1993. gada 11. maijs
Kungs, tā esmu es, kas atkal raud uz Tava Pleca. Es esmu žēlabu pilna – īsts mūsdienu jaunais Ījabs…
tu nepazīsti Ījabu, ja iedomājies, ka piedzīvo to pašu, ko piedzīvoja viņš…
1993. gada 12. maijs
(Telaviva, Izraēla.)
Kungs, dari dzirdīgas manas ausis un manas acis redzīgas, bet manu sirdi jūtīgu kā īsta mācekļa sirdi, lai es spētu uzņemt sevī Tavu Garu.
lūk, Es tevi apveltu ar pilnīgi visu: jūtīgu sirdi, mācekļa prātu un dedzību vēlmē būt Man patīkamai; atļauj Man tevi lietot tieši šādā veidā; no šī brīža tev vairs nevajadzētu būt neizpratnē – viss, ko Es daru, notiek Manam Godam… Es vēlos, lai gan tu, gan citi kādu dienu kļūst līdzdalīgi Manā Godībā... tāpēc, Manas Gaismas bērns, paliec Manā Mīlestībā;
Kungs, paldies, ka esi mani uzaicinājis uz Savu dzimteni.
Man ir labpaticies, lai tu būtu vietās, kur Es agrāk esmu bijis; Man šķiet, ka tu zini, ko visvairāk vēlos no tevis… jā, Vassula – ved dvēseles pie Manis, lai Mana Dvesma tās atdzīvina! noglāsti Mani ar savu mīlestību, noglāsti Manas sāpes un ciešanas, noglāsti Manu caurdurto Sirdi; nāc pie Manis un noslauki Manas asins Asaras;
meitiņ? lūdzies pie Manas Sirds un pačuksti Man savus lūgumus; tā kā tu Man esi devusi savu „jāvārdu”, tad Es ar īpašu spēku piepildīšu tevī Savas ieceres; vienīgais, ko tagad sagaidu no tevis, ir mīlestība, paklausība un tava sirds; ic;
|