True Life In God - Vassula Ryden arrow Vēstules arrow Pravietojums par 11. septembri

2020.gada 13.martā

Uzrunājiet cilvēkus un sakiet viņiem: šis ļaunums turpināsies ilgāk nekā jūs domājat, ja jūs nenožēlosiet savus nepareizos darbus un grēkus un nebūsiet patiesi savās lūgšanās; vērsieties pie Manis, jūsu Dieva, un nožēlojiet; Mani, jūsu Dievu, sasniegs patiesa un vispārēja lūgšana; gavēšana aizdzīs dēmonus; Man ir pieņemams ikviens upuris; aizdzeniet savu letarģisko garu un atsakieties no saviem ļaunajiem ceļiem, un izlīgstiet mieru ar Mani, jūsu Dievu; lai Es sadzirdētu: “Kungs, apžēlojies par mani, grēcinieku!”, un Es parādīšu savu līdzjūtību; un Es izliešu svētības pār jums visiem; nāciet, nebaidieties; Es klausos…


Aicinām atbalstīt mājaslapas uzturēšanu un jau nepieciešamo rekonstrukciju, kā arī vēstījumu izplatīšanu.
Būsim pateicīgi par jebkuru ziedojumu.
Mūsu konts:
SEB banka: LV04UNLA0050016002675
 TLIG Latvija, Biedrība
Reģ. Nr. 40008157102


 

 
 


