|
1993. gada 17. janvāris
(Vienotības nedēļas priekšvakarā. Losandželosa.)
Kungs, es lūdzos, kā Tu jau esi lūdzis: lai visi būtu viens, kā Tēvs Tevī un Tu Viņā, lai pasaule ticētu, ka Tēvs Tevi ir sūtījis. Kungs, es lūdzu arī par tām avīm, kuras nav no Tava Ganāmpulka – Kungs, liec arī viņām sadzirdēt Tavu Balsi. Kungs, es lūdzu par musulmaņiem, jūdiem un citu reliģiju pārstāvjiem – ļauj viņiem iemīlēt Tevi no šīs dienas uz mūžiem. Āmen.
Es esmu tevi sadzirdējis, Mana draudzene, Es esmu tevi sadzirdējis; beigās visi Mani pielūgs;
ΙΧΘΥΣ
1993. gada 18. janvāris
(Sakramento.)
Šodien ir mana dzimšanas diena un kristiešu vienotības nedēļas pirmā diena. Agrāk šajā dienā tika svinēti arī Pētera Sēdekļa svētki. Šodien kāds ļoti svēts bīskaps – Frensiss A. Kvinns – bija uzaicinājis mani runāt Vissvētākā Sakramenta katedrālē. Pēcpusdienā pirms tikšanās tie cilvēki, kuri bija mani uzaicinājuši runāt, uzdāvināja man dāvanu, kuru ieraugot, sapratu, ka tā patiešām ir no Jēzus, jo 1992. gada 21. oktobra vēstījumā Viņš man bija sacījis:
„priecājies un līksmo, jo arī tev Es pasniegšu Savu Biķeri… Es esmu nolēmis ievest Savā pavēnī tautu pēc tautas, lai tās ticētu, ka Mani ir sūtījis Tēvs; patiešām – nāks Diena, kad visi zemes valdnieki, vadītāji un visi ietekmīgie vīri, un visi tās iedzīvotāji atzīs, ka Es esmu Kristus, Dzīvā Dieva Dēls; un katrā vietā vīri vienbalsīgi un ar godbijību pacels lūgšanā un slavēšanā savas rokas, un pielūgs Mani kā viena sirds un dvēsele…”
Šie cilvēki man uzdāvināja apzeltītu Biķeri, uz kura bija iegravēti vārdi: „Lai viņi visi būtu viens. Kristiešu vienotības svētki. 1993. gada 18. janvāris.”
Pēc manas uzrunas divi klātesošie bīskapi svinēja svēto Misi. Dievkalpojums bija svinīgs, tā laikā dziedāja koris, bet Misē par Vienotību priesteri Jēzus Visdārgāko Asiņu konsekrācijai izmantoja manu Biķeri.
Uzrunājot cilvēkus, es noskatījos ļaudīs, kas bija sapulcējušies, – lēš, ka klāt bija kādi 1800 cilvēki, – un izjutu skumjas. Es, Kunga sūtīta, stāvēju viņu priekšā, runājot par kristiešu vienotību cilvēkiem, kuru vidū 98% piederēja Romas katoļu baznīcai, kamēr „manas tautas1 ļaudis nebija ar mani”. Katedrālē bija klātesoši pat musulmaņi un jūdi… Tomēr Kungs dzimšanas dienas dāvanu bija pataupījis vēlākam laikam. Pirms svētās Mises baznīcā ienāca kāds pareizticīgo priesteris ar palīgu, un pēc Mises viņš vaicāja, vai nevarētu parunāt ar mani. Mēs satikāmies sakristejā, un es sapratu Kunga agrāk teikto: „Krievija būs tā zeme, kura Mani pagodinās visvairāk.” Šis priesteris piederēja Krievijas pareizticīgo Baznīcai…
Mūsu sašķeltības tumsībā ielauzīsies mazs gaismas stariņš, kas dāvās cerību uz vienotību. Šī mazā cerības gaisma ir Krievija. Vienotība nāks caur Krieviju, un šī zeme patiešām pagodinās Dievu!
Teicu priesterim, ka viņš ir Jēzus dāvana man dzimšanas dienā. Priestera vārds bija tēvs Vasilijs – mans vārds Vassula vīriešu dzimtē.
Otru zīmi, kas liecināja, ka vienotība nāks caur Krieviju, saņēmu tad, kad lūdzu Kungam izvēlēties lūgšanu tikšanās atklāšanai. Atvēru grāmatu, un pirmā lūgšana, ko ieraudzīju, bija krievu priestera tēva Sergija Bulgakova lūgšana, kuru biju pierakstījusi 1989. gada 29. decembrī. Lūk, te tā ir:
„Ak, Jēzu Kristu, mūsu Kungs un Pestītāj, Tu esi apsolījis, ka vienmēr paliksi mūsu vidū. Tu esi aicinājis visus kristiešus uz vienotu līdzdalību Tavas Miesas un Asiņu Mielastā, bet mēs esam sašķēlušies un nespējam pildīt, ko Tu esi mums pavēlējis. Mēs nožēlojam šo grēku un lūdzam, lai Tu mums piedotu un palīdzētu saskaņā ar Tavu Gribu kalpotu vienotībai. Aizdedz mūsu sirdīs Svētā Gara liesmu, dāvā mums gudrības, ticības, iecietības, pacietības, pazemības, izturības un mīlestības Garu… Dāvā mums grēku nožēlas žēlastību. To visu mēs lūdzam caur Vissvētākās Dieva Mātes un visu svēto eņģeļu aizbildniecību. Āmen.”
1 Grieķu pareizticīgie. (Dzirdēju, ka grieķu bīskaps bija aizliedzis grieķu pareizticīgajiem nākt uz šo tikšanos ar mani.)
|
