1993. gada 3. septembris
(Kopenhāgena, Dānija.)
Kungs?
Es Esmu; nebaidies, Es esmu tavas dvēseles Sargs; Mīlestība ir kopā ar tevi;
atceries, ka ne jau tu pati izvēlējies būt šeit; Es izlēmu tevi sūtīt pie šīs tautas, lai tajā tiktu pagodināts; Es esmu izmantojis Savas īpaši izredzētās dvēseles, lai pavērtu durvis uz Zviedriju, Dāniju un Holandi; Mans Gars – Dzīvības Devējs, pārstaigās viņu pilsētas un atjaunos ikvienu; 1
Es jūs visus svētīju; ic;
1993. gada 5. septembris
Visumīļais Tēvs, es Tev pateicos, ka esi mums devis Savu Dēlu, Dzīvo Vārdu. Es Tev pateicos no visas sirds, vismīlošākais un maigākais no tēviem. Tu mani esi mīlējis ar īpašu mīlestību, tā ir bijusi tik acīmredzama, ka es par to stāstīšu it visur, kur vien Tu mani sūtīsi.
Sūti mani liecināt par Taviem brīnumdarbiem aizmirstības zemē, starp mirušajiem un visdziļākajās grēka dzelmēs.
Sūti mani turp, kur viss labais ir pārvērsts ļaunumā.
Sūti mani turp, kur grēcīgums lēnām nāvē Tavus bērnus.
Sūti mani turp, kur cilvēki, redzēdami Tavu Krustu, novēršas un noraida Tava Dēla Upuri.
Sūti mani uz kapiem, lai Tava Vārda spēkā pamodinātu tos, kas ir satrūdējuši.
Sūti mani pasludināt Tavu Uzticību neuzticīgajiem un izkliegt aicinājumu atgriezties no grēkiem.
Sūti mani pateikt ikvienam, ka
Dieva Valstība ir tuvu!
Mana uzticamā kalpone, Es, Jahve, tevi svētīju; Debesis ir tavas mājas;
jā, nekad neaizmirsti būt augstsirdīga un nesavtīga pret grēciniekiem, un Es tikšu pagodināts; lai Mans Vārds satriec viņu akmens sirdi – Es to vietā likšu miesas sirdi; Mans bērns, ej un liecini, viss nokārtosies; neklausies viņā 2; Es tevi esmu augšāmcēlis Savai Godībai! Es mīlu tevi ar mūžīgu mīlestību; Vassula, nezaudē drosmi; Mans Vārds iemājos sirdīs un tās atdzīvinās; Es, Jahve, turpināšu izliet pār tevi Savas Mācības;
nāc;
1 T.i., ikvienu, kuram pieskarsies.
2 Dzirdēju Sātana balsi, kurš sacīja, ka esmu nolādēta.
|