Pravietojums par 11.septembri
Vassula,
2002.gada janvārī, Romā


“Mosties no miega un augšāmcelies no mirušajiem, un Kristus atmirdzēs pār tevi”. (Ef 5, 14)
Mīļie “Patiesas dzīves Dievā” draugi,
Lai Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus svētība ir pār ikvienu ģimeni. Es vēlos pateikties ikvienam no jums par to darbu, ko jūs veicat mūsu Kunga vēstījumu izplatīšanā. Es vēlos jums pateikties arī par jūsu lūgšanām un mises upuriem, kurus esat veltījuši par mani un manas ģimenes locekļiem, kuri patlaban ir slimi.
Es vēlos vēlreiz pieskarties pravietojumam, kuru Kungs mums deva 1991.gada 11.septembrī – 10 gadus pirms šausmīgā notikuma Ņujorkā. Tomēr vēl pirms runāt tieši par vēstījumu, es vēlos ko piebilst. Tie, kuri mani pazīst, būs ievērojuši, ka šo 16 gadu laikā kopš es saņemu pravietiskās atklāsmes no Kunga, es nekad savu liecību laikā – uz to ir bijis vairāk nekā 700 – neesmu runājusi izmantojot apokaliptisku terminoloģiju, nekad neesmu izteikusies neskaidri, nedz arī, pacēlusi rokas, esmu pravietojusi, ka tuvojas pasaules gals (kā to daudzi nepatiesi apgalvo). Manas liecības un uzrunas parasti ir bijušas fokusētas uz Kunga maigumu un lēnprātību, es esmu runājusi par to bezgalīgo mīlestību kāda Viņam ir uz mums un par to, kā mūsu dzīvei ir jākļūst par nemitīgu lūgšanu. Mans aicinājums vienmēr ir bijis vērsties pie ikviena ar tiem vārdiem, kādiem Kungs ir vēlējies, lai es runātu. Viņš mani ir aicinājis atgādināt visiem, ka mēs esam Visaugstā Dieva dēli un meitas, tātad - ķēnišķīga cilts, jo mūsu Tēvs ir karaļu Karalis, Viņš ir Majestāte un Varenība, bet mēs esam Viņa Valstības mantinieki un, tagad klausieties uzmanīgi – neviens nekad nedrīkstētu to aizmirst. Mēs esam ļoti vērtīgi un nozīmīgi Dieva acīs. Es esmu runājusi arī par to, ka mums vajadzētu izmainīt savas dzīves un dzīvot vienotībā nevis sašķeltībā. Es esmu arī vērsusies pie dažādām Baznīcām visā pasaulē ar aicinājumu apvienoties, atgādinot, ka mēs visi – ieskaitot visaugstākos Baznīcu līderus – dzīvojam grēkā. Kāpēc? Jo šķelšanās ir grēks. Raksti saka: „Ikviens, kurš zina, kā rīkoties, bet tā nerīkojas, dara grēku.” (Jēk 4, 17) Tātad – ikviens zina, ka šķelšanās ir pret Dieva gribu, tomēr, līdz pat šai dienai, mēs vēl arvien neesam vienoti. Raksti nevar tikt atmesti.
Kad Kristus teica Tēvam: „Lai viņi visi ir viens Mūsos kā Tu esi Manī, bet Es – Tevī, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jņ 17, 21) – šis Kristus lūgums mums apvienoties skaidri norāda, ka visai radībai ir jātiek iekļautai šajā garīgajā vienotībā, kura pēc savas būtības nav formāla, t.i. – tā nav oficiāli parakstītas vienošanās rezultāts. Šāda garīgā vienotība, kurā vienota tiek visa pasaule, nevar tikt izveidota bez Svētā Gara palīdzības, kurš izlej Savu Spēku pār visu cilvēci. Svētajam Garam ir jāliek celties jauniem apustuļiem, kuri evaņģelizētu pasauli un liktu tai ieticēt Kristum. Tātad, ņemot vērā mūsu vēl arvien pastāvošo šķelšanos, es teiktu, ka Baznīca šajā jomā ir izrādījusies vāja. Tomēr neskatoties uz mūsu vājumu un grēcīgumu, Svētais Gars, kurš pazīst mūsu kļūdas, nekad nav mitējies izliet Savas žēlastības pār visu cilvēci un