Uz Trīsvienību vērstais “Patiesas dzīves Dievā” garīgums

Vassula Rīdena

Jēzus teica:
“Bez Manis tu dzīvosi kā dzīvo pasaule, bet ar Mani tu dzīvosi tā, it kā tu jau būtu Debesīs. Ja dzīvosi bez Manis, tu iemantosi pasaules rakstura īpašības, bet kopā ar Mani – Manējās. Paliec Manī, iesakņojies Manī, dzīvo tā, lai Es būtu pirmajā vietā un veltī Man savu laiku.” (1994. gada 20. maijs)

Ko nozīmē uz Trīsvienību vērstais “Patiesas dzīves Dievā” garīgums?

• Pirmkārt un pāri visam: “Patiesas dzīve Dievā” nozīmē dedzīgas ilgas sastapties ar Dievu un vēlmi Viņu iepazīt dziļāk tādu, kāds Viņš patiešām ir – tas nozīmē: atvērties Viņam un būt ļoti īpašās un tuvās attiecībās ar Viņu. Bez šāda veida attiecībām mēs nevaram Viņam tuvoties – Viņš turpinās būt kaut kur tālu, “augšā” un no tāda attāluma mēs nespējam Viņu iemīlēt. Šodien Kungs aicina mūs uz sarunu – uz vienkāršu divu siržu sarunu… Viņš vēlas, lai mēs ieaicinātu Viņu savā ikdienas dzīvē, pieņemtu Viņu par mūsu labāko draugu vienlaikus neaizmirstot, ka Viņš ir arī Svētais.
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē iemācīties lūgties bez mitēšanās. Lūgties bez mitēšanās nozīmē dzīvot pilnīgā vienotībā ar Dievu un Dievā, tas nozīmē izdzīvot „mēs, mums” attiecības tā, kā Jēzus mums to ir mācījis. Tas nozīmē iemācīties no sirds runāt uz Dieva Sirdi.
• Nemitīgi lūgties ir pirmais bauslis, jo tas izplūst no mūsu mīlestības uz Dievu, no mūsu vēlmes vienmēr būt kopā ar Viņu. Tad mūsu siržu mīlestība ieplūdīs arī mūsu tuvinieku sirdīs – mīlot viņus, mēs būsim piepildījuši otro bausli. Lai to sasniegtu, mums jābūt gataviem ik dienas upurēt Dievam mūsu gribu un pilnībā atdot sevi Viņam. Tad mēs dzīvosim ar kājām uz zemes, bet mūsu sirds un dvēsele jau dzīvos Debesīs. Jēzum nepatīk remdenums – Viņš meklē godīgas un patiesas sirdis. Ja mēs pilnībā neesam sevi atdevuši Dievam, tad tas ir tā it kā mēs būtu sasējuši Viņa rokas un Viņš neko nespēj darīt mūsu labā. Mums ir pilnībā jāiesakņojas Viņā. Iesakņoties Dievā nozīmē kļūt līdzīgam Dievam, tas nozīmē dzīvot kā Kristus ir dzīvojis. Iesakņoties Dievā nozīmē mīlēt Dievu un tuvāko. Mēs nevaram runāt par Mieru un Vienotību, ja neesam iesakņojušies Dievā.
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē likt pieaugt Dieva Valstībai un sludināt par Trīsvienīgo Dievu. Sludināšana nozīmē atklāt pasaulei patieso Dieva tēlu, likt cilvēkiem iepazīt Viņu kā Tēvu, lai mūsu gars varētu saukt uz Dievu „Abba!”
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē veikt žēlsirdības darbus, kuri iepriecina Dievu. Jēzus sacīja: „Tiesas dienā jūs tiksiet tiesāti saskaņā ar mīlestību, kuru esat parādījuši.”
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē kļūt par Visaugstā Dieva un Viņa Mīlestības lieciniekiem. Kļūt par tiem, kuri pateiktu pasaulei, ka, lai arī tā ir aizmirsusi Dievu, Viņš Savā uzticīgajā Mīlestībā un Žēlsirdībā nekad viņu nav aizmirsis un, pat ja mēs būtu vislielākie grēcinieki pasaulē, Dieva Mīlestība uz mums ir bezgalīga.
