1995. gada 13. janvāris
Kungs, vai Tev šķiet, ka es runāju negribīgi? Vai es vēstīju par Taviem brīnumdarbiem tā, kā Tu to vēlējies? Jēzu?
Es Esmu; Mans atlikums, Es tev dāvāju Savu Mieru!
nekad nenoskumsti, ja durvis tavu acu priekšā tiek aizvērtas; Es esmu ar tevi, tādēļ neraizējies, Mans bērns; nav iespējams liecināt par Mani un nepiedzīvot vajāšanas; nekas no tā, ko dari, pat ja tas var šķist mazs un nenozīmīgs, nav veltīgs; tu aiz sevis atstāsi labi pamanāmas pēdas, un tur sākas Mans Darbs; maziņā, esi drosmīga, Es vienmēr esmu ar tevi … Mans Tēvs šādā veidā tev ir izrādījis Savu labvēlību;
Ko mēs šodien darīsim?
lūdzies, raksti un pielūdz Mani, tomēr nekad neaizmirsti arī par saviem ikdienas pienākumiem mājās – tie ir pievilcīgi arī Manās Acīs; tas ir tas, ko Es vēlos no tevis; Es tev došu spēku, lai tu spētu Mani pagodināt, paveicot visus šos darbus … tagad rakstīsim!
|