True Life In God - Vassula Ryden arrow Saraksts pēc alfabēta

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Eamnuēla dziesma.
1993. gada 11. novembris
miers lai ir ar tevi; ar tevi runā tavs Kungs, un Sava Goda dēļ Es atklāju Sevi tev un tavai sabiedrībai!2 nāc, nāc un dziedi Man dziesmu;
Kungs, es nezinu, ko dziedāt…
tu nezini, ko dziedāt? tad atļauj Man kopā ar tevi pierakstīt šīs dziesmas vārdus; un pat tad, ja tu šos vārdus nolasīsi skaļi no visas sirds, to intonācija Manās Ausīs pārvērtīsies melodijā; raksti:
Nāc, Emanuēl, nāc, mans Iemīļotais un atdzīvini manu dvēseli! Nāc un piepildi manu dvēseli ar dzīvību!
Tēva Iemīļotais, es atvēru savas sirds durvis – vai man vēl ļoti ilgi jāgaida, pirms Tu ienāc manā istabā? Pat Tava Klātbūtne vien manā sirdī atstās aiz sevis vissmalkāko smaržu aromātu, jo Tava Mīlestība dziedinās manu nožēlojamo dvēseli;
Mīlestības Gars, dāvā man tikai vienu žēlastību – dalīties Tavā Mīlestībā.
Nāc, Emanuēl, nāc, mana Pilnība, nāc un savaldzini manu dvēseli, lai trūkums nepārņemtu manu nožēlojamo sirdi.
Tēva Iemīļotais, Tu esi tik skaists!
Visaugstā Dēls, kurš gan ir Tev līdzīgs?
Nāc un liec mani Tavās Pēdās. Mēs kopīgi iesim šo ceļu, mēs kopīgi sekosim zīmēm, ko nolikusi Tava Tēva Roka, un kuras vada mūs uz Iepriecinājumu dārzu.
Iemīļotais, kā viena sirds un viena dvēsele mēs sekosim saldas smaržas piesātinātajām pēdām pa ceļu, kuru Tēvs ir sagatavojis man. Lai mani iedrošinātu, manu ceļu Viņš ir izklājis ar safīriem, bet manis mierinājumam man visapkārt ar eļļu ir uzrakstījis Savu Svēto Vārdu.
Tēva Mīļotais, no kura Rokām kopš augšāmcelšanās vēl arvien turpina tecēt mirres, nāc un ar vienu vienīgu Savu Acu skatienu savaldzini manu dvēseli.
Ar to man pietiek, lai dvēsele mājotu mierā, bet acis līksmotu Tavā Klātbūtnē.
Mana dārza Dvesma, manas dvēseles Avots, cēlās Mīlestības Strauts – visā pielūdzams un Svēts, un visa augļu pilnība nāk no Tevis. Izlej pār visu cilvēci Savu Garu un parādi Savu Lielo Mīlestību kā Debesīs, tā arī virs zemes;
Tēva Mīļotais, Tu patiešām esi Visskaistākais – ar ko gan lai salīdzinu Tevi, mana Dzīvība?
Tu līdzinies vīraka dūmu stabam un vizošas Gaismas staram, un vistīrāko mirru smaržai.
Kungs, Tava Klātbūtne visā tās Godībā nostājas man priekšā... un, ak, it kā es būtu karaliene, Tu mani esi piecēlis, lai apskautu manu dvēseli, smalkjūtīgi čukstot man ausī Savu Mīlestību: „Manu dūjiņ, Es esmu slims aiz mīlestības uz tevi.
Es nokāpju no Debesu augstumiem, lai tevi apciemotu. Es esmu nolicis pie malas Savu Kroni un atstājis Savu Troni. Tikai vēl īss mirklis, pavisam mazs brīdis, un Es vairs nekavēšos – karogs tiks pacelts, un Es atjaunošu tevi un atdošu tev atpakaļ tavu dievišķību.
Mana mīļotā, Es pasmelšu ūdeni no Dzīvības akas – to Ūdeni, kurš ir par brīvu tev, kas esi izslāpusi pēc Manas Mīlestības.
Manas Dvēseles iemīļotā, tavs Karalis neatpūtīsies ne mirkli, līdz tu Viņam neatļausi apzīmogot savu dvēseli ar Viņa dievišķo Skūpstu, Viņa Mutes Skūpstu.1 Vai tu neesi ievērojusi, ka ik reizes, kad tu šaubies par Manu Mīlestību, saule satumst?
