svētīgs ir arī tas, kurš klausās Manī! miers lai ir ar tevi; ak, meitiņ, uzticība ir tas, kas Mani iepriecina… Mana īpaši privileģētā dvēsele, vai Es varētu tev kādreiz atteikt to, ko tu lūdz Manā Vārdā? nekad! Es un tu, mēs savu ceļojumu turpināsim roku rokā; ja tu pagursti – atbalsties pret Mani, bet ja tu vairs neturēsies kājās – Es nesīšu tevi uz Pleciem; ja būsi izsalkusi vai izslāpusi – Es sagādāšu tavai maltītei Debesu Mannu; klausies Manā Balsī un tu nekļūdīsies, Es darīšu drosmīgu tavu sirdi un likšu tai dziedāt aiz prieka;

Mīlestība jau ir atceļā, mēģini saprast… Es esmu Vīna koks, bet tu esi zars; Es esmu jūsu Skolotājs un Es jūs vienu pēc otra ievedu Savā Namā;

Es no visas Sirds mīlu ikvienu no jums;

 

Mana pilsēta, Mana iemīļotā! Es tevi esmu vadījis tā, lai tu staigātu Manās Pēdās un Manā Gaismā; Es esmu atnācis, lai tev pateiktu, ka neesi viena; redzi? Manas Rokas ir kā Uguns mūris tev visapkārt; Es tev saku, nemeklē godu no cilvēkiem, jo tas, kurš ir cilvēku apbrīnots, Manās Acīs izraisa vienīgi riebumu; ļauj viņiem tevi vajāt un nebīsties, Manu jēriņ, no tiem, kuri nogalina miesu, bet pēc tam nespēj neko; bīsties no tā, kuram pēc nogalināšanas ir vara iemest ellē;

svētī Mani par to, ka lietas, ko Es tev esmu mācījis, līdz šim esmu apslēpis no gudrajiem un mācītajiem, atklādams tās patiesiem bērniem, – tas Mani iepriecina un ielīksmo Manu Dvēseli! zini, ka tas, kurš tevi aizskar,3 aizskar Manu acuraugu! Mana Vassula, izdari visu, kas tavos spēkos, lai tu parādītu sevi Manā klātbūtnē kā dvēsele, kura ir izgājusi cauri pārbaudījumiem ticības spēkā, parādi Man, ka būsi nelokāma kā koks, stingri iesakņojusies Patiesībā, Mīlestībā, Ticībā un Cerībā; un tad, kad Es atnākšu pārbaudīt tavus augļus, Es saņemtu iepriecinājumu! Manu bērniņ, dod priekšroku ciešanām un nepadodies savas miesas vājumam; priecājies, jo nevienam neizdosies tevi šķirt no Manis!

bēdas4 pasaulei, kura liek šķēršļus Manai Vēstij! un vēl vairāk ir jābēdājas cilvēkam, kurš to nodrošina! Vassula… caur tevi Es atklāšu Savu Godību; ja ap tevi sapulcējas naidīgas dvēseles – esi kā abpusgriezīgs zobens, kurš uzšķērž Melus; lūdzies, lai Mana Gara dotā Debesu barība sasniegtu nabadzīgos un izsalkušos, lai Mana Manna piepilda jūsu mutes! un tu,1 kuru Mana Dvēsele ir izmetusi pie tautām kā tīklu…2 „imé stenakhoreménos para poli; avrio ine i proti stavrossi, ké pali, o Ios Mou tha ksana-stavrothi se epta meres …”

Es Debesis ietērpšu melnā… lūdzies, lai tiktu pieņemts vienots Lieldienu svinēšanas datums; dzīvo Manā Mierā; Es, Jahve, tevi mīlu, sludini Manu Vārdu bez bailēm! nāc;

 

---