Es Esmu… kādēļ tu izvairies no Manis kā ēna?

nebīsties, jo esmu tev līdzās; atļauj šīm lietām notikt, jo caur šo upuri Es sev iegūstu tās dvēseles, kuras ir ceļā uz pazušanu; ak, Vassula... kādu dienu Es tev parādīšu nepārredzamo pulku dvēseļu, kuras esmu izglābis caur brūcēm, ko tevī atstāja neslavas cēlāji, un caur taviem gandares darbiem… Mana Mīlestība uz dvēselēm pārsniedz cilvēcisko saprašanu, un Es tev saku – Es esmu tik ļoti izslāpis pēc grēcinieku dvēselēm! kā Es varu palikt vienaldzīgs, Mana Vassula? kā? kā lai mierīgi noskatos, kā tautu tautas atkrīt no Manis un iekrīt dumpīgumā? pašreizējais dumpīgums ir pat lielāks par agrākos laikos pieredzēto Lielo Sacelšanos;1 vai gans var atstāt Savu ganāmpulku? Es esmu jūsu Gans un Es mīlu Savu mazo ganāmo pulciņu;

tagad mēs abi turpināsim mūsu kopīgo sadarbību; tavs darbs nav veltīgs, un Mana Sirds priecājas ikreiz, kad tavas lūpas izsaka Manu Vārdu; ikviena Manas Sirds šķiedra tevi mīl;

…nāc, atbalsties pret Mani un remdē Manas slāpes, vedot pie Manis dvēseles, savukārt Es turpināšu tevi sūtīt pie visām tautām pasludināt tām Manu Mīlestības Dziesmu; un pār tevi, Manas mirres, Mana ēna apliecinās Manu Klātbūtni, jo tevi pavadīs Manis dotās zīmes;

tagad nāc;

 

---