|
1993. gada 18. septembris
(Krīzes laiks Krievijā, Maskava.)
Kungs?
Es Esmu; Miers lai ir ar tevi;
Vassula, atceries, ka Es tevi vadu, un tādēļ tev nav jābaidās; tomēr neaizmirsti piebilst, ka viņiem 1 būtu jāveltī sava zeme Mūsu Abu Sirdīm… tad nāks uzvara; Es nākšu pie viņiem un apūdeņošu ar Savu Garu viņu izkaltušo zemi, tomēr tas nenotiks bez pārbaudījumiem2 un upuriem; Es, Kungs, tev saku, ka smeļu Savu Godu ikvienā grēku nožēlas pilnā sirdī; palieciet Manī un atļaujiet Man ikvienā no jums piepildīt Savus nodomus; 3Es svētīju ikvienu no jums; ic;
1993. gada 21. septembris
(Maskava.)
Kungs, tā kā lūdzi, lai es pasaku krieviem, lai viņi savu zemi velta jūsu Abu Sirdīm, tad, ja tas ir iespējams, nodiktē man, lūdzu, šo lūgšanu. Kungs, vai Tu to izdarīsi, lai es to varētu viņiem aizsūtīt?
Manu bērniņ, esot kopā ar Mani, tev nevajag vilcināties; 4 no visas Sirds Es došu tev šo lūgšanu; raksti: „Tavā Vārdā izteiktajos pravietojumos izraudzīti, Kungs, mēs zinām, paļaujamies un ticam, ka visdrīzākā nākotnē Tava Vissvētākā Sirds un Marijas Bezvainīgā Sirds uzvarēs.
Tāpēc sirds pazemībā mēs nākam, lai veltītu sevi, savas ģimenes un zemi Jūsu Abu Svētajām Sirdīm.
Mēs ticam, ka, veltījot Tev mūsu zemi, tauta pret tautu vairs nepacels zobenu, un šajā zemē vairs negatavosies karam.
Mēs ticam, ka, veltījot mūsu zemi Jūsu Abu mīlošajām Sirdīm, iznīks cilvēciskā iedomība un lepnība, bezdievība un sirds nocietināšanās, bet ikviena ļaunuma izpausme tiks aizstāta ar mīlestību un labumu.
Mēs ticam, ka Jūsu Abu Sirdis nepretosies mūsu nopūtām un vajadzībām, bet gan, degot Mīlestības Ugunī, mūs uzklausīs, dziedinās mūsu dziļākās rētas un dāvās mums mieru.
Ak, Jēzus Vissvētākā Sirds un Marijas Bezvainīgā Sirds, uzpūtiet mums vienu jūsos kvēlojošo dzirksti, kura aizdegtu mūsu sirdis, bet mūsu tautu darītu par pilnīgu Tava Svētuma Mājokli. Mājojiet mūsos un mēs – Jūsos, lai caur Jūsu Abu Sirdīm mēs varētu atrast Mieru, Vienotību un Atgriešanos. Āmen.”
Vassula no Manām Ciešanām, Es esmu ar tevi; Es esmu Vienīgais, Visvarenais, Nesatricināmais, Uzticamais un Patiesais; „Āmen” tevi pavada;
uzklausi Mani: scepteri un troņi nekad nav Mani iespaidojuši, un tieši tādēļ Gudrība izvēlas dāvāt Savu labvēlību nabadzīgajiem un nemācītajiem; Mans Svētais Vaigs atklāsies, pateicoties tavam niecīgumam; Es palikšu mūžīgā piemiņā tiem, kuriem labprāt esmu Sevi atklājis; 5Es atklāšu Sevi jūsu sabiedrībai un nenoliegšu, ka Es Esmu ir „Patiesas dzīves Dievā” Autors – arī tā 6 ir Visaugstā Dieva dāvana… tu, Mans bērns, pagodini Mani, savu Dievu, sanāksmēs bezbailīgi atklājot Manu Varenību; izpaud pravietojumus, kurus Es Pats tev esmu atklājis, un Es likšu tiem kā zibenim aizsniegt visas četras zemes malas; esi nesavtīga, veltot Man savu laiku, un dodies turp, kur ir nepieciešama palīdzība; nekad neesi neobjektīva; tagad ej ticībā un esi lieciniece uz mūžīgiem laikiem, bet Es, Kungs un Svētais, vienmēr turpināšu uzturēt sarunu ar tevi; jā, arī šādā veidā! 1 nāc;
2 Pēc četrām dienām, 22. septembrī, krīze Krievijā sasniedza savu kulmināciju.
3 Attiecas uz tēvu O’Karolu, tēvu Rolfu un I.
4 Es vilcinājos to lūgt Kungam.
5 Jēzus vēlas pateikt, ka, palīdzot man būt niecīgai, Viņš atklājas tikšanos laikā.
6 Jēzus atklāšanās parādībās.
1 Jēzus piemetināja šo teikumu, jo es nesapratu, ko Viņš bija domājis ar vārdu „saruna”, – mutisku sarunu vai sarunu rakstiskā veidā.
|
Saraksts pēc alfabēta 
