Bezvainīgā Sirds jūs visus svētī; esiet vienoti;

---