pārklāt to ar Savām dāvanām. Viņš stāv ārpusē un trokšņo tik skaļi, ka pat tie kurlie, kuri ir pilnībā noslēgušies sevī, beidzot atver savas sirdis. Mirušie atgriežas dzīvībā, bet tie, kuru vairs nebija – atgriežas eksistence. Pat, ja mēs neesam tie, kuri tiešā veidā ir izraisījuši šo šķelšanos, mēs esam vainīgi, jo ar savu necenšanos apvienoties uzturam to pie dzīvības. Baznīcai ir jātiek stiprinātai un vienīgais veids, kādā tas ir panākams, ir vienotība. Vienīgā cerība kā izmainīt pasauli, ir šīs pasaules evaņģelizācija. Tāpēc es ļoti vēlētos, lai tā vietā, lai mani vajātu un censtos apturēt Svētā Gara straumi, Baznīca man pasniegtu palīdzīgu roku.
Mūsdienu pasaule, tāda, kā jūs to redzat tagad, dzīvo pilnīgā haosā. Šo haosu ir izraisījusi cilvēku atkrišana no Dieva. Cilvēki ir atkrituši, jo Dievam vairs nav vietas – Viņa vietu ir aizņēmusi pašrealizācija. Mūsdienu pasaule atsakās pagodināt Dievu un mēs dzīvojam laikmetā, kad viss labais ir ticis pārveidots ļaunumā. Kristieši mūsu šķelšanās dēļ nemitīgi tiek dekristianizēti, jo nemitīgi tiek pakļauti kļūdām. Šī paaudze nedzīvo Dieva Mīlestībā. Dievmāte kādā no vēstījumiem saka, ka pasaule dzīvo egoismā, alkatībā, naidā, netikumos un grēkā, bet pāri visam – tā noliedz Dieva labvēlību. Vēl jo vairāk – kā gan mēs varam vēlēties, lai pasaule uzticas Baznīcai? Valstīm, kuras slepkavo pašas savējos tā sludina mieru, mīlestību, vienotību, brālību un izlīgumu, bet pati sevī tā slepkavo Kristus Miesu un raida uz saviem brāļiem – kristiešiem saindētas bultas. Mēs esam Kristus ķēnišķīgā saime, bet savu godību mēs esam iemainījuši pret kaunu. Dievs aicina mūs visus būt vienam, “lai pasaule ticētu,” (Jņ 17, 21). Tikai tad, kad, apvienojusies, Baznīca tiks dziedināta un atgūs spēkus, tikai tad tā spēs samierināt pasauli ar Dievu. Tajā brīdī, spēcīga kā vēl nekad agrāk, tā spēs sagraut visus tumsas un ļaunuma spēkus, kuri ir pārņēmuši varu šajā pasaulē.
Kad es runāju par to, ka pasaule ir atkritusi, es šos vārdus neattiecinu uz visiem, bet tomēr – uz vairākumu. Mēs visi šajās pēdējās dienās esam ievērojuši, ka pasaule cieš kā vēl nekad agrāk. Mēs esam pamanījuši, ka daudzas valstis karo vai arī ir uz bruņota konflikta sliekšņa. Visapkārt valda liela nesakārtotība un plosās slimības. Pasauli nomāc bezdarbs, plūdi ir aiznesuši daudzas dzīvības. Tūkstošiem liellopu un aitu nogalināšana, lai tikai paceltu gaļas cenas, iznīcina zemniekus. Daudzu dzīvības ir aiznesuši ugunsgrēki Austrālijā un dubļu plūdi Brazīlijā. Krievijā un Polijā aukstā ziema ir aiznesusi simtiem dzīvību u.t.t.
Jūs varat iebilst, ka šādas lietas ir notikušas vienmēr. Vai jūs varētu pateikt, ka kopš pagājušā septembra un gadu pirms tam situācija ir sliktāka?
Vēlreiz pievērsīsimies 1991.gada 11.septembra pravietojumam. Starp citu – ja man būtu laiks, es labprāt uzrakstītu nelielu grāmatiņu par visiem tiem “Patiesas dzīves Dievā” pravietojumiem, kuri jau ir īstenojušies. Tādu ir daudz. Ir daudz tādu nianšu, kuras vairākums noteikti nav pamanījis. Piemēram, kas attiecas uz vēsturiskajiem notikumiem Krievijā un to piepildīšanos līdz pat mūsu dienām. Rumānijas Baznīca. Otrie Vasarsvētki un divu Liecinieku aicināšana, kuri, saskaņā ar Rakstiem, ir dievišķi Liecinieki un simbolizē Jēzu un Jaunavu Mariju. (pilnu izskaidrojumu varat lasīt 1991.gada 24.decembra vēstījumā u.t.t.)
