|
1993. gada 4. jūlijs
Mans Dievs, mana VIENĪGĀ mīlestība, es esmu izslāpusi pēc Tava Avota.
Neskatoties uz sazvērestībām un nepatiesiem apmelojumiem, kurus man izvirza apsūdzētāji, es jau tagad mājoju Debesīs. Tu patiešām esi licis manā dvēselē iemājot Savai Valstībai. Tu, kas esi manas grēcīgās dvēseles prieks, esi iepriecināts, ka vari valdīt pār mani.
Tu esi paplašinājis manas dvēseles robežas, lai vairotu manā dvēselē Mīlestību, Pacietību un Piedošanu.
Tava Mīlestība uz mums ir tik liela, ka mūsu paaudzes pēdējo signālposteni Tu esi atvirzījis par jūdzi tālāk… Tik liela ir Tava pacietība un tik dāsna Tava piedošana.
Tava Sirds nespēj noskatīties, ka kāds iet pazušanā, un Tava pestīšana sniedzas līdz pat zemes robežām.
Šo papildus jūdzi Es noiešu kopā ar tevi; Mana Roka tevi ir svaidījusi, tādēļ ņem par savas rīcības paraugu Mani un mācies no Manis; tu man esi tik ļoti dārga; šajā pēdējā jūdzē nes Manu Krustu; Es esmu Visvarenais, un šajā pēdējā jūdzē Es Savu Spēku izliešu pār tevi, bet Mana Gaisma spīdēs tevī, lai tu Mani pagodinātu; nekad nepagursti sastapties ar Mani – tu vēl neesi redzējusi neko no Maniem Noslēpumiem, tādēļ neesi pārsteigta, kad vien Es nāku satikties ar tevi šādā veidā…
|
Saraksts pēc alfabēta 
