1995. gada 17. oktobris
Mans Kungs un mans Gans, vadi mūs un taisno mūsu ceļus. Mēs esam Tava aploka ganāmpulks, un es esmu paļāvības pilna, ka Savas uzticamās Mīlestības dēļ Tu noklīdušās avis citu pēc citas atvedīsi atpakaļ aplokā.
Tu, mans Gans, izvilki mani no šīs nekrietnās pasaules dziļumiem, lai ir svētīts Tavs trīskārt Svētais Vārds!
Manas dvēseles Atspirdzinājums, pilnīgais Skaistums, – Tavi vārdi ir saldāki par medu, tādēļ atver Savas Muti un pasludini Sava Likuma brīnumus, lai daudzi tiktu atbrīvoti.
Lai Tava uzticamā Mīlestība apmeklē visu Tavu radību, esi mums žēlīgs, esi augstsirdīgs un žēlsirdības pilns, lai mūsu acis atveras un mūsu skatiens pievēršas Tavam Trīsvienīgajam Svētumam. Āmen.
Es, Jēzus, tevi svētīju;
Satver Manu Vareno Roku, Es tevi vadīšu; Mani nebeidz iepriecināt iespēja tevi vadīt un būt tavas dzīves Ceļabiedram; vai redzi? Es esmu tev devis sirds brīvību – tu to gūsti Manā Svētajā Garā; tu tiec nomazgāta Viņa šķīstošajā Ugunī; kur ir Mans Gars, tur ir brīvība, jo tur ir arī atjaunotne un pārveidošanās Viņa Klātbūtnē; tu neesi piedzimusi no iznīkstošas sēklas, bet gan no Mana Gara; Manas Sirds prieks, atļauj Man tevi lietot kā Savu tīklu, lai ar tavu palīdzību Es daudzas sirdis ievestu šajā brīvībā;
mīli Mani un mierini Mani; Es esmu ar tevi, pagodini Mani un svētī Manu trīskārt Svēto Vārdu;
|