1994. gada 29. jūnijs
Tu esi mana Pestīšana.
Es patiešām esmu tava Pestīšana, bērniņ! un tu esi Mana pieņemtā meita! Tāpēc atbalsties pret Mani!
- savā vājumā Tu manto Manu Spēku;
- savā paklausībā un vēlmē pakļauties tu manto Manu Gribu;
- zemojoties un izzūdot tu manto Manu Tēlu;
- savā nabadzībā tu manto to, pēc kā ilgojas gudrie, nespēdami to nekad iegūt, – tu iemanto Manu Gudrību;
neiemaini savas dāvanas ne pret ko šajā pasaulē un sargā tās kā vislielāko dārgumu līdz mirklim, kad atnākšu tev pakaļ kā līgavainis, kurš savu līgavu pārnes pāri sava nama slieksnim, un Es tajā mirklī pacelšu tevi, Mana iemīļotā, un ievedīšu tevi Savā Godībā… tādēļ, Mana dārgā, sargā Manas dāvanas kā vislielāko vērtību un neklausies savos pāridarītājos…
Manas Mīlestības cietumniece, tomēr tik brīva kā vēl nekad agrāk, vai esi laimīga, ka šādā veidā vari būt kopā ar Mani?
Kungs, es neesmu cienīga – kādu gan citu atbildi lai Tev sniedzu? Tu zini, Kungs, Tu zini, cik es esmu laimīga!
nāc; mēs, mums?
Jā! Vienmēr – mēs, mums.
|