Līdz pat šai dienai es saņemu Kunga vēstījumus. Viņš vēl arvien gaida, kad katra sirds atvērsies Viņam. Pēc Viņa teiktā tikai reti kurš ticīgais patiešām nolemj atdot sevi Dievam un mainīt dzīvi. Daudzi ir atgriezušies pie saviem „vēmekļiem” un tas mums atgādina līdzību par sējēju. Kungs mums atgādina arī par to līdzību par tēvu, kurš lūdz saviem diviem dēliem iet strādāt viņa vīna dārzā. Vēl viens līdzīgs atgādinājums ir līdzība par talentiem. Savā labvēlībā Dievs ir izlējis pār mums savas svētdarošās žēlastības, lai tās atdzīvinātu gan mūs, gan Viņa Namu. Ne visi vēl pilnībā ir atbildējuši Kungam – daudzi vēl arvien ir remdeni vai vēl ļaunāk – vienaldzīgi. Mēs visi zinām cik bezgalīgi bagātīgas ir Kunga žēlastības. Daudzi no jums savu grēku un apātijas attiecībā uz Dievu dēļ bija miruši (tostarp arī es), mēs dzīvojām pasaulīgu dzīvi un viegli padevāmies sātana kārdinājumiem. Mēs atļāvām sātanam valdīt pār mūsu dzīvēm, kļūdami par viņa rotaļlietu. Bet mūsu Kungs mūs mīlēja (pirmie vārdi, kurus sadzirdēju no sava sargeņģeļa bija tādi, ka „Dievs ir tev līdzās un tevi mīl) un mīlēja tik ļoti, ka nespēja noskatīties kā mēs sadegam, tāpēc Viņš ir nolaidies līdz pat mums. Lai arī mēs bijām miruši mūsu grēku dēļ, Viņš mums ir parādījis savu bezgalīgo žēlsirdību un ir mūs atgriezis dzīvībā. Jā, es, tāpat kā daudzi no jums, esam tikuši izglābti caur žēlastību. Mēs bijām niecība un mums nebija nekādu nopelnu, lai šo pestīšanu iegūtu pašu spēkiem.
Ar kādiem vārdiem sākas augstāk minētais pravietojums? Tajā ir teikts: “Manas acis noraugās uz mūsdienu pasauli – Es pārmeklēju tautas un izpētu dvēseles cerībā atrast tajās kaut nedaudz siltuma, augstsirdības un mīlestības, tomēr tikai retais bauda Manu labvēlību.” Es vēlos nedaudz komentēt šos vārdus. Kad Kungs saka, ka neatrod nedz siltumu, nedz arī nesavtību un mīlestību, tas neattiecas tikai uz to, ko cilvēks sniedz Viņam – šie vārdi attiecas arī uz mūsu savstarpējām attiecībām. Raksti saka: “Ikviens, kurš saka ‘es mīlu Dievu’, bet ienīst savu brāli, ir melis…” (1 Jņ 4, 20). Pietrūkst mīlestības, vēl arvien pietrūkst savstarpējas nesavtības un laipnības. Kāds cits Rakstu fragments mums saka: “Tāpēc dariet citam to, ko jūs vēlaties, lai darītu jums – šajā bauslī ir ietverts viss Likums un pravieši” (Mt 7, 12). Rakstos lasām arī sekojošo: “Ikviens, kurš neņem savu krustu un neseko Man, nav Manis cienīgs. Ikviens, kurš savu dzīvību sargā, to zaudēs, bet ikviens, kurš to zaudē Manis dēļ, to atradīs” (Mt 10, 38 – 39). Citiem vārdiem sakot – cilvēkam ir jācenšas kalpot citiem, rūpēties par citiem, viņam ir jāpamet sava komforta zona un jāved dvēseles pie Dieva. Tas nav noticies. Kā jau teicu, daudzi, kuri ir tālu no Dieva, dzīvo tikai sev, ļoti egoistiski un ir pilnīgi vienaldzīgi pret nabadzīgo un vientuļo vajadzībām.
