|
1995. gada 23. februāris
(Daka.
Es lūkojos uz Kristus portretu.)
Skaistuma Avots, kā gan cilvēks var nesajust Tavu valdzinājumu?
Mēs esam tik grēcīgi, spējīgi vienīgi sagraut un iznīcināt, tomēr Tava Mīlestība mūs nekad neatstāj.
Mēs grēkojam, bet vēl arvien esam Tavējie, lai arī esam grēka aptraipīti, Tu tomēr turpini mūs mācīt. Savās kvēlajās ilgās dāvāt mums piedošanu Tu turpināsi mums sekot kā Mīlētājs, kurš seko savai saderinātajai, līdz to pilnībā ir ieguvis sev.
jā! uz ko gan Es nebūtu gatavs jūsu dēļ, lai pilnībā iegūtu jūsu sirdi!
jūsu Pestītājam ir vajadzīgs ļoti maz, lai Viņš justos laimīgs; viens vienīgs Man veltīts skatiens, un Es jau esmu prieka pilns; 3Es tevi varu darīt par Savu Īpašumu uz mūžiem, un Mana pilnīgā Vara pār tevi pārveidos tavu dvēseli kristāltīrā dimantā, kura mirdzumā nav pat traipa atblāzmas;
patiesi Es tev saku: ja nenomirsti savam „es”, tu nevari iegūt mūžīgo dzīvi, Es esmu Dzīvības gaisma; un tu, meitiņ, atceries: tavi brāļi un māsas vēl arvien ir tālu no Manas dievišķās Sirds, kura spēj viņus darīt dievišķus; viņi ir uz pazušanas ceļa, un Iznīcība viņus grauž, lai arī tie paši to neapzinās! radība! jums būtu tikai jāvēlas, un Es pār jums nonāktu kā Upe, kā neizsīkstošais Strauts no Manām Krūtīm; ic;
3 Es biju uzlūkojusi Viņa portretu ar mīlestību.
|
Saraksts pēc alfabēta 
