|
1996. gada 31. janvāris
Mans Iemīļotais nonāca lejā manā istabā, lai piespiestu mani pie Savas Vissvētākās Sirds un aiznestu Sev līdzi uz vēja spārniem.
Es piederu savam Iemīļotajam, un mans Iemīļotais ir mans uz mūžiem.
Šodien manam Iemīļotajam ir sāpju pilnas Acis un Viņa Galva atbalstās uz mana pleca. Dzīvā Ūdens Avots, kurš gan Tevi ir tik ļoti skumdinājis?
Manējie, Manis Paša īpašums … Es esmu tik novārdzis, Manas sāpes ir neizmērojamas … Vassula, Es nespēju apslēpt no tevis Savas ciešanas … starp mums abiem vairs nevar būt nekādu noslēpumu, jo Es esmu tevi pievilcis cieši Sev klāt;
ieklausies, ko tavs Iemīļotais vēlas tev sacīt: tavs Radītājs un tavs Dievišķais Tēvs ir nolēmis pacelt tavu dvēseli pie Sevis …
jā, Es to neturu noslēpumā! Mans Tēvs piecēlās, un Viņa sauciens atbalsojās ikvienā ausī Debesīs; piecēlās Tas, kurš audzināja tevi kā tēvs, Kurš tevi vadīja un darīja tevi par dāvanu cilvēcei, – Viņš piecēlās, lai ņemtu tevi atpakaļ pie Sevis; Viņš, būdams Dievs, saredz tavu nevainību; būdams Dievs, Viņš neskatās, kā cilvēki skatās, un Es tev saku: Viņš ir piecēlies, 1 jo vardarbība, kuru viņi vērsuši pret tevi, ir pārsniegusi visus mērus … Mans jautājums tev ir: „vai tu gribi, lai tavs Tēvs, Kurš ir Debesīs, izrauj tevi no tirānu rokām un no apmelotāju viltīgajām mēlēm?” Kungs, vai es neesmu ar Tevi noslēgusi vienošanos? Es to noslēdzu ar savām acīm, ka tās neredzēja dienas gaismu pirmās trīs manas dzīves dienas. Es noslēdzu derību ar savu Radītāju un Iemīļoto, ka palikšu tumsībā, liegdama savām acīm redzēt sauli tās godībā un mēness blāzmu, kas laistījās pār mani, lai es līdz galam piepildītu savu misiju un pagodinātu Tevi.
Mana Vassula, vēlreiz Es tev vaicāju: „vai tu vēlies paildzināt savas ciešanas zemes virsū, Mans bērns, vai arī vēlies no rīta pamosties Manā Gaismā un Mūsu apskāvienos, tūkstošiem eņģeļu balsu ietverta, – vietā, kur tevi apņemtu drošība, godība un pats Mīļums?”
Ak, mans Dievs! Mana dvēsele slāpst un ilgojas pēc Tevis.
Es varētu vienkārši sacīt: „Nāc! Nāc un izglāb mani, lai es uz mūžīgiem laikiem priecātos Tavā tuvumā.”
Mana dvēsele kūst aiz mīlestības uz Tevi, un mans gars jebkuru brīdī būtu gatavs iekrist Tavās Rokās – ja vien es vēlētos, es jau varētu būt ceļā uz sava Dieva Namu, gaviļu pilnu saucienu, slavēšanas un līksmojoša pulka vidū – es jau tagad varu būt ar savu Dievu – mana prieka Avotu!
Tomēr es izvēlos būt par izsmiekla objektu mirušo valstībā, par viņu postošās vardarbības upuri. Nē, es neesmu bārene, jo Tu esi ar mani.
Raksti saka: „Ja cilvēks ir bez vainas, tad Tu, mans Pestītāj, dāvāsi tam brīvību.” Tu man šai mirklī esi dāvājis izvēles brīvību!
Svētais, es nevēlos neko sev pašai, jo Tu esi mani piepildījis ar dzīvību un prieku, Tu esi mani saistījis pie Sevis.
Tu esi Tas, Kurš esi ar maigu gādību nolūkojies katrā manas elpas vilcienā, lai Dziesma, kuru Tu vēlies izdziedāt, tiktu dziedāta daudzās tautās un nestu šīm tautām brīvību. Un Tu vari turpināt spēlēt Savu arfu, jo Zvērs beigās bailēs sarausies Tavā priekšā. Turpini mani lietot par izsmiekla objektu un liec man būt tur, kur vēl arvien valda krēsla un sajukums, aizved mani vietās, kur gaisma ir kā nakts melnums.
bet viņi taču tev uzmācas!
Lai tas notiek Tavam lielākam godam! Lai tā notiek, lai viņi man uzmācas.
Manu meitiņ, lai tad notiek, kā tu vēlies; Es tevi svētīju ar Mūsu Trīsvienīgā Svētuma svētību; tomēr pasaki Man: ko lai Es daru, kad Mans Tēvs atkal piecelsies kājās?