Vēstījuma turpinājumā lasām: “tikai nedaudzi tiecas pēc svētas dzīves, lai arī dienas un stundas pirms lielās atmaksas ir skaitītas. Manas pilsētas (dvēseles) ir kļuvušas par prostitūtām – cik nožēlojami! Tās ir kļuvušas par dēmonu mājokli, kuru iekšiene ir izpuvusi un tārpu saēsta. Manas pilsētas ir kļuvušas par odžu un skorpionu midzeņiem! Kā gan lai nedvešu pār šiem atkritējiem Savu šķīstījošo liesmu?” Mūsu Kungs ir vīlies mūsos, jo par spīti Viņa žēlsirdības pilnajiem aicinājumiem tikai retais vēlas klausīties – neticība viņos ir guvusi virsroku. Ir arī tādi, kuri ne vien atsakās ticēt, bet arī uzskata par savu pienākumu un sūtību apkarot ikvienu Kunga soli, kuru Viņš sper ar šo vēstījumu starpniecību. Viņu rīcība apdzēš Svētā Gara žēlastības liesmas, kuras varētu izgaismot mūsu iekšieni un neļaut gūt virsroku dažādiem katastrofiskiem notikumiem.
Mēs lasām: „Zeme nodrebēs un sakustēsies, un sagrūs ikviens ļaunums, kas bija iemājojis šajos Torņos – tas pārvērtīsies par pīšļu sauju un tiks aprakts zem grēka putekļiem.” Šajā mājas lapā es jau esmu komentējusi šo vēstījuma fragmentu. Šis pravietojums attiecas uz Ņujorkas dvīņu torņiem. Aptuveni kādus 3 gadus pirms šī pravietojuma saņemšanas kādu dienu es skatījos dokumentālo filmu par Manhetenu un tajā tika parādīta pilsēta no jūras puses – tajā mirklī gara acīm es ieraudzīju, kas notika vēlāk – 2001.gada 11.septembrī. Es ieraudzīju dūmus un apokaliptisku ainu, un padomāju „un tā visa vairs nebūs…” Šim pēdējam, mutiskajam, pravietojumam ir arī divi liecinieki.
Tālāk šajā vēstījumā Kristus mums lūdz: „lūdziet, lai Tēva rokā nekrīt pār jums ziemas laikā”. Es domāju, ka mēs lūdzāmies nepietiekami, jo Dieva roka krita pār mums tieši pirms ziemas iestāšanās! Pie tam – šī bija viena no aukstākajām ziemām daudzu gadu laikā… Ziema bija tik barga, ka tās laikā Krievijā, Polijā, Turcijā un Grieķijā nosala ļoti daudzi… Pravietojuma turpinājumā mēs lasām par „liesmām un pērkonu”. „Es pilnīgi negaidot apmeklēšu salas, jūru un kontinentus ar pērkona dārdiem un uguni.” Paskatieties cik milzīga uguns nelaime notika Austrālijā! Tomēr tas vēl nav viss, jo uguns nozīmē arī karu.
Tālāk seko atgādinājums visiem tiem, kuri bez žēlastības vajā Dieva žēlsirdības pilnos aicinājumus un pat uzdrošinās tos dēvēt par ļaunuma iemiesojumu tādejādi tos nomelnojot un zaimojot Svēto Garu. Lūk, ko saka Kungs: “Lasiet mūsu vēstījumus un neesiet tik ietiepīgi un kurli attiecībā uz Debesu lietām. Pieklusiniet savas balsis un jūs sadzirdēsiet Mūsējās. Pirms kādu tiesājiet, divreiz padomājiet, bet, pirms spriežat par Svēto Garu, padomājiet vairāk nekā divreiz. Es nepacietīšu nevienu, kurš izsmej un tieši zaimo Svēto Garu.” Tad Kungs mums atgādina, kas sagaida tos, kuri zaimo: “Taisnība tos nosūtīs tieši uz pazemes valstību”.
Dažus prātus un sirdis nav iespējams tik viegli aizskart, jo, iespējams, tie ir kļuvuši pārāk tehniski domājoši un racionāli. Tur, kur valda teoloģiski nevainoja valoda, tiek nopelta gan Kristus žēlsirdība, gan garīgās dzīves vienkāršība. Tomēr patiesas šādas attieksmes iemesls ir tas, ka šie cilvēki šeit, virs zemes, nekad nav ieraudzījuši Dievu un nekad nav ar Viņu sastapušies. Iespējams, ka viņiem nekad nav gadījies intīmi sarunāties ar Dievišķo. Citiem vārdiem sakot – viņi nepazīst Dievu un nepazīt Dievu ir grēks. Ak, cik daudz ir to, kas grēko šādā veidā! Ja vien mums būtu atļauts, jeb, pareizāk sakot, ja Svētajam Garam tiktu atļauts brīvi dvest ikvienā no šīm līdz šim aizvērtajām sirdīm Savu Augšāmcelšanās dvesmu, tad šīs sirdis augšāmceltos un saprastu cik svarīgi ir evaņģelizēt un palīdzēt šai pasaulei, kura ir tik ļoti atsvešinājusies no Dieva, izlīgt ar Viņu.
