1993. gada 19. jūnijs
No paaudzes uz paaudzi Tu, Kungs, esi atklājies kā Pestītājs – Tu pats mūs izglāb Savā Mīlestībā un Žēlsirdībā. Saukdams katru vārdā, Tu pār mums esi izlējis Savu Mīlestību.
Visumaigais Jēzu, Tu atkal sper soli mums pretim no Debesīm, lai atgādinātu, ka ikviens, kurš turēs Tavas Mīlestības Likumu, dzīvos Dievā, un Dievs dzīvos viņā.
Kā gan var būt, ka tik daudzi sadumpojas pret Tavu Svēto Garu un Viņu apbēdina? Kādēļ gan tik daudzi dodas karot pret Tevi? Kādēļ gan māls, kuru Tavas Rokas ir veidojušas, ir pārvērties Tavā ienaidniekā?
Kādēļ, Kungs, Tu tik daudziem esi ļāvis noklīst no Tava ceļa un nocietināt savas sirdis pret tiem, kuri Tevi bīstas? Kādēļ esi pieļāvis, ka dumpinieki mīda kājām Tavu Svētnīcu, kļūdami par riebumu Tavās Acīs?
Vassula, Es sacīju, ka caur dažādiem praviešiem 4 esmu sūtījis jums brīdinājumus, tomēr jūsu paaudze Manus praviešus neuztver nopietni; ja šodien Debesis ko saka, tad tava paaudze to neuzskata par svarīgu; tikko Es caur kādu no Saviem vēstnešiem bilstu kaut vārdu, viņi metas tam virsū; tomēr nabadzīgie, kroplie, aklie un klibie būs tie, kuri atjaunos Manu Namu; pēdējie būs pirmie, bet pirmie – pēdējie; Es esmu atvēris acis un ausis tiem, kuri jūsu vidū tiek uzskatīti par vissliktākajiem, bet tos, kuri sevi uzskata par redzīgiem un dzirdīgiem, Es esmu darījis kurlus un aklus; Manam Vārdam atkal ir jātiek pielūgtam un godinātam;
Manu bērniņ, neļauj mūsu tikšanās reizēm tevi nogurdināt; radība, tu vēl neesi redzējusi neko no Maniem noslēpumiem, tādēļ neesi pārsteigta, kad vien Es tevi apmeklēju šādā veidā; tagad ienāc Manās Brūcēs;
Es esmu kopā ar tevi gan tevis pašas, gan citu pestīšanas dēļ;
4 Fatimā? Arī citās vietās, piemēram, Garabandālē?
|