1992. gada 7. decembris
(Austrālija.)
Šo vēstījumu Dievs Tēvs man deva tieši pirms tikšanās.
raksti: pasaki viņiem, ka Es esmu Vismaigākais Tēvs; pastāsti, cik zemu Es tagad noliecos, lai viņus aizsniegtu;
Mīlestība un Uzticamība tagad nolaižas pie jums, lai jūs visus apskautu un atjaunotu, lai jūs atdzīvinātu un pieceltu no jūsu letarģiskā miega, kas apklāj visu zemi; nesakiet, ka Es esmu pārāk tālu, lai Mani aizsniegtu, nesakiet, ka Mani neaizkustina jūsu nožēlojamība, un ka Es neatbildu uz jūsu saucieniem;
ja liesmas dedzina jūsu valstis, bet uguns aprij zemes iedzīvotājus, tad tas viss ir tikai tās lielās atkrišanas dēļ, kura ir pārņēmusi tautu pēc tautas un iesūkusies pat Mana Likuma sirdī; šī atkrišana jūs ir izputinājusi, liekot noticēt, ka esat bāreņi… Man jūsu ir tik žēl! ak, paaudze, cik gan ilgi Man nāksies vēl gaidīt? Mani brīdinājumi un saucieni atbalsojas visā zemē, bet, lai arī piedzīvoju skaudras sāpes un Manas Taisnības kauss plūst pāri malām, tomēr Es vēl spēju apstāties un pieņemt cieņas un goda pierādījumus, kurus jūs Man gribētu izrādīt;
Es esmu gatavs jums piedot Mana Dēla izlieto Asiņu un Viņa Upura dēļ, ja vien jūs nopietni un ar sirdi uzņemtu Manus Vārdus; Es, Kas esmu jūs radījis aiz Mīlestības, jums vaicāju:
vai Es kādreiz sadzirdēšu jūsu grēku nožēlas saucienu?...
meitiņ, pagodini Mani un ar mīlestību atklāj ikvienam Manu Svēto Vaigu! Es svētīju tevi un arī ikvienu, kas ir kopā ar tevi;
|