Evaņģelizēt dekristianizētu sabiedrību nozīmē arī atļaut ikvienas rases un ticības cilvēkiem atgriezties pie Dieva un sākt meklēt Viņa Vaigu. No tā gūtu labumu ikviens šīs zemes iemītnieks – pakļāvis sevi Dievam viņš atļautu Svētajam Garam izdarīt pārējo – iznīcināt visus šķēršļus, kuri traucē šim cilvēkam piedzīvot pilnīgu mīlestības vienotību ar Trīsvienīgo Dievu. Tāpēc ikvienam vajadzētu ļoti uzmanīties pirms viņš, domādams, ka slāpējot Svētā Gara uguni un noraidot dāvanas, kuras Gars dod Savas Baznīcas celšanai, dara labu, patiesībā nodara ļaunumu Kristus mistiskajai Miesai. Ikvienam vajadzētu darīt visu iespējamo, lai atļautu Gara Ugunij šķīstīt un atdzīvināt šo iznīkstošo pasauli, pārveidojot to jaunās Debesīs un jaunā zemē, jaunajā un mirdzošajā Jeruzalemē. Patlaban manis teiktais noteikti izklausās ļoti apokaliptiski, tomēr mēs patiešām dzīvojam apokaliptiskā laikā – ja kāds to noliedz, tad parādiet arī man to silto vietiņu, kur esat tik ērti iekārtojušies, jo arī es ļoti labprāt vēlētos jums pievienoties…
Kungs noslēdz Savu vēstījumu ar kārtējo aicinājumu atgriezties un nožēlot, un lūgt Tēvam, lai Viņš vēl pagaida. Tomēr Kungs arī piebilst, ka pavisam drīz mēs ieraudzīsim Viņu kā Tiesnesi. Kad Dievs novērš Savu svēto Vaigu, cilvēks to sajūt, bet, kad Viņš mūs uzlūko, šis skatiens līdzinās saules stariem, kuri mūs apmirdzot ielej mūsos arī prieku un siltumu. Dažkārt es jūtos tā, it kā pēc 11.septembra Dievs savā veidā ir novērsies no šis pasaules. Tas nenozīmē, ka Viņa mīlestība ir gājusi mazumā. Nē, mēs vienkārši ievācam to ražu, ko paši esam sējuši.
Tomēr uzklausiet mani – abām Sirdīm ir jāuzvar un es zinu, ka šī uzvara ir tepat, aiz stūra. Dievam ir jāuzvar! Jā, patiešām! Vai Viņš nav sacījis, ka virs zemes ir jāiestājas Pavasarim? Vai Viņš nav teicis, ka vienotība nāks tikpat ātri un negaidīti kā tas bija ar komunisma krišanu? „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi vēstī par cerību. Dievs mūs ir brīdinājis, ka, ja vien mēs neatgriezīsimies un nenožēlosim grēkus, mums nāksies piedzīvot dažāda veida postu, karus u.t.t. Pasaule nevēlas patiesi nožēlot un atgriezties. Kungs šajos vēstījumos sūta sūtīt Savu Svēto Garu tik lielā pārpilnībā kā vēl nekad pasaules vēsturē. Mums ir tikai jāskatās un jālūdzas. Mums ir jāpieaug mīlestībā citam uz citu, jācenšas būt labiem un nesavtīgiem, un jākalpo, jāpalīdz apspiestajiem un vajātajiem. Bet pats galvenais – mums ir jādzīvo saskaņā ar Rakstiem un jāatdzīvina tajos rakstītie vārdi. Tieši tas pats attiecas arī uz „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem.
Lūdzieties par mani, grēcinieci,
Vassula

 
 
 
Dienas vēstījums tavā e-pastā!
 
 

 


Pamats Garīgums Baznīcu vienotība Starpreleģijas Misija Beth Myriam Liecības Bibliogrāfija Jaunumi Kontakti Vēstījumi Meklēt
Tlig.lv © 2009