Vassula no Manas Vissvētākās Sirds: Čūska ir tā, kas atnes nāvi, kura ložņā jums apkārt; tā kārdina un nogaida, viņa gaida, līdz jūs kritīsiet; tad nekavējas nākt arī nāve; ak ... cik ļoti sāp Mana Vissvētākā Sirds …

burtiski seko Manai Pavēlei!3 nāvei nav jānāk; vai tu redzi to, ko Es redzu ik dienas? nē … tu nespēj ieraudzīt to, ko Es redzu … Es zaudēju tūkstošiem dzīvību4 … Es zaudēju tik daudzus … ik dienas! vai tu redzēji to, ko Es redzēju šajā tuksnesī? tur ir tūkstoši, kas izsalkuši un izslāpuši pēc mierinājuma, pēc cerības un mīlestības; tur ir tūkstošiem kailo un to, kuriem ir vajadzīgi Mani vārdi; Mana līdzjūtība tiecas pie visa, kas ir dzīvs! bet raugi! Kārdinātājs vēlas tevi izputināt, lai tev nebūtu nekā, ko dāvāt;

nāc, pastiep savu roku pretim nabadzīgajam, neatstāj izsalkušo ārā stāvam un gaidām; neizvairies no slimnieka apmeklēšanas;

 - Vassula, Es biju nolēmis, ka būsi Mana līgava, lai tu Man sekotu; Es esmu tevi darījis par Savu līgavu un ielicis tevī Savu Lukturi,1 lai Mana Svētā Gara Gaismā un Viņa Spēkā tu sāktu spriest nevis kā mirstīgie, bet gan kā spriež Mani Debesu eņģeļi; pēc tam Es tevi stiprināju ar Savu Spēka Garu, lai tu varētu izturēt ienaidnieka smagos sitienus un nepadoties;

Es tev esmu dāvājis Savu Padoma Garu, lai tev atklātu, kas Mani visvairāk iepriecina; Es tev atvēru Savus Debesu vārtus un parādīju Savus svētos,2 kuri, paši piedzīvodami nabadzību, tomēr pabaroja un apsedza kailos; viņi, dzīvodami pazemībā un paklausībā, deva vietu Manam Svētajam Garam, ļaudami Tam darboties sevī, un, pateicoties viņu uzticamībai, darīt brīnumus; viņi ir izgājuši cauri miesas mērdēšanai, spļāvieniem un ciešanām, tomēr priecājušies par šo godu un lūguši vēl vairāk, visu to upurēdami Man; – radība, tev priekšā ir vēl tāls ceļš, tomēr arī tu saņemsi balvu, ja vien ar prieku pieņem visu, ko Es tev piedāvāju; nebīsties, Mana līgava, ja vien, katru ceļu uzsākot, tu paturi prātā Mani;

skaties, vienā Rokā Man ir sēkla, kura tiks iesēta un izaugs, dodot tev apmierinātību ar visu, ko Manis dēļ būsi spējīga sasniegt, un nekad neļaus tev pagurt; tā arī izrotās tavu kaklu, jo pagodinājumi tiks likti ap tavu kaklu kā skaists rotājums; tava galva tiks pārklāta smaržām, kas pilēs kā rasa no taviem matiem;

tagad ieskaties, kas ir Manā otrā Rokā ... vai tu redzi šo sēklu? tā, reiz iesēta, tev nesīs ciešanu maizi, un arī tā būs tavs ieguvums;3 vienas brūces sekos otrām, atkal un atkal, un tavus vistuvākos draugus Es pārvērtīšu par taviem vislielākajiem vajātājiem; tu kunkstēsi un vaidēsi; Es tevi pagodināšu ar Savu Ērkšķu Kroni, Naglām, un Krustu; ik dienas, Mana draudzene, Es došu tev dzert no Mana Biķera, līdz tā rūgtums pat neļaus tev ievilkt elpu; tagad nāc un izvēlies vienu no sēklām; ja izvēlēsies pirmo, ciešanas tev nāksies piedzīvot vēlāk; – izvēlies!

ļoti labi, Mana līgava, Es izvēlēšos otro sēklu; tu tiksi vajāta, tomēr nekad to nedarīs tavi tuvākie draugi; Es to nepieļaušu; ak, kā Es priecājos, ka tu izturējies tā, kā Es to būtu gribējis, lai tu izturies, – visu atdodot Manās Rokās un pati paliekot Niecība; – vai tu beidzot apzinies, ka Es esmu pašpietiekams? šajos trūkuma laikos Es nedomāju apslēpt Savas Neizsmeļamās Bagātības, bet caur tavu niecīgumu likšu tai izplatīties tev visapkārt; laika ir atlicis pavisam maz, nevilcinies, jo Manas mokas pārsniedz tavu saprašanu;

steidzies, jo tuksnesī draud nāve; līksmojies Iepriecinājumā; Es tevi svētīju; ic;

 

---