|
1994. gada 23. augusts
Mans Kungs?
Es Esmu; maziņā, saņem Manu Mieru;
Es nācu pie tevis, lai tavā sirdī rastu kādu mierinājumu; Manā Sirdī ir ļoti sāpīgs, grūti paciešams ievainojums … šodien Zvēra sekotāji zaimo Mani Manā Mīlestības sakramentā; Mīlestība ir nodota, apspļaudīta un samīdīta kājām – Es patlaban atrodos viņu grēcīgajās rokās; vai tu zini, ko tas nozīmē? Mans Mūžīgais Upuris ir viņu rokās; tie Mani nomētā ar akmeņiem un ir nozvērējušies izskaust Mani no Mana Tabernākula;
skaties! tuvu ir diena, kurā viņi oficiāli paziņos, ka Man vairs nav vietas Manā Tabernākulā, bet Manis vietā viņi tur ievietos tukši skanošu cimboli; … un pravieša Daniela pravietojums būs piepildīts;
meitiņ, nekad neļauj novājināties savai ticībai un uzticībai, nekad neguli, nekad nešaubies; dāvā Man atpūtu, Mana mīļotā, dāvā Man atpūtu … ic;
Paaudze! Tuvojoties Viņa Dienai, tev nav tiesību sacīt savam Pestītājam: „es guļu gluži viena uz zemes, un nav neviena, kas mani pieceltu”.
Kad pār tevi, paaudze, nāks uguns, kas tevi dedzinās un svilinās, likdama nokalst gan taviem dārziem, gan vīnogulājiem, tad nesaki vairs savam Pestītājam: „atnes man ko ēdamu vai dzeramu”, jo tagad tev bija jānožēlo grēki un jābeidz priecāties par ļaunumu.
Kas attiecas uz bezdievjiem, kuri zaimo mūsu Kunga Mūžīgo Upuri un kuru labākais draugs ir Nāve, – uguns pār jums nāks ar nevaldāmāku niknumu nekā jebkad agrāk, ja vien Kungs no jūsu mutēm nesadzirdēs nožēlas saucienu.
|
Saraksts pēc alfabēta 
