1996. gada 12. februāris
Mans Kungs?
Es Esmu;
Mana Vassula, mācies no svētajiem; Es neesmu sarežģīts Dievs un neesmu arī tālu no jums; Es neapslēpju Savu Vaigu, nedz arī turu kādu tumsībā; pat vismazākā Mana Klātbūtne ir Gaisma! daudzi no jums saka: 7 „Kungs mums atnes ko jaunu …” tas ir Antikrista gars, un šis gars ir izplatīts visā pasaulē;
Es jums nenesīšu neko jaunu; Es nomiru un esmu augšāmcēlies, Es esmu Pirmais un Pēdējais; kas tic Man, tam būs mūžīgā Dzīvība; Es esmu mūžam dzīvs un mājoju godībā, Man pieder nāves un elles atslēgas; ir lietas, kurām vēl ir jānotiek, tomēr viss jau ir ticis pierakstīts līdz pat Laiku beigām; Es nākšu, lai ar Savu Garu atjaunotu jūsu redzi, lai piepildītu to, ko esmu teicis … ka beigās Es svinēšu uzvaru;
šodien vēl arvien Mana zeme tiek šķelta un plosīta, bet Manā Namā un saimniecībā vēl arvien notiek pirkšana un pārdošana; Manis sūtītajiem praviešiem viņi saka: ‘nepravietojiet’; laiks, par kuru jau iepriekš Es biju tev stāstījis, ir pienācis, kad kardināls celsies pret kardinālu, bīskaps nostāsies pret bīskapu un priesteris pret priesteri; Šķeltnieka vara ir iefiltrējusies kā dūmi Manā Namā un aplenkusi Manu zemi; viņa iznīcinošā rīcība ir ļoti spēcīga, un viņa galvenais mērķis ir Man veltītās dvēseles; viņš virza viņu domas, lai tie sekotu savas sirds kaislībām; visur, kur vien Dumpinieks iet, viņš atstāj aiz sevis savus lāstus; viņš ir nozvērējies sanaidot jūs savā starpā; viņš savās dusmās ir zvērējis, ka sijās jūs visus, it īpaši Man veltītos, un tos aplaupīs; viņš ir zvērējis, ka izmantos jūs visus kā savas rotaļlietas; Es jums saku: ikviens, kura sirds nav taisnīga, padosies, bet taisnais dzīvos no uzticības;
Vassula, esi stipra; Es, Jēzus, svētīju tevi un tavus līdzstrādniekus; – netiesā; mēs, mums? Es tevi mīlu; miers; ic;
7 Šo vēstījumu saņēmu dažus mirkļus pirms telefoniskas intervijas Dublinas radio. Pēdējais intervētāja jautājums izskanēja šādi: “Vai Jēzus mums saka kaut ko jaunu?”
|