Es Esmu; Miers lai ir ar tevi; vai tu šodien rakstīsi kopā ar Mums1?

jā, Mēs to vēlamies … ja tu, maziņā, paliec ar Mums, tu piedzīvosi ievērojamu izaugsmi, un vai tādēļ tu, kas piederi Vissvētākajai Trīsvienībai, esi gatava Mums kalpot? kalpojot Mums, tu Mums arī paklausīsi un pagodināsi Mūs;

dari Mūs pazīstamus caur to veidu, kādā Mēs esam nākuši pie tevis, bet pēc tam atļauj Mums izdziedāt caur tavu muti Mūsu jauno Dziesmu;2 tad tie, kuri vēl nav pasaules varu samaitāti, tiks ievesti Mūsu Neiznīkstošajā Gaismā; šodien Mēs tevi sūtām kā liesmojošu uguni, lai tu atdzīvinātu to mirgojošo liesmiņu, kura ir gandrīz apdzisusi cilvēku sirdīs;

 - Mūsu Klātbūtne šajā Aicinājumā ir piedošana, Mūsu Klātbūtne jūsu vidū ir – laipnība un maigums, tomēr drīz Mana Balss jūsu vidū būs dzirdama kā pērkona dārdi;

 - Mana Balss būs Taisnības balss, Es nākšu, lai šķīstītu zemi; šī šķīstīšana līdzināsies nelielai Tiesai, un tā būs taisnīga;

saki viņiem šādus vārdus: lai arī daudzus Es pats caur Savu Aicinājumu esmu atvedis atpakaļ pie ticības, tomēr zeme savā dumpīgumā turpina klīst projām no Manis, sausuma dēļ tā pamazām izkalst; ja šajās dienās Manas Acis nemitīgi lej asins asaras, tad tikai to dēļ, kuri, lai arī redzējuši Manu Godību, Žēlsirdību un Manu vareno iejaukšanos šajos pēdējos gados, tomēr vēl arvien padodas kārdinājumam lūkoties atpakaļ uz to, ko Es jau sen esmu vēlējies sagraut!

kur esat jūs, tie, kas skaitīja minūtes pirms satikšanās ar Mani? kur ir zudusi jūsu dedzība, ar kādu jūs agrāk aizstāvējāt Manu Vārdu un turējāt to svētu? jūs, kas agrāk bijāt tālu no Manas Sirds un nācāt pie Manis, sakot: „es esmu nevesels”, un Es jūs dziedināju, tomēr jūs atkal esat pievērsušies vienaldzībai;

Savās ciešanās Es saucu uz jums, bet tik daudzi ar nicinājumu noraida visus Manus brīdinājumus! Es saku: „nogādā Manus Vēstījumus visām pilsētām, lai tās izmaina savu dzīvi”, bet drīzāk Manu Balsi noslāpē tumsība, kas pārņēmusi Manas pilsētas … vai Man jūsu acīs ir tik maza vērtība? Es jūsos iedvesu dzīvu darošu garu – vai Es vairs neesmu vērtīgs jūsu acīs? tik daudzi no jums lasa un pārlasa Manus Vēstījumus, tomēr nedzīvo pēc tiem, jo jūs, Mani bērni, lasāt bez izpratnes;3

vienā mirklī jūsu sirds ir iedegusies un jūsu lūpas Mani slavē, bet nākamajā mirklī liesma jūsos jau ir apdzisusi;

 - kā tēvs izturas pret saviem bērniem, tik maigi Es esmu izturējies pret jums un esmu jūsu sirdīm atklājis to Neizsmeļamo Dārgumu, kas bijis paslēpts paaudžu acīm, bet ticis paglabāts jūsu Laikam – Laikam, kad pasaules aukstuma dēļ Zināšanas un Ticība tiks nicinātas; Mans Dārgums tika paglabāts beigu laikiem, kuros jūs dzīvojat, kad cilvēkiem viņu labsajūta un patika būs svarīgāka nekā Dievs, un paši sevi drīzāk nodos ļaunajam nekā labajam;

no Savas Vissvētākās Sirds Es pār jums straumēm izleju Savu Neizsmeļamo Dārgumu; kā ūdenskritums tas līst pār kalniem un piepilda ielejas, darīdams jūs stiprus mīlestībā un sagatavodams Manai Valstībai; Es esmu bijis kā strauts, kurš izšļācas aizās, gāžas lejup no kalniem un aicina pie sevis slāpstošo; šajos pēdējos gados Es esmu jums dāvājis visu, ko vien Debesis var dāvāt, tādēļ pasakiet Man – ko gan vēl Es būtu varējis darīt, lai jūs izglābtu, ko jau neesmu izdarījis?

