|
1995. gada 6. oktobris
Mans Kungs! Manām acīm ir tikusi dota privilēģija nolūkoties Tavā Godības pilnajā Majestātē. Tu esi mani apveltījis ar tik lielu žēlastību! Es, vismazākā no visiem, esmu saņēmusi tik lielu dāvanu – Tavu Majestāti un iespēju vērot Tevi Tavā noslēpumā.
Gudrības Avots, Tu pret mani izturies tik īpaši – labvēlības un nebeidzama maiguma pilns, Tu dāvā žēlastību atzīt trīskārt Svēto Dievu, apzināties Viņu kā Tēvu, kā Iemīļoto un kā Abba – Tēti.
Sapratnes Avots, tuksnešus tu pārveido dārzos, bet dzelkšņus un ērkšķus – augļu kokos. Neticami valdzinošs un pulsējošs, Tavs Godības pilnais Tēls apbur manu sirdi.
Padoma Avots, Mans Biķeri un Mans Dzēriens, kopš mūžības esošais Karali, Tu Savā laipnībā nemitējies Savai skolniecei darīt zināmus Tavus Majestātiskos padomus, tādēļ mana sirds kvēlo mīlestībā uz Tevi…
Viņa svētais Vārds ir Godība – vai kāds spēj Tevi pietiekami slavēt?
Spēka Avots, krāšņuma pilnais, kas mūsos iedves tik dziļu bijību, – vai Tu redzi, kādi mēs esam? Mēs esam pazemināti, vāji un trūkumā, mēs esam nožēlojamā izskatā, un tomēr piederam Tev – mēs nākam no Tevis… Vai redzi? Vai redzi, kā dreb mūs ceļi un cik novārguši mēs esam no Barības trūkuma? Vai redzi, cik daudzi no mums ir kļuvuši par apsmieklu cilvēku acīs?
Tādēļ nāc, Žēlastības Gars! Es lūdzu, lai Tava Majestāte atkal no jauna iedveš mūsos Savu Elpu un dāvā mums jaunu dzīvību. Ar vienu Tavu Vārdu pietiek, ko Tu izsaki pavēlēdams, un pasaule var tikt atjaunota!
Ak, Zinību Avots! Nāc un valdi pār mani, lai es spētu iedziļināties Dieva Noslēpumā;
Manas acis neko nav redzējušas un arī manas ausis nav neko dzirdējušas. Mans pieskāriens vēl arvien taustīsies nezināmajā, ja vien Tu neparādīsi man Savu Vaigu un neļausi Man sadzirdēt Tavu Balsi. Vai neesi pamanījis, cik ļoti es ilgojos pēc Taviem Pagalmiem?
Bijības Avots, kādēļ ir tik grūti Tevi satvert? Vai tādēļ, ka manas rokas ir tik aptraipītas? Kādēļ Tu izvairies no manis? Vai man ir lemts palikt nepilnīgai?
Tu vienmēr esi patiess Savos Apsolījumos – ir zināms, ka Tu atbrīvo cietumniekus, tādēļ es piesaucu Tevi! Dāvā man tādu pašu bijību, kāda bija Taviem svētajiem, lai kādu dienu arī es spētu svinēt Tavus varenos Darbus. Atbrīvo mani, jo tos, kas Tevis bīstas, Tu pasargā.
Bijības Avots, Tavu patieso mācekļu pazīšanās zīme, Tavas Valstības pērle, Baznīcas sirdspuksti un godbijība tās Noslēpumu priekšā – kā gan lai iegūstam Tevi uz mūžīgiem laikiem? Tu esi Viss…
Manas sirds rozes pumpurs, dāvā man žēlastību tikt uzskatītai par vienu no Tavām meitām. Bijība Tavā priekšā ir ikvienas gudrības sakne un ieejas durvis Mūžīgajā Dzīvē.
Ak, Godības Troni, jau kopš iesākuma Tu esi pacelts pāri visam, izrauj mani no visa ļaunā un parādi man To, Kurš Tevī sēž!