Visdārgākā dvēsele, tuvojies Man, un Es izliešu pār tevi neskaitāmas Manas Vissvētākās Sirds bagātības.
Es tās esmu paglabājis tev vienīgajai, jo vēlējos darīt tavu dvēseli skaidru kā pavasari, esmu vēlējies to pārveidot par ziloņkaula torni, par Debesīm Man vienīgajam.
Vai tu neesi sapratusi, kā esmu tevi uzpotējis Sev? Ļauj man atkal no jauna sadzirdēt tavu balsi …”
Dieva Svaidītais, cik varens Tu esi Savā mirdzumā. Dieva Upura Jērs, Savu eņģeļu un visu svēto ieskauts. Neviens nespēj Tev pretoties, Tēva Atspulgs, trīskārt Svētā Gaisma, Viens Trijās personās un Trīs Vienā Gaismā. Tu esi spožāks nekā tūkstošiem sauļu … Kā gan esmu tikusi atrasta par cienīgu uzlūkot Dēlu, bet Dēlā – Tēvu?
„Vai gan neesi dzirdējusi, Manu dūjiņ, ka dzīves pabērni līksmosies Manī, bet visnabagākie gavilēs Manā Klātbūtnē? Vai neesi pamanījusi, ka izjūtu īpašu vājību uz grēciniekiem un Man sagādā prieku pamācīt nabagos?”
Mans Dievs, mans Dievs!
Kurš paceļas kā rītausma, atmirdzēdams mijkrēslī kā rīta zvaigzne? Kurš ir skaidrāks par saules rotātu mēnesi, un Kurš ir plaši atvērtie Vārti uz Viņas Sirdi?
„Viņa ir Debesu Karaliene, Viņa ir Mana Māte un jūsu Māte – vismīļākā no sievietēm, skaista kā Debesis un mirdzoša kā Mana Godība. Nav neviena, kurš būtu tik pilnīgs kā Viņa, Manas Dvēseles Iepriecinājums. Viņa ir Sieviete, kuras galvu rotā kronis no divpadsmit zvaigznēm, Viņa ir Manas Godības Trauks, Manas mūžīgās Gaismas Atspulgs. Viņa ir Tā, kuras klātbūtne Manos pagalmos aizēno visu zvaigznāju gaismu.
Viņa ir Patiesās Gaismas Trauks, kurā, dzīvodams mūsu vidū, mājvietu guva Iemiesotais Vārds. Viņa ir Žēlastība Žēlastībā un visu psalmistu vissaldākā Dziesma.
Viņa ir Mana Prieka iemesls, Mans Gods un Mans Lepnums. Viņa ir Debesu Vārti, kas norāda Maniem bērniem ieeju Manā Valstībā. Viņa ir Mans Šedevrs, jūsu Mierinātāja mierinātāja, jūsu Pestītāja līdzatpestītāja, Mana Svētā Gara Līgava.
meitiņ, Es nerimšos, līdz nebūšu arī tevi ievedis Savas Mātes namā, Tās, Kura Mani ieņēmusi, istabā, jo Es vēlos arī tev atklāt Viņas skaistumu; tad tev pēkšņi, kā zibenim uzplaiksnot, atklāsies visi tie noslēpumi, kuri līdz šim tev likās kā dziļa noslēpumu aka; Mana iemīļotā, un tu sapratīsi, kādēļ saulē tērptā Sieviete tādā tumsas brīdī nonāk no Maniem pagalmiem pie visiem jums; Manu dūjiņ, lūkojies uz priekšu, tev jāskatās vienīgi uz to, kas ir tev priekšā;
Es atgriezīšos pa to Ceļu, kuru esmu ieminis, Mana mīlestība, Es nākšu atpakaļ un pats rūpēšos par Savu Vīna dārzu; Emanuēls būs ar jums;” (Beigas.)
… vai tev patīk?
Ļoti!
tad svētī Mani, slavē Mani un mīli Mani…
Tavs Vārds lai top svētīts un slavēts, lai Mīlestība mums iemāca Viņu mīlēt. Lai mēs iemācāmies Tevi meklēt sirds vienkāršībā, lai Tavs Svētais Gars piepilda visu pasauli. Neļauj novīst nevienam no Taviem ziediem, bet, ak, svētumu Svētums, palīdzi tiem visiem uzziedēt un izplatīt sev apkārt jauku smaržu, lai Tevi pagodinātu.
 


2 Bieži vien Kungs mani it kā liek izzust un Pats atklāj Sevi cilvēkiem.
1 Dz 1, 1.
 
 
 
Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009