Mani bērniņi, iesākumā Es jums devu Savu Likumu, lai tas jūs uzturētu dzīvus; Mans Likums līdz pat šai dienai netiek ievērots, jo jūs nedzīvojat Dieva mīlestībā; kamēr jūsos nav mīlestības uz savu Tēvu Debesīs, jūs nevarat arī mīlēt savu tuvāko un nevarat teikt, ka esat paklausīgi Baušļiem; kamēr jūsos nekļūst dzīvs tas, kas jums tika mācīts iesākumā, jūs vēl arvien neesat iesakņojušies Manī; kā jūs varat sacīt: „es dzīvoju Jēzū un manā Tēvā”? vai neesat dzirdējuši, ka divi vislielākie baušļi ietver sevī visu Likumu? Es jums nopietni jautāju: kāds labums ir cilvēkam, ja tas iegūst visu pasauli, bet pazaudē Mīlestības dāvanu? zaudēt Mīlestības dāvanu nozīmē zaudēt Dieva pazīšanu, jo, kam nav mīlestības uz Tēvu, tas jau ir pārkāpis visus Baušļus;

Es jums saku: ja jūsu mīlestība nekļūst dziļāka, nekā tā ir tagad, tad jūs nekad nevarēsiet iekļūt Manā Valstībā; iemācieties pagodināt Tēvu un mīliet Viņu, lai Tēvs un Es varētu jūsos ņemt Sev mājvietu; mācieties alkt un ilgoties pēc Tēva, lai jūsu dzīve kļūtu par nemitīgu lūgšanu; ja jūs sakāt, ka esat no Dieva, tad mīliet cits citu tikpat daudz, cik Es jūs esmu mīlējis, lai jūs dzīvotu Patiesu dzīvi Dievā;

vai visus šos gadus, kamēr Es esmu jūs mācījis, jūsu prāti nav aptvēruši Manu Godību? pavisam drīz Es atgriezīšos pie jums, tādēļ neuzdrīkstieties sacīt: „man vēl ir laiks izaugsmei”; nāciet pie Manis tūlīt pat un nožēlojiet grēkus! nožēlas auglis ir Mīlestība, tādēļ nāciet un mācieties būt žēlsirdīgi savā mīlestībā uz savu Debesu Tēvu; mācieties mīlēt ne vien savus tuvākos, bet arī tos, kurus uzskatāt par saviem ienaidniekiem; ja esat pret viņiem žēlsirdīgi, tad arī jūsu Debesu Tēvs parādīs jums žēlsirdību; Manā Saimē ir vieta vienīgi mīlestībai;

Es jūs esmu saucis vārdā, lai dotu jums Cerību; Es esmu atvēris Savu Vissvētāko Sirdi un devis jums visas tajā esošās Bagātības un Dārgumus, kurus gadsimtiem ilgi biju tajā apslēpis; Es esmu nokāpis no Sava Troņa, lai nostātos jūsu vidū ar Savu Sirdi Plaukstā un dāvātu jums visus tajā esošos Dārgumus; kad Es atvēru Savu Muti un runāju, jūs pārņēma izbrīna par Manu pilnīgo skaistumu; lai ierosinātu jūsu mīlestību un jūs pieceltu, Es dvesu pār jums Savu izsmalcinātāko smaržu; savas atgriešanās jaunības gados jūs brīvprātīgi atvērāt Man savu sirdi un lūdzāt, lai Es jūs vadu ar Savu Gana zizli, un Es to arī darīju; tomēr tikai nedaudzi no Mana ganāmpulka palika aplokā; jūsu pretošanās grēkam kļuva arvien vājāka; pamazām jūsu soļi aizklīda projām no Manas Sirds, un jūs strauji virzījāties pretim spītībai un maldiem …

jūs kļuvāt pārāk izlepuši, tādēļ ērkšķi un dzelkšņi nomāca mazo mīlestības stādiņu, kurš auga un Mani tik ļoti iepriecināja un pagodināja; kā gan varat sacīt, ka ievērojat Manus Baušļus, ja nesaudzīgi pārbaudāt savus tuvākos? Es un Mans Tēvs esam veikuši visu ceļu lejup no Debesīm, lai jums atgādinātu atvērt Mums savas sirdis un pieņemt Mūs vēl pirms Manas redzamās atnākšanas uz zemi; lūdzieties, lai šī Stunda jūs nepārsteidz nesagatavotus, ar akmenscietu sirdi; lūdzieties, lai, pienākot šai Stundai, jūsu gars nebūtu tukšs;

ar atvērtu sirdi nāciet pie sava Karaļa, un arī jūs varēsiet būt Viņa dievišķā Galda – Mīlestības – līdzdalībnieki;

---