|
1992. gada 17. decembris
Kungs, Tēvs un manas dzīves Audzinātāj, Tu esi skolojis un pārmācījis manu sirdi un ar vienu vienīgu Savu Acu skatienu esi savaldzinājis manu dvēseli. Neapslēp no manis Savu Svēto Vaigu, atgriezies, lai es atkal varētu Tevī raudzīties!
Nāc, Jēzu! Nāc pie mums, kur pat gaisma līdzinās vistumšākajai naktij!
tavs Karalis ir šeit… kopā ar Mani atkārto šo lūgšanu Tēvam:
„Tēvs, es atdodu sevi visu – miesu un dvēseli – kalpošanā Tev un lūdzu, lai Tavas Acis un Tava Sirds nekad nenovērstos no manis.
Uzcel manī Savu ķēnišķo troni un dod man Savas pavēles. Dari, lai es virzītos uz priekšu sirds šķīstībā, piepildot visu, ko Tu man esi uzticējis. Āmen.”
meitiņ, Es pabeigšu šo ceļojumu kopā ar tevi; nebaidies; ja tu virzīsies uz priekšu vienā solī ar Mani, tev nekad nekā nepietrūks; ja tu novērsīsies no Manis, tad Es divkāršošu tavu krustu skaitu, lai tevi glābtu… 1 Es nenovērsīšos ne no viena, kas atgriežas pie Manis; ieklausies Manos Sirdspukstos – lai katrs Sirdspuksts pasargā tevi pat no domas par sadumpošanos pret Mani; Es, Jēzus, tevi svētīju; ΙΧΘΥΣ
1 Es sapratu, ka, ja es nesekošu Viņam, arī Viņš vairs nebūs ar mani un atstās man vienīgi krustus. Redzēdams, ka esmu Viņu pārpratusi, Kungs pievienoja nākamos teikumus.
|
Saraksts pēc alfabēta 
