1993. gada 18. februāris
Kungs, cik gan ilgi Tu vēl ļausi viņiem1 Tevi izaicināt?
nākamo reizi, kad ar viņiem runāšu, Es nākšu kā viesuļvētra!
Tikšanās laikā Mehiko ekumeniskajā centrā viņi tikai pasmējās par Taviem vārdiem2 un sapulces vidū pameta tikšanos. Tu zini, ka vislielākā pretestība Pasaules Baznīcu padomē ir tieši no manējiem, viņi ir tie, kuri nevēlas ne manu klātbūtni, nedz arī kādas tikšanās.
Es esmu Uzvarētājs un Es viņus pārlocīšu uz pusēm… skaties, Manu Ciešanu Vassula, saņem Manu Mieru, nemeklē nevienu citu kā vienīgi Mani! Manu Ciešanu dvēsele, ej pie tautām, bet pretdarbību atstāj Manā ziņā; tiem, kuri Man pretojas, Es likšu piecelties no viņu sēdekļiem un pārlocīšu viņus uz pusēm; uzticies Man, ej pie tautām un visiem atgādini par Manu Mīlestību un to, ka vārds „Jēzus” nozīmē „Pestītājs” un Glābējs, atgādini viņiem, ka Mana Mīlestība uz jums visiem ir pārāka par visu šai pasaulē…
neskaties nedz pa labi, nedz pa kreisi; atminies, kā Mans Tēvs, tavas nožēlojamības valdzināts, apveltīja tevi ar Savu Mieru, lai tu šo Mieru nestu tālāk ikvienam, kuru sastapsi savā ceļā; Mans Tēvs, tava pārsteidzošā vājuma aizkustināts, atklāja tev Savu Vaigu un caur tevi arī citiem; Mans Svētais Gars, tavas niecības apburts, triumfēja tevī, uzceldams tevī Savu Troni un pārņemdams tavu dvēseli Savā varā; Es esmu piepildījis tavu sirdi ar Savas Vissvētākās Sirds Bagātībām;
Manas Dvēseles iemīļotā, pavisam drīz tevi pārklās balts audekls, un Es pats ietīšu tevi Savā Sirdī un ļaušu Manai Gaismai pārņemt tevi, tādēļ, Manas kvēlojošās Dedzības bērns, atļauj Man izmantot tavu rociņu vēl pavisam īsu brīdi,
raksti: Es nokāpu no Debesīm, lai jūs aizsniegtu, bet vai jūs esat klausījušies Manī? vēlmē jums pakalpot un atgādināt, ka esat Manas Valstības mantinieki, Es nokāpu no Troņa līdz pat jūsu istabas slieksnim; Es pametu Savu Atdusas vietu un, jūs meklēdams, nonācu tuksnesī; Debesu Valdnieks nekad nav liedzis jums Savu Mīlestību, nekad! Es atļāvu tavām acīm, radība, uzlūkot Karali Viņa Skaistumā, lai tevi savaldzinātu un tuvinātu Man;
lai pagodinātu Savu Vārdu, Es piecēlu mirušos un vēlējos, lai tie sludinātu Manu Valstību, bet kur gan kavējas jūsu atbilde? un jūs, kuri tik daudz spriežat par vienotību, vai tiešām jums šķiet, ka tukši vārdi var jūs vienot? kurš no jums ir gatavs atteikties no visām savām ērtībām, lai sekotu Man? kurš no jums būs tas, kurš pirmais izbeigs Manu Agoniju un ļaus norimt Maniem vaidiem pēc Vienotības un Miera, vēl pirms nāk pēdējā Stunda?
kurš no jums būs tas, kas iesēs tautās Mīlestības un Miera sēklas? kurš Manis dēļ uzticīgi sekos Gaismai, dienu un nakti piesaukdams Manu Vārdu? kurš no jums pirmais uzdrošināsies spert savus soļus Manis atstātajās asiņainajās Pēdās? vai jūs patiesi un no visas sirds Mani meklējat? redziet – nāk dienas, kad Es nākšu ar pērkonu un Uguni, bet, Sev par postu, daudzus atradīšu neziņā un dziļā miegā!