Es 1 izliešos pār tevi un pār ikvienu, kurš ilgojas pēc Manas trīskārt Svētās Gaismas; lai tevi glābtu un ievestu tava Tēva Mājās, Es piepildīšu tavu garu ar Savu Elpu; tev vēl nav dziļu sakņu, bet uzskati Mani par savu labāko Draugu, kurš tevi pasargās un neļaus tevi izraut no zemes; apburošais bērns, kad tu iesi, Es būšu tavs vienīgais Vadītājs, kad apgulsies – būšu tavs uzticamais Sargs; kad tu pamodīsies, Es būšu tavs priecīgais Ceļabiedrs; 2miers lai ir ar tevi; vai neesi lasījusi: „neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu;” 3 tad Es sacīju: „Vassiliki, tu esi saistīta ar Mani ar laulības saitēm Svētajā Garā, un Es tevi esmu audzinājis, – tu baudīsi Manu labvēlību un Manu Klātbūtni;” tādēļ Es esmu nācis, lai sastaptos ar tevi, un Es, meitiņ, tev saku, ka esmu apmierināts ar tevi kā no krūts atradināts bērns; Es esmu pilnīgi laimīgs; paliec Man uzticīga, atceries, ka esmu tavs Laulātais Draugs, tādēļ centies Man līdzināties, pat pieņemot verga stāvokli …
meitiņ, nakti un dienu Mans Vārds tiek zaimots, Manis Paša dēli un meitas Mani ievaino; Es tieku vajāts – dalies Manās ciešanās, kad esmu spiests ubagot pēc jūsu mīlestības; Es esmu spiests arī ubagot jūsu augstsirdību; dalies Manās ciešanās; šovakar daudzas no Manām ciešanu dvēselēm atvieglos Manu nastu …
Kungs, izskatās, ka lietas ir kļuvušas nekontrolējamas…
nesēro par Mani, bet gan par šo paaudzi … Es jūs neprātīgi mīlu, un, ja vien būtu iespējams jūs glābt no šīs Atkrišanas, Es vēlreiz ietu uz Kalvāriju; Man ir vajadzīga nesavtība un siltums, mīlestības pierādījums …
meitiņ, Es tev saku, ka nenožēloju Savu atnākšanu pie jums; Es redzu, cik nožēlojama ir šī paaudze un kādā trūkumā tā dzīvo; Manas Vissvētākās Sirds sāpes sniedzas pāri cilvēka saprašanai; tādēļ, Mana Vassula, Es vēlētos, lai tu uzpūstu kā liesmu visu, ko esmu tev devis, – Manas Sirds Dārgumiem ir jātiek nodotiem tālāk;
tev ir uzticētas rūpes par šiem Neizsmeļamajiem Dārgumiem, kurus Es biju saglabājis jūsu laikiem; izplati tos tālāk ar Mana Svētā Gara palīdzību; Tas, Kurš izglāba tevi, izglābs arī citus;
tavs Biķeris un tavs Dzēriens parādīs Žēlsirdību daudziem no jums, jo Es esmu nolēmis sapulcināt jūs visus kā avis un parādīt jūsu atpūtas vietu; kas attiecas uz jūsu lūgumiem – esmu nolēmis sūtīt jums Savu Svēto Garu no augšienes, lai jūsu tumsībā var atmirdzēt gaisma; nāciet, jūs visi, kas ilgojaties pēc Manis, un ēdiet Manu Vārdu; Mans Vārds ir bagātība, un jūsu dvēsele tad apbruņosies ar Manu Spožumu un Varenību; Mīlestība ir ar jums tagad un mūžīgi …
Kungs, izgrezno Savu radību ar Savu krāšņumu!
ja vien sadzirdēšu grēku nožēlas saucienu, Es likšu viņu sirdīs Mieru, bet viņu dvēselēs – Pestīšanu … nožēlojiet grēkus, un jūs saņemsiet piedošanas augli, piedodiet, un jūs iegūsiet miera un mīlestības augli; nāciet un nožēlojiet grēkus … Mana Tēva dusmas jau ir iedegušas Uguni, kura spēj sadedzināt visu pasauli!
vai redzi, meitiņ, šī paaudze ir nolēmusi paveikt negantības, par kurām runāja Mans pravietis Daniels; tā darīs šausmu darbus; kā gan lai Mans Tēvs neiedegtos dusmās? Viņš nepacietīs, redzēdams, ka Viņa Dēls tiek mīdīts kājām un piespiests pie zemes, to necietīs arī erceņģelis Miķelis; Svētais Miķelis celsies, un viņam līdzi arī viņa karapulki; Zvērs šodien izaicina Debesis, pat Manu Spēku!
tādēļ Tēvs sadedzinās šīs paaudzes noziegumus Ugunī – tā nāks pār viņiem tajā brīdī, kad viņi to pat nenojautīs; saskaņā ar Vārdu no Manas Mutes un Mana Tēva pavēli tagadējās debesis un zeme ir nolemtas ugunij; jūs daudzkārtīgi esat tikuši brīdināti par to, tomēr tā vietā, lai sludinātu šīs lietas, jūs pret tām esat cēluši apsūdzību; jūsu vājība ir jūs pārspējusi … 1 Es jums saku, kā Rakstos teikts: kad pienāks Mana Diena, „svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti; svētīgs ir cilvēks, kam Kungs nepielīdzina viņa vainu;” 2lūdzies, Manu meitiņ, par savu paaudzi; esi neatlaidīga, un Es tev dāvāšu Cerību; Es tevi svētīju; ic;
1 Jēzus šos vārdus sacīja, it kā runādams pats ar Sevi.
2 Rom 4, 7 – 8; Ps 32, 1 – 2.
|
Saraksts pēc alfabēta 
