|
1994. gada 24. jūnijs
(Kongress Otavā. Pirms tikšanās ar jauniešiem: viņiem paredzētais vēstījums.)
Ak, Kungs! Mana Dzīvība, mans Prieks un mans Smaids, mana Pilnība un mana Klints, mana Pestīšana, manas saldās Mokas… liec Savām bultām lidot uz Tevis izvēlēto mērķi…
Ceļā, kuru Tu man biji paredzējis, es piedzīvoju Tavu Klātbūtni… Atalgojums, ko sniedz Tavas bultas, kad tās sasniedz mani, kā arī iespēja iet šo ceļu kopā ar Tevi piepilda manu dvēseli ar dzīvo ūdeni… Ko gan vēl es varētu Tev lūgt?
atklāj šai samaitātajai paaudzei Manus brīnumdarbus un Manu laipnību; Es tieku pagodināts ikreiz, kad tu ar mīlestību izrunā Manu Vārdu; Es mīlu tevi, Manu skolniecīt… pasaki viņiem, 3 lai tie atļauj Man kļūt par viņu personisko Skolotāju, viņu labdari un vadītāju, par viņu padomdevēju, bet pāri visam – par viņu Svēto Ceļabiedru; Mans Likums ir Mīlestības Likums, Mans Likums ir Cerības Likums, tomēr ļaunais gars noliedz Patiesību; Mans bērns, ja vien tu vēlies, tevi mācīs Manis Paša Mute! nekaunies atzīt savus grēkus, jo Man sagādā lielu prieku iespēja tev piedot; pret tavām vājībām Es izturēšos ar maigumu, jo Mana Mīlestība uz tevi ir bezgalīga;
Es tev saku: patiešām drīz, pavisam drīz Dievs nāks, lai mājotu jūsu vidū; Es svētīju ikvienu no jums, apzīmēdams jūsu pieres ar Savas Mīlestības Nopūtu;
|
Saraksts pēc alfabēta 