Es pie jums, radība, sūtu vēstnesi pēc vēstneša, lai izlauztos cauri jūsu kurlumam, bet tagad esmu ļoti noguris no jūsu pretošanās un apātijas; tikpat ļoti Mani nogurdina arī jūsu aukstums, bet, kad notiek sarunas par vienotību – jūsu lepnība un nespēja piekāpties; jūs esat piepildījuši līdz malām Apstulbuma kausu, un tas jau plūst pāri; saindējušies paši ar savu balsi, jūs esat nostājušies pret Manējo, tomēr mūžīgi tas neturpināsies – drīz jūs kritīsiet, jo jūs esat pretojušies Manai Balsij un klausījuši savējai, kura jūs ir novedusi pie bezjēdzības, nav brīnums, ka jūsu šķelšanās dēļ Mana Baznīca ir drupās; jūs neuzklausāt Manus padomus, nedz arī ticības trūkuma dēļ piepildāt Manas ilgas, tomēr pavisam drīz Es jums un visai pasaulei atklāšu to, kas ir jūsu sirdīs, un to, kā jūs slepenībā plānojāt iznīcināt Manu Likumu; 1
sestajam zīmogam ir jātiek salauztam, 2 un tad jūs visi tiksiet iegremdēti tumsībā, kurā nebūs nekādas gaismas, jo no Bezdibeņa nāks dūmi kā no milzīgas krāsns un tie aptumšos sauli un debesis; 3 Sava Taisnības Kausa dēļ Es jūs darīšu līdzīgus odzēm un čūskām, šajās tumsības dienās Es likšu jums līst uz vēdera un ēst zemes putekļus; 4 Es jūs piespiedīšu pie zemes, likdams saprast, ka jūs neesat labāki par odzēm… jūs slāpsiet un smaksiet savos grēkos;
Savās dusmās Es jūs notriekšu zemē un niknumā samīdīšu! vai redzat? Mani četri eņģeļi satraukti stāv apkārt Manam Tronim, gaidīdami Manas pavēles; dzirdot pērkona dārdus un redzot zibeņu liesmas, ziniet, ka Mana Taisnības Stunda ir klāt; zeme sakustēsies un līdzīgi krītošai zvaigznei tā sāks šūpoties, 5 kalnus un salas izraujot no savām vietām, veselas tautas tiks iznīcinātas; debesis izzudīs kā satīts rakstu ritulis, 6 kā tu, meitiņ, to redzēji savā vīzijā; 7 smaga agonija piemeklēs visus zemes iedzīvotājus, un bēdas neticīgajiem! uzklausi Mani: un kaut arī cilvēki tev šodien teiktu: „ak, Dzīvais Dievs taču apžēlosies par mums, un tavs pravietojums nav no Dieva, bet gan nācis no tevis pašas gara;” pasaki viņiem: lai arī jūs tiekat uzskatīti par dzīviem, tomēr esat miruši; jūs apsūdz jūsu pašu neticība – jūs atteicāties ticēt Manas Žēlsirdības laikam un aizliedzāt Manai Balsij izplatīties caur Maniem vēstnešiem, lai brīdinātu un izglābtu Manas radības; arī jūs nomirsiet kopā ar ļaunajiem;
kad pienāks Tumsības Stunda, Es jums atklāšu to, kas ir jūsu iekšienē, Es apgriezīšu uz āru jūsu dvēseli; ieraugot savas dvēseles melnas kā ogles, jūs ne vien piedzīvosiet nebijušas ciešanas, bet savā agonijā jūs sitīsiet sev pa krūtīm, atzīdami, ka jūsu iekšējā tumsa ir daudz ļaunāka par to, kas jums apkārt;
kas attiecas uz tevi, 8 (…) šādi Es tautām atklāšu Savu Taisnību un visas tautas sajutīs Manu spriedumu, kad pienāks Mana Stunda; cilvēka dzīvību Es darīšu vēl retāk sastopamu nekā jebkad agrāk; tad, kad Manas dusmas tiks remdētas, Es jūsos uzcelšu Savu Troni, un jūs vienā balsī un vienā valodā, un sirds vienotībā slavēsiet Mani, Jēru;
šodienai pietiks, Mana Vassula; neturi rūgtumu pret savējiem un nesatrauc, dvēsele, arī savu sirdi; Es tevi parādīšu pasaulei kā vienotības zīmi; tev nepiekrīt un tevi atstumj, bet tu labi saproti, kādēļ tā notiek: vienotība ir nepieņemta, tieši tāpat kā daudzās sirdīs netiek pieņemta Mīlestība; pietrūkst sirsnības un patiesuma…
nāc, mēs, mums?
Jā, mans Kungs…
1 Grieķu pareizticīgo Baznīcas garīdzniecībai.
2 Klātesoši bija visu baznīcu pārstāvji. Grieķu pareizticīgie atnāca ar nokavēšanos, 20 minūtes paklausījās manis lasīto Jēzus vēstījumus par vienotību, tad saniknoti piecēlās un pameta zāli.
1 Vēstījuma turpinājumu Jēzus izteica ļoti nopietnā un drūmā tonī.
8 Šie vārdi attiecās uz mani personiski.
|