Kungs, atgādini Viņam par mūsu vienošanos.
dzirdot šos vārdus, Mana Sirds kūst … Mans atlikums, Es daudzus izglābšu caur tavu nožēlojamību un tavu nesavtību; atceries, ka ikviens pamudinājums tevī, kas pagodina Mani, nāk no Manis … tādēļ izvairies no sevis vērtēšanas … vēl pavisam īsu brīdi esi pacietīga; vai Es kādreiz būtu nolūkojies grēciniekā, kuram ir vajadzīga mīlestība, un nebūtu tam sniedzis Savu Sirdi? redzi, Es esmu tavs Draugs;
neviens nevar sacīt: „Kungs mums uzspiež Savas pavēles …” un tev, meitiņ, Es saku: „Es priecājos, ka neesi lauzusi savu līgumu ar Manu Tēvu; Es izmantošu tavu nesavtību, lai svētītu katru cilvēku virs zemes un vēl pirms posta dienas atnākšanas izlietu pār jums Savu Žēlsirdību; Es izliešu laipnības un lūgšanas Garu; Es tev saku – Es, Kungs, pārvērtīšu tevi cietoksnī, Es tevi darīšu stipru Manā Spēkā;
ak ... Mana Sirds priecājas tevī; ļauj mūsu skatieniem sastapties un uzgavilēt priekā! Es daudzus atvedīšu atpakaļ pie Sevis, un izklīdinātie beidzot atgriezīsies pie Manis … nāc, atbalsties Sava Prieka Dievā! nekad nezaudē drosmi! piemini Mani, ka arī Es, nesdams Savu Krustu, nokritu pie tās pašas zemes, kura nes jūs visus, tomēr tiku piecelts, lai pabeigtu Savu Darbu; tad mācies no sava Pestītāja – beigās tu būsi ieguvēja … Visvarenības elpa atkal tevi piecels; tavos smagajos pārbaudījumos Es smelšu dzīvības 1 pārpilnību; zini, ka tavs Tēvs atbildēs tev no Savas svētās Vietas, un Es Esmu tev līdzās …
Mans Tēvs…
šodien Es atdošu tevi tautām un būšu tavs Vairogs, kurš pārklāj un sargā … šodien tu esi vainagojusi Mani ar godību; varmācība un netaisnība aplenc nevainīgas asinis, un Mana Sirds bija gatava izraut tevi no Tirānijas varas – kā gan Es būtu varējis klusēt, noskatīdamies tavos vajātājos, kuri no slēpņa uzglūn tev un tavam padomdevējam? kā Es būtu varējis klusēt, dzirdēdams: „kā lai viņiem sadzenam pēdas un notveram viņus?” bet, lūk, mierinājums, kuru vēlos tev sniegt: 3 centies darīt labu, uzturi4 taisnību, Es esmu ar tevi … paliec uzticama, jo laiki ir ļoti ļauni; Es nevēlos, lai kādu dienu Man būtu jāsaka: „skatieties, te ir Mana meita, kura gluži viena guļ pie zemes, un nav neviena, kas varētu viņu piecelt;” tavas 1 nāsis Es esmu piepildījis ar Savu Spēku, un Es tevī aizdegšu liesmu, lai uzturētu taisnību …visu, ko tu dari, dari ar lēnprātīgu garu; 2 pat ja tava liecība netiek pieņemta, paliec mierā; neskaties ne pa labi, ne pa kreisi; daudzi celsies un paziņos, ka ir Manis sūtīti, 3 tomēr nepārdodies viņiem atkal … nebīsties, jo tev nenāksies piedzīvot kaunu; – kas attiecas uz tevi, Manu meitiņ, Es mierināšu tevi un visus tos, kuri uzticas Man; laiki ir ļauni, tomēr atceries, ka Radītājs ar lielu maigumu noliecas pār jums visiem; strādā ar mieru Manā Vārdā, izpušķo Manu Vārdu ar savu mīlestību un turpini stādīt Vīna dārzus izkaltušās zemēs; Es esmu tavs Tēvs, ļauj Man būt tavam mierinājumam, un atceries, ka Mana Mīlestība nekad tevi neatstās;
un tev, 4 kas saki: „Es iebilstu šādai netaisnībai, uz kuru nav atbildes, jo, kad es pret to vēršos, nekad netiek pasludināts spriedums; viņi ir laupījuši man godu …” – tev Es saku: ja tie noliedz tavus rakstiskos lūgumus, saglabā mieru … vai viņi būtu varējuši tev parādīt vēl lielāku godu? vai beigās, Mans draugs, Es neparūpēšos par Taisnību? Es esmu Kungs, un Mana svētība pieder tev; Es zinu, ka esi drosmīgs kaujas laukā, 5 tomēr šo godu atstāj Man; turpini dēstīt Manā Namā … Es rūpēšos par tavu svaigumu, lai tu, neskatoties uz cienījamajiem gadiem, turpinātu nest augļus; meitiņ, tava piekrišana, kuru izteici aiz mīlestības uz Mani, aizskāra Mani līdz asarām … svētīgi jūs esat, nabadzīgie, jo jums pieder Mana Valstība, un Es esmu Karalis jūsos … caur šo vājumu Es salauzīšu ļaundaru varu; 6 Mans bērns, Es tevi svētīju;
1 „Cēlās” t.i. – „piecēlās kājās”.
3 Mierinājums, kuru Viņš dāvā mums visiem.
4 Šie vārdi izklausījās kā „nezaudē”.
1 Tas attiecas uz tēvu O’Karolu.
2 Vienlaikus es dzirdēju arī vārdu „nelokāmība”.
5 Sajutu Dieva humoru, un mana sirds salēcās aiz prieka!.
6 „Mans spēks nespēkā varens parādās” (2 Kor 12, 9).
|
Saraksts pēc alfabēta 
