|
1995. gada 26. februāris
(Indonēzija.)
Visvarenais Dievs, ar savām lūpām es atkārtoju vārdus, kurus biju dzirdējusi nākam no Tavas Mutes. Es tos runāju daudzām tautām, lai arī viņas līksmotos Tavā Klātbūtnē un priecātos par Tavu Likumu.
Neļauj man pamest novārtā vai aizmirst Tavu Vārdu, neļauj man aizmaldīties no Taviem Baušļiem… Atdzīvini manu dvēseli ar Savu Vārdu, mans Kungs.
Es tev dodu Savu Mieru;
Manu bērniņ, tu neesi bārene; Es Esmu, kas Es Esmu ir tavs Tēvs; tu neesi bezpajumtniece, jo Mana Valstība, Mans Spožums un Patiesība ir tavas mājas; tu nepiedzīvo barības trūkumu, jo Es pats ar Savu Roku piepildu tavu muti no Savas Mutes ar Savu Vārdu; ne scepteri, ne troņi nav augstāk stādāmi par Manu Vārdu, un kam tu pielīdzināsi Manas Bagātības?
Mana Vassula, reiz tu biji izsalkusi pēc Mana Vārda un Manas Sirds; vismaigākā Sirds no visu tēvu sirdīm sēroja, to bija piepildījušas bēdas un žēlums; cik daudzi no jums ir tādi, kāda agrāk biji tu! 2 un cik vēl daudzi Man būs jāpieceļ un tad jāpabaro … tomēr jau agrāk ir ticis pravietots, ka šajās pēdējās dienās Mana radība iekritīs bezdievībā un viņu sirdis kļūs aukstas, tas atstās ietekmi arī uz tiem, kuri Mani neatstums; ir teikts, ka šajās dienās Sātana vara palielināsies, tomēr Mana Žēlsirdība ir bezgalīga un Mana Līdzjūtība arī; no Sātana mutes nāk lāsti, bet svētība no Manas Mutes pārspēj viņa lāstus; Mana svētība ir Manas Mutes Vārds, kas dod gaismu jūsu tumsībā un tiem, kuri mājo nāves ēnas valstībā; Mana labvēlība ir pār jums visiem, tādēļ visu, ko Es šajās dienās daru, Es daru jūsu paaudzes pestīšanai;
meitiņ, tu, tāpat kā agrāk, sapulču laikā cilvēkiem stādi priekšā Mani; izgrezno Manu Namu, un Es izgreznošu tavējo; 1 atdzīvini Manu Namu, tāpat kā Es esmu atdzīvinājis tavējo; 2 ar savu mīlestību noglāsti Mani, savu Tēvu; strādāsim;
2 Atdzīvinājis mani garīgi.
|
Saraksts pēc alfabēta 
