1993. gada 10. maijs
Ak, Jahve! Kādēļ gan Tu atkal esi tik tālu no manis? Atvieglo manas sirds sāpes! Uzmet tikai skatienu Savai verdzenei …
Mans Vārds ir Jahve, un šis Vārds ir Svēts; 2 Es tev dāvāju Savu Mieru; Vassula, tavs Tēvs sarunājas ar tevi, lai tu savukārt atkārtotu Manus Vārdus visām tautām, un, atklājot tām noslēpumus, kurus esmu iečukstējis tev ausī, parādi tām Manu Svēto Vaigu; Es pasaulei atklāju Savu Žēlsirdību un Mīlestību un nāku, lai izglābtu apspiestos no Apspiedēja un Maldinātāja rokas;
Manu bērniņ, neļauj savai sirdij tevi satraukt; pacel atkal no jauna savu nomākto balsi Man pretim, tu lūgsies, un Es, tavs Abba, tevi sadzirdēšu! pacel savas acis uz Mani, Mans bērns, un iemācies, ka Es esmu tava Aizsardzība un tavs Vairogs; pacel savu sirdi Man pretim, nebīstoties no apkārt valdošās tumsas un drūmuma, Es neļaušu tavai sirdij nogrimt;
mīļotais bērns, tu neesi bārene – sajūti Manu Klātbūtni; Es Esmu, Kas Es Esmu ir kopā ar tevi, tādēļ ar prieku pacel savu garu Man pretim un līksmojies Manā Klātbūtnē; priecājies, jo Mans Svētais Gars, Patiesais Aizstāvis, izrādīs labvēlību tavai lietai, un tādā gadījumā – uz ko gan tavi vajātāji ir nomērķējuši?
Jahve, mans Dievs, es esmu runājusi vieglprātīgi, bet man tikai ar pūlēm izdodas iet kopsolī ar Tavu mīļoto Dēlu Jēzu… Es baidos, ka atpalieku no Viņa šajā darbā, un baidos arī zaudēt viņu no sava redzesloka!
nebīsties, Es vēlos, lai tu balstītos Manā varenajā Spēkā; ej mierā;
2 Sajutu, kā pār mani izlejas Dieva Mīlestības šalts.
|