Svētā Euharistija

Vassulas pārdomas

“Manai Euharistijai tiek piešķirta arvien mazāka nozīme" (2000. gada 6.oktobris)

Būt līdzdalīgam Euharistijā nozīmē kļūt līdzdalīgam gan tajā Kristus Miesā, kas piedzima no Jaunavas, gan arī Viņa Miesā, kas ir Baznīca. Ir zināms, ka cilvēkam, kurš ar cieņu un ticību piedalās Euharistijā, šis noslēpums dāvā dievišķību. Ja vien mēs Kristus miesu neēdam necienīgi un tādejādi neliekam nākt pār mums lāstam, tad ticam, ka piedaloties Euharistijā, mēs piedalāmies mūžīgajā dzīvē.

Kristus Komūnijā mums atdod pats Sevi – Savu miesu un kaulus – tas patiešām ir ēdiens, kuru Viņš mums piedāvā. Vienlaikus, caur Komūniju, Viņš mūs dara par vienu veselumu ar Sevi. Kungs mūs dievišķo, jo mēs esam Viņa miesas locekļi – miesa no Viņa Miesas un kauls no Viņa kaula.

Komūnija ir augšāmcelšanās mūžīgajai dzīvei. Tie, kuriem ir mūžīgā dzīve ir tie, kurus Kungs ir apsolījis augšāmcelt arī pēdējā dienā. Jēzus, Dieva Dēls, skaidri pasaka to, ka vienotība, kura mums būs ar Viņu, kad pieņemsim Komūniju, ir līdzīga tai vienotībai un dzīvībai, kādu Viņš saņem no Sava Tēva.  Saskaņā ar žēlastību – kad mēs ēdam Viņa miesu un dzeram Viņa asinis, tāpat, kā Viņš Savā dabā ir vienots ar Tēvu, tāpat arī mēs esam vienoti ar Viņu un dzīvojam Viņā.

Kungs sacīja: “Es esmu Maize, kas nonāk no Debesīm”. Viņš nesaka “kas nonāca”, jo šādi vārdi raksturotu tikai vienreizīgu notikumu. Ko Kungs saka? Viņš saka: “kas nonāk no…” Tas nozīmē, ka Viņš ir Maize, kas vienmēr un nemitīgi nonāk tajos, kuri ir tā vērti, tas nozīmē, ka šis Upuris tiek upurēts ikvienā mirklī, arī tagad.

Ar prāta acīm jums vajadzētu redzēt, ka šis pieticīgais maizes gabaliņš, Debesu dievišķots, ir patiesais Dievs, mūžīgās dzīves maize un dzēriens. Svētais Gars ir Tas, Kurš maizi pārveido Kunga miesā, bet vīnu – Viņa Asinīs, pilnībā dievišķojot abas šīs substances.

Tātad – Kungs Sevi atdod nesavtīgi un pilnībā, Viņš mūs svētdara un sagatavo mūžgajai dzīvei, Viņš mūs pāŗklāj ar nemirstības mirdzumu, dāvādams mums dedzīgu vēlmi Viņu pielūgt. Kristus ir klātesošs Euharistijā, Viņš tajā ir klātesošs gan ar Savu dievišķību, gan ar cilvēcību. Tādēļ svētīti ir tie, kuri bieži saņēm Komūniju, jo viņus katru dienu pabaro pats Kristus. Neredzamais Dievs kļūst redzams, nesasniedzamais – sasniedzams.

“Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos Kristus par Euharistiju saka:

“Lai izglābtu visus šīs zemes pazemīgos, kuri Mani pieņem un dotu tiem neiznīcīgo dzīvi, Es jūsu dēļ kļuvu Maize, kas var sevi atdot. Komūnijā es svētdaru visus, kuri Mani pieņem, Es viņus dievišķoju, darīdams par miesu no Manas Miesas un kaulu no Maniem kauliem. Ņemot dalību Manī, dievišķajā, Es un jūs, mēs kļūstam viena, garīgi vienota miesa. Mēs kļūstam par vienas dzimtas locekļiem un šādā veidā, caur līdzdalību Manā dzīvē, Es jūs varu darīt par dieviem… Es dievišķoju cilvēku ar Savas dievišķības palīdzību.” (2000. gada 16. oktobris)

Kungs Jēzus aicina mūs visus nākt Viņu pielūgt Vissvētākajā Sakramentā. Ja jūs sakāt: “Man nav laika” vai arī: “Vai tas tiešām ir tik svarīgi?”, tad tas ir tāpat, kā pateikt labākajam draugam: “Man nekad nav laika atnākt pie tevis ciemos”. Jūsu draugu tas aizvainos. Bet, ja jūs sacīsiet: “Vai tiešām tas ir tik svarīgi aiziet pie tevis ciemos?”, viņš apvainosies vēl vairāk. Tas būs tik sāpīgi, ka jūsu draugs ne vien jutīsies aizvainots, bet vairs neticēs, ka jūs vispār vēlaties viņu redzēt. Arī ar Kungu ir līdzīgi.

Saskaņā ar Rakstiem, pirmie, kas uz ceļiem pielūdza Jēzu, bija gani un trīs gudrie, kuri bija atnākuši no tālas zemes, lai pagodinātu Kristu.

Ģetzemanē, kur Viņš agonijā pielūdza Tēvu, Jēzum līdzās vajadzēja būt mācekļiem – Viņš tiem bija lūdzis palikt nomodā un lūgties. Bet, kā jūs zināt, miegs guva virsroku un Jēzus skumji nopūtās: “Vai tiešām jums nepietiek spēka stundu palikt ar Mani nomodā?”

Kungs saka, ka mūsdienu pasaule dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu. Atkrišana ir tik spēcīga kā vēl nekad agrāk un pasaule nepievērš uzmanību Dieva likumam un norādījumiem. Pasaule atsakās pagodināt Dievu tā vietā pati tēlojot Dievu un godinot vienīgi sevi. Cilvēku laiku piepilda viņu aizraušanās un nodarbes, un viņiem neatliek ne brītiņa, lai būtu kopā ar Dievu un uzņemtu sevī Viņa mīlestību. Mēs dzīvojam laikmetā, kad labais ir pārveidots ļaunumā. Mēs dzīvojam laikmetā, kad pasaule ir atsalusi pret Deva Mīlestību, pilnībā veltījusies bezdievībai un materiālismam – materiālās vērtības cilvēkiem ir kļuvušas par dieviem.

Jēzus patiešām nemitīgi mājo Tabernakulā. Tu saki, ka mīli Jēzu? Tad pierādi savu mīlestību laiku pa laikam dodoties uz Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Pat, ja tev nav ko teikt, parādi savu mīlestību ar vienkāršu savu klātbūtni, jo Jēzus novērtē visu. Viņš novērtē tavu klātbūtni un pateicībā ieved tevi Savā Vissvētākajā Sirdī, Viņš tevi maigi apskauj un māca tevi iemīlēt Viņu pēc iespējas intīmākā veidā.

“Esiet Man patīkami un izmainiet savas dzīves.  Svētīgs ir cilvēks, kurš pārdomā vārdus, kurus Es tam šodien saku, svētīgs ir tas, kurš ieskatās savā sirdī un pārbauda savu dvēseli, jo Es viņu augšāmcelšu. Svētīgi ir tie, kuri nāk pie Manis kā muitnieki, atzīdami savas vainas, jo tās ir sirdis, kurās Mans Vārds var dzīt saknes un nest augļus. Un Es noņemšu plīvuru no viņu acīm, lai viņi no sirds saprastu, ka vienīgais, kas Man ir vajadzīgs, ir mīlestība. Mīlestība un pielūgsme… Mīļotie, vienīgais, ko jums lūdzu ir mīlestība svētumā. Es meklēju tavu sirdi… Mīlestība gaida, nāc un pielūdz Mani…” (1989. gada 1. jūnijs)