Manu mazo bērniņ, Es esmu Jahve, tavs mūžīgais Tēvs; Es tevi esmu paņēmis tālu, tālu projām no šī trakojošā pūļa6 un ievedis tevi Savos Pagalmos; savā darbā esi neatlaidīga un upurē Man savus apspiedējus; lūdzies ar šādiem vārdiem:

„Tēvs, Savā Taisnībā izglāb mani no melīgas mēles. Dievs, Savā nebeidzamajā Mīlestībā steidzies man palīgā, atbildi man, Mans Jahve.”

tagad Es tev saku: Mans bērns, Mans bērns, pat ja tev pretim nostātos desmitiem tūkstošu Mana ienaidnieka sekotāju, nebīsties, jo Es esmu tev līdzās, lai tevi aizstāvētu; Mana Klātbūtne ir tavs Vairogs; kurš gan ir līdzīgs Man? ar ko gan tu varētu Mani salīdzināt? Mana Klātbūtne ir Krāšņuma un Majestātes pilna; lai neviens tevi nenomāc; tu, Mans bērns, atjaunosi Manas svētnīcas Manam godam;7 Es tevi neesmu sūtījis, lai tu iegūtu sev popularitāti, bet gan lai tu svētītu Manu Vārdu; Es tevi nepiecēlu no mirušajiem, lai tu iemantotu slavu, bet gan Es; Es esmu tev devis mācekļa mēli, lai tu dienu no dienas sludinātu Manu Pestīšanas Plānu …

ķeries pie darba, Mana sēkla, un Es būšu ar tevi; Es jau tagad esmu tevī aizdedzis liesmu, kuru apdzēst neizdosies nevienam; Es turpināšu tevī vairot Savus brīnumdarbus – Manā dārgumu krātuvē to vēl ir daudz; Mani brīnumdarbi atklāsies tevī ar tādu pašu spēku, ar kādu ienaidnieki tevi vajās: Mans Dēls parādīsies tavā vietā, atklādams Sevi apkārtējiem; vai kāds varētu žēloties, ka Es nerādu Savas Klātbūtnes zīmes? vai kāds vēl varētu apgalvot, ka Es Pats nenesu pestīšanu un dziedināšanu? vai kāds varētu sūdzēties, ka Es esmu apslēpis Savu labo Roku? kurš gan cits, ja ne Es šajā tuksnesī ir uzklājis ķēnišķīgā mielasta galdu?1 kurš spētu šai tuksnesī sašķaidīt klintis un remdēt jūsu slāpes pāri plūstošās ūdens straumēs?2 kurš gan cits, ja ne Es? paaudze, atver savas acis un palūkojies uz Maniem brīnumdarbiem; bet tu, meitiņ, tā kā esmu tevi darījis brīvu, ved Manus cilvēkus uz Manu Namu;

apvieno cilvēkus Manā Namā, kur arī viņi iegūs savu brīvību; vieno Manus ļaudis, lai tie kļūtu par vienu sirdi; seko šim norādījumam:

liec savām lūpām nest liecību par Manu Laipnību; atdzīvini dziestošo liesmu3 un turpini būvēt Manus altārus4 un Manu Namu; nevienam neizdosies ielenkt Manu telti,5 lai arī aiz citām teltīm6 ir paslēpušies satrakotu dēmonu leģioni, kuri vēlas izraut no tevis Manis dāvāto cerību un piepildīt tevi ar šausmām; tomēr slimība sagraus viņu miesas un tās pārklās tārpi … saņem Manu Mieru un nekad nemitējies lūgties par tiem, kuri vēl nav atgriezušies;7 Mana Sirds sāp, Mans bērns, jo Es redzu līdz pat zemes galiem, un tas, ko redzu, nesaskan ar Manas Sirds ilgām … jūsu Tēvam ir vara pār visu, izņemot jūsu brīvību … un cilvēks savu brīvību ir izmantojis nepareizi …

mīļotā, lūdzies, lai mirstošajiem vēl būtu laiks laboties; ikviena mīlestības lāse tiek izmantota viņu pestīšanai; daudzi no tiem, kuri guļ zem gruvešiem, patiesībā vēl arvien elpo,8 tādēļ lūdzies, lai Es atveldzētu viņu dvēseles; atceries, ka esi atbrīvota tādēļ, lai atbrīvotu no gruvešiem arī viņus;

nāc; Es, Jahve, tevi mīlu, Es tevi svētīju;

 

---