1994. gada 16. decembris
Es tev dodu Savu mieru;
nekad nepalaid vaļā Manas drēbes, pieķeries Manu drēbju vīlei … Mans Gars tev dāvās spēku, neatlaidību, drosmi un dedzību, lai aizdedzinātu arī citas sirdis; Es tev saku: neviens, kurš Mani pagodina, nav ticis Manis pievilts; neviens, kurš apūdeņo sausās un izkaltušās zemes, nav atstāts Manis neievērots; Mana Sirds ir pārāk jūtīga un šķīsta, lai netiktu aizkustināta; Mana laipnība un žēlsirdība noraugās tevī kā māte, kā tēvs uz savu bērnu, Es ievēroju ikvienu tavu kustību un rīcību;
Es tevi mīlu, nešaubies par Manu Mīlestību; tu esi Mana skolniece, un Es – tavs Skolotājs; Es neesmu tevi mācījis tikai tevis pašas dēļ – Manas Mācības ir domātas jums visiem … Gudrība ir tava svētā Ceļabiedre; ecclesia atdzims;
neatstāj novārtā pierakstīšanu – Mana Roka vadīs tavējo, un daudzi sadzirdēs Manu Balsi, jo tāda ir Mana Griba, un tas īstenosies; un tu, meitiņ, mīli Mani, ilgojies pēc Manis un raksti; esi Mana Atbalss, dari visu, kas ir tavos spēkos, bet Es izdarīšu pārējo;
|