• Mūsu Debesu Tēvs sacīja: „Mans bērns, tu neesi bārenis. Es esmu, kas Es esmu ir tavs Tēvs. Tu neesi bezpajumtnieks – tavas mājas ir Mana Valstība, Mans Mirdzums un Patiesība. Tu neesi izsalkušais, jo Es ar Savu paša roku no Savas mutes lieku tavējā Savu Vārdu. Pār tevi gulstas Mana labvēlība – viss, ko Es šajās dienās daru ir, lai glābtu jūsu paaudzi.” (1995. gada 26. februāris)
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē atļaut Svētajam Garam pārveidot mūsu dvēseli Debesīs un atļaut Viņam kļūt par mūsu acu Gaismu, par mūsu esamības iemeslu, mūsu siržu kustību, mūsu smiekliem un mūsu prieku, par ķēnišķīgo mūsu dvēseles Rotu, par mūsu slavas dziesmu Himnai un par mūsu „amen” Tam, Kurš ir „Amen”. Mums ir jānomirst pašiem sev, mūsu gribai un kaislībām, kas neļauj Viņam darīt mūsu dvēseli neiznīcīgu un žēlastības pilnu, par Debesīm, kuras pagodinātu Dievu.
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē vienmēr būt uzticīgiem mātei Baznīcai un tās Tradīcijai. Tas nozīmē upurēt Dievam lūgšanas, kas izplūst no sirds, veltīt Viņam upurus, gandarīt un gavēt.
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē kļūt par Dieva Mātes bērnu, jo Viņas Bezvainīgā Sirds ir nesaraujami un vispilnīgākajā veidā vienota ar Jēzus Vissvētāko Sirdi.
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē Vissvētākā Sakramenta adorāciju, tas nozīmē būt kopā ar Jēzu. Mums ir jālūdz Svētajam Garam, lai Viņš mūs apveltītu ar Dieva bijāšanas garu un mēs iemācītos pielūgt dievišķo Sakramentu, un ar bijību spētu uzlūkot patieso Miesu un patieso Barību, patiesās Asinis un patieso Dzērienu. Jēzus sacīja: „Atbalsties pret Mani un Es tevi aizvedīšu pie Tabernākula, kurā Es dienu un nakti gaidu tevi, kurā katru dienu Es Sevi upurēju… Vienīgais, ko vēlos un gaidu, ir mīlestība, mīlestība un pielūgsme.” (1989. gada 1. jūnijs)
• „Patiesa dzīve Dievā” nozīmē lūgšanu par vienotību un lūgšanu par to, lai tiku ieviests vienots Lieldienu svinēšanas datums – tāda ir mūsu Kunga Jēzus vēlme. Pulcējoties kopā un lūdzoties kā viena sirds, mēs varam kļūt par vienotības pirmajiem augļiem. Jēzus teica: „Es meklēju pazemību un mīlestību, Es vēlos, lai par vienotības pamatu kļūtu siržu atgriešanās.”

Lai “Patiesas dzīves Dievā” moto skan šādi:

“Ļaunumam atdarīt ar mīlestību…”

Tas tādēļ, ka Jēzus mums saka: “Mīlestība ir tikumu koka sakne. Bez šīs saknes kokam nevar būt ne tikumu, ne augļu. Kunga Sirds ir Mīlestība, bet Likuma sirds pamati ir mīlestībā.”

Ir rakstīts: „Netiesājiet!” Nav nekā sliktāka par mēli! Mēle uz kuras tiek saņemta Komūnija ir tā pati, kas tiesā, kritizē un zaimo… Tādēļ Jēzus saka: „Es vēlētos, lai jūs gavētu, bet lai jūs to darītu arī ar savām lūpām.”