1994. gada 17. jūnijs
Nāc, Kungs, nāc un pārveido mūsu grēcīgumu Savā pilnīgajā Attēlā – mēs taču esam tik tālu no visa tā, ko Tu sauc par pilnību!
Vai tādi, kādi esam patlaban, mēs varētu reiz varētu ieiet Tavā Valstībā? Kungs, man Tevis ļoti pietrūkst…
saņem Manu Mieru;
Es esmu Vīna koks, bet tu esi daļa no Manis; atļauj Man tevi padzirdīt ar Savu sulu, un tu dzīvosi! Es esmu tevi mācījis ar Gudrību, lai tu svētumā nestu augļus; meitiņ, paliec Manī; neesi vairs tik pārsteigta; 1
atceries, ka tiks pateikts viss, ko Es vēlos jums sacīt, un visi tie, kuriem ir jādzird, dzirdēs; Es priecājos, ka varu ar tevi dalīties Savās iecerēs; šis nav tavs darbs, bet gan Manējais; šī darba piepildīšanai Man ir vajadzīgas vienīgi tava griba un piekrišana; vai tu vēl arvien esi gatava turpināt būt par Manu vēlmju instrumentu?
Jā, Kungs… Tu zini, ka vēlos palikt ar Tevi.
meitiņ, Es tevi svētīju, Es mīlu tevi; Mana Sirds, dzirdēdama tavu piekrišanu, gavilē; Es par to nešaubījos, tomēr Man patīk dzirdēt šos vārdus no tās, kuru esmu augšāmcēlis; ic;
1 Dažkārt es ar prātu nespēju aptvert, kā šie Viņa Vēstījumi tik īsā laika posmā ir spējuši izplatīties tik plaši. Nespēju aptvert arī Viņa man dotās dāvanās.
|