1994. gada 7. aprīlis
Kad Es vēl nespēju izprast šo noslēpumu, jo līdz pat šai dienai tava izvēle Savas ieceres īstenošanai man paliek noslēpums, es zinu tikai to, ka viss, kas ar mani ir noticis un vēl arvien notiek, ir Tavu Vareno Roku darbs!
Visvarenais, Tu iznāci no Savām Svētajām Debesīm un ar Savu Paša labo Roku guvi uzvaru pēc uzvaras. Ak, Kungs…
Es Esmu;
Es esmu tev līdzās, nebīsties, Manu bērniņ; atļauj Man turpināt Savu Vēsti un piepildīt tevī Manus nodomus – vai tu esi laimīga, esot kopā ar Mani šajā veidā?
Ļoti laimīga!
mīļotā, Manas Dvēseles mīļotā, saņem Manu Mieru; grūtības, kuras tev nākas panest, ir paredzētas, lai kompensētu tavas paaudzes nevēlēšanos darīt labu; Man ir vajadzīgas upurgatavas dvēseles, kuras spētu gandarīt, un tu, Mans bērns, tik nesavtīgi esi devusi savu piekrišanu…
Es piederu Tev un tāpēc – aiz mīlestības – es esmu devusi Tev savu jāvārdu…
tu esi Manās Rokās, un tādēļ tev ne no kā nav jābaidās; Es tevi pēc Savas labpatikas izmantošu Savu Nodomu īstenošanai un pavēršu ceļu tavā priekšā; Es un tu – kopā, saistīti ar mīlestības saitēm – mēs dosimies, lai gūtu uzvaru pār neticīgu tautu; pār tavu tikšanos Rumānijā tiks izlieta žēlastība;
dārgā maziņā, nekad neaizmirsti, ka Es, Jēzus, esmu ar tevi; Es tevi mīlu, Mans Īpašums, Mans atlikums; Mīlestība nemitīgi ir tev līdzās;
Es tevi svētīju